de

Staatsstreich vom 15. Mai 1934 in Lettland

Hinzufügen eines Ereignisses Bild!
Datumn:
15.05.1934

Beim Staatsstreich vom 15. Mai 1934 errichtete der amtierende lettische Ministerpräsident Kārlis Ulmanis gewaltsam ein autoritäres Regime unter Ausschaltung des Parlaments und der politischen Parteien.

Vorgeschichte

Wie in anderen neuen Staaten Osteuropas gab es auch im seit 1918 selbstständigen Lettland keine eigene demokratische Tradition. Durch ein liberales Wahlgesetz kamen sehr viele Kleinparteien ins Parlament, was unstabile Regierungskoalitionen zur Folge hatte. Die Regierungen wechselten von 1918 bis 1934 durchschnittlich alle 10 Monate, insgesamt 18 mal Zusätzliche Probleme verursachte die Weltwirtschaftskrise ab 1928. Große Teile der Bevölkerung, die noch die ruhigen Vorkriegszeiten im russischen Zarenreich in Erinnerung hatten, gaben dem Parlamentarismus die Schuld an den herrschenden Zuständen.

Die dreißiger Jahre zeitigten einen Aufschwung nationalistischer Diktaturen in Europa. Auch in den Nachbarstaaten Estland (Staatsstreich vom 12. März 1934) und Litauen herrschten bereits autoritäre Regime. Als Staatsgründer und erster Ministerpräsident hatte Ulmanis die nötige Autorität, um als "starker Mann" Lettlands gelten zu können.

Vorbereitungen

Seit 1932 führte die von der Bauernpartei kontrollierte Presse eine Kampagne für eine Verfassungsänderung. Hauptorganisatoren und Eingeweihte einer gewaltsamen Verfassungsänderung waren neben Ulmanis die späteren Minister Vilhelms Munters, Alfreds Jēkabs Bērziņš und Bernhards Einbergs sowie die Militärs Krišjānis Berķis, Mārtiņš Hartmanis und Jānis Balodis. Nach dem Sturz der Regierung Ādolfs Bļodnieks 1934 lehnte die LSDSP als stärkste Fraktion im Parlament die Regierungsübernahme ab. Im März wurde stattdessen Ulmanis zum Regierungspräsidenten. Dieser konnte wichtige Regierungsposten mit eigenen Leuten besetzen. Im April wurde der Kommandeur der Division Vidzeme und der Garnission Riga Kārlis Goppers durch Krišjānis Berķis ersetzt. Gerüchte über einen bevorstehenden Staatsstreich waren damals weit verbreitet, es wurden allerdings keine konkreten Schritte dagegen unternommen.

Ablauf

Die Verschwörer hatten sich der Unterstützung der Armee, Garde und Polizei versichert. In der Nacht vom 15. auf den 16. Mai wurden wichtige Staats- und Parteieinrichtungen durch die Nationalgarde besetzt. Die bekanntesten Politiker und Parteiaktivisten wurden verhaftet. Am Morgen des 16. Mai wurde der Ausnahmezustand verhängt. Auf Polizeibefehl wurden die Straßen Rigas beflaggt. In den folgenden Tagen erschienen keine Zeitungen. Sowohl in der Hauptstadt als in der Provinz setzten sich die Verhaftungen von potentiellen Gegnern des Staatsstreichs fort. Die Vorgänge verliefen unblutig und die letzten der Verhafteten wurden 1935 freigelassen.

Im neuen Regime waren nunmehr die politischen Parteien, Streiks und Demonstrationen verboten. Die Pressefreiheit wurde eingeschränkt. Der Staatspräsident Alberts Kviesis war kein Unterstützer des Staatsstreichs, blieb aber im Amt und unterschrieb die Gesetze des neuen Kabinetts bis Ulmanis 1936 per selbst erlassenem Gesetz auch das Amt des Staatspräsidenten übernahm.

Ähnliche Veranstaltungen

NameDatumnSprachen
1"Nekā Personīga": 5. oktobra Ministru kabineta COVID19 krīzes vadības sēdes atšifrējums"Nekā Personīga": 5. oktobra Ministru kabineta COVID19 krīzes vadības sēdes atšifrējums14.11.2021lv
2Latvijas 41. Ministru kabinets - tiek apstiprināta Krišjāņa Kariņa 2. valdībaLatvijas 41. Ministru kabinets - tiek apstiprināta Krišjāņa Kariņa 2. valdība03.06.2021lv
3ASV notiek prezidenta vēlēšanas - Baidens pret TrampuASV notiek prezidenta vēlēšanas - Baidens pret Trampu04.11.2020lv, ru
4Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits 29.05.2019lv, ru
5Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
6Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
7Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru KabinetsSaeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru Kabinets11.02.2016lv
8Latvijas Republikas 11. Prezidenta vēlēšanas. Ievēlēts R. VējonisLatvijas Republikas 11. Prezidenta vēlēšanas. