de

Vilis Lācis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
12.05.1904
Tot:
06.02.1966
Zusätzliche namen:
Vilis Lācis, Vilis Lācis, Jānis Vilhelms Lāce, Jahn Wilhelm Lahze, Вилис Матисович Лацис, Вилис Лацис, Вилис Тенисович Лацис
Kategorien:
, Figur des öffentlichen Lebens, Kommunist, Minister, Nationalpreisträger, Schriftsteller, Staats-und KP-Chef
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Vilis Lācis (* 29. April./ 12. Mai 1904. in Rīnūži (jetzt Vecmīlgrāvis) bei Riga; † 6. Februar 1966 in Riga) war ein lettischer Schriftsteller und Politiker der Sowjetzeit.

Leben

Lācis wurde in eine Familie der Arbeiterklasse geboren. Er arbeitete zunächst als Hafenarbeiter in Riga und schrieb nur in seiner Freizeit. 1933 veröffentlichte er den Roman Zvejnieka dēls (Der Fischersohn), der ihn zu einem der bekanntesten und meistverkauften Schriftsteller der 1930er Jahre in Lettland machte. Seine Romane fanden nicht immer die Zustimmung intellektueller Kritiker, trafen aber den Geschmack der Massen und wurden in weiten Kreisen der Bevölkerung gelesen.

Während dieser Zeit unterhielt Lācis Kontakte mit der im Untergrund operierenden kommunistischen Partei Lettlands, die nach dem Staatsstreich 1934 von Kārlis Ulmanis verboten worden war. Wegen dieser Kontakte wurde er zeitweise von lettischen Geheimdiensten überwacht. Als Lācis jedoch als Schriftsteller immer erfolgreicher wurde und zu einem der Lieblingsautoren Ulmanis’ wurde, ordnete dieser persönlich die Vernichtung der Akten an. Lācis schrieb Leitartikel, in denen er die Regierung Ulmanis unterstützte, obwohl er im Geheimen immer noch den Kommunisten nahestand, und wurde dafür vom Staat großzügig alimentiert. Unter anderem entstand so eine teure Verfilmung von Zvejnieka dēls.

Lācis’ Verbindungen zu den Kommunisten wurden nach der Okkupation Lettlands durch die Sowjetunion offenbar. Er wurde Ministerpräsident der Lettischen SSR und diente in dieser Funktion von 1940 bis 1959. Allerdings hatte er kaum Macht, da der größte Teil der tatsächlichen Entscheidungen durch das Zentralkomitee der kommunistischen Partei getroffen wurden. Als Ministerpräsident war er jedoch mitverantwortlich für die stalinistischen Verbrechen gegen die Menschlichkeit und unterzeichnete Befehle für die Verhaftung und Deportation von mehr als 40.000 Personen.

Lācis’ Bücher wurden in mehr als fünfzig Sprachen übersetzt, wobei die russischen Übersetzungen die höchsten Auflagen erzielten. Bis heute wurde kein anderer lettischer Schriftsteller häufiger übersetzt.

Ursache: wikipedia.org, news.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Tenis LācisVater03.10.187104.06.1957
        2
        Karlīne LāceMutter00.00.188412.04.1963
        3Zigurds LācisZigurds LācisSohn00.00.1928
        4
        Leonīds LācisSohn07.10.194500.00.1998
        5Ojārs LācisOjārs LācisSohn30.04.193203.10.1940
        6
        Edvīns LācisSohn11.08.194403.03.2004
        7
        Milda LācisSchwester10.01.190508.01.1989
        8Marija LāceMarija LāceEhefrau00.00.190506.02.1959
        9
        Velta LāceEhefrau00.00.191800.00.2006
        10Miķelis ButeMiķelis ButeSchwiegervater00.00.187526.08.1946
        11Otīlija ButeOtīlija ButeSchwiegermutter00.00.188300.00.1960
        12Mārtiņš ButeMārtiņš ButeSchwager17.12.190419.09.1970
        13Voldemārs KalpiņšVoldemārs KalpiņšSchwager19.02.191611.02.1995
        14Bruno KalniņšBruno KalniņšArbeitskollege07.05.189926.03.1990
        15Pēteris BlausPēteris BlausArbeitskollege, Gleichgesinnte23.08.190006.01.1971
        16Žanis SpureŽanis SpureArbeitskollege, Mitglieder der gleichen Partei23.09.190123.05.1943
        17Jānis SudrabkalnsJānis SudrabkalnsArbeitskollege17.05.189404.09.1975
        18Jānis NiedraJānis NiedraArbeitskollege24.05.190908.12.1987
        19Justas PaleckisJustas PaleckisArbeitskollege22.01.189926.01.1980
        20Vikentijs LatkovskisVikentijs LatkovskisArbeitskollege20.06.189905.11.1983
        21Jānis KalnbērziņšJānis KalnbērziņšArbeitskollege, Chef17.09.189304.02.1986
        22Pauls LejiņšPauls LejiņšArbeitskollege26.02.188327.03.1959
        23Andrejs UpītsAndrejs UpītsArbeitskollege04.12.187717.11.1970
        24Augusts KirchensteinsAugusts KirchensteinsArbeitskollege18.09.187203.11.1963
        25Pēteris ValeskalnsPēteris ValeskalnsArbeitskollege06.08.189908.12.1987
        26Augusts EglītisAugusts EglītisArbeitskollege00.00.189610.09.1966
        27Ivans ZujānsIvans ZujānsArbeitskollege11.12.191001.01.1975
        28Mirdza  ĶempeMirdza ĶempeArbeitskollege09.02.190712.04.1974
        29Jūlijs LācisJūlijs LācisArbeitskollege25.12.189215.12.1941
        30Irma JaunzemeIrma JaunzemeBekanntschaft27.09.189717.04.1975
        31Eduards  BerklavsEduards BerklavsBekanntschaft, Mitarbeiter15.06.191425.11.2004
        32Ivans BagramjansIvans BagramjansBekanntschaft02.12.189721.09.1982
        33Vilis Jānis LapenieksVilis Jānis LapenieksBekanntschaft08.10.190830.01.1983
        34Vilis SamsonsVilis SamsonsBekanntschaft03.12.192017.09.2011
        35Kārlis Augusts Vilhelms UlmanisKārlis Augusts Vilhelms UlmanisBekanntschaft23.08.187720.09.1942
        36Andrejs VišinskisAndrejs VišinskisBekanntschaft10.12.188322.11.1954
        37Staņislavs BelkovskisStaņislavs BelkovskisBekanntschaft13.11.190223.06.1941
        38Mihails VetrovsMihails VetrovsBekanntschaft14.11.190908.08.1980
        39Emīlija  BenjamiņaEmīlija BenjamiņaChef10.09.188122.09.1941
        40Pēteris BriedisPēteris BriedisGleichgesinnte28.03.190520.12.1982
        41Antons JuhņevičsAntons JuhņevičsGegner00.00.190514.02.1947
        42
        Pauls DzērveGegner03.09.191821.12.1961
        43Ida Ingrīda SokolovaIda Ingrīda SokolovaIdol10.08.192327.10.2012
        44Jan BersinJan BersinKommandant13.11.188929.07.1938
        45Kornēlijs VeidnieksKornēlijs VeidnieksVorgänger30.03.189912.01.1942

        22.01.1940 | "Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde

        Hinzufügen Speicher

        17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia

        Hinzufügen Speicher

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Hinzufügen Speicher

        30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā

        1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

        Hinzufügen Speicher

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Hinzufügen Speicher

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Hinzufügen Speicher

        14.06.1941 | Juuniküüditamine

        Hinzufügen Speicher

        22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences

        Hinzufügen Speicher

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Hinzufügen Speicher

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Hinzufügen Speicher

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Hinzufügen Speicher

        14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Hinzufügen Speicher

        23.12.1946 | PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.

        Hinzufügen Speicher

        22.03.1947 | LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem

        Hinzufügen Speicher

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Hinzufügen Speicher

        25.03.1949 | Märzdeportationen 1949 im Baltikum

        Die Märzdeportationen 1949 waren Massendeportationen von Einwohnern der baltischen Staaten in entlegene Gebiete der Sowjetunion. Die Verhaftungen fanden vom 25. bis 28. März 1949 statt. Betroffen von den sowjetischerseits „Operation Priboi“ (Brandung, Oперация Прибой) genannten Massnahmen waren etwa 90.000 Menschen. Aufgrund der hohen Sterblichkeitsrate der Opfer wird die Aktion in verschiedenen Publikationen als Genozid eingestuft.[1] In einem Urteil von 2006 bezeichnete der Europäische Gerichtshof für Menschenrechte die Vorgänge als Verbrechen gegen die Menschlichkeit.

        Hinzufügen Speicher

        24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā

        Hinzufügen Speicher

        16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni

        Hinzufügen Speicher

        30.10.1956 | Cīņai pret padomju okupāciju legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē

        Hinzufügen Speicher

        09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma

        Hinzufügen Speicher

        27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive

        1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis

        Hinzufügen Speicher

        29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.

        Hinzufügen Speicher

        23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Rubenis

        1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs

        Hinzufügen Speicher

        20.09.2021 | Latviešu filmas "Emīlija. Latvijas Preses karaliene" pirmizrāde

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter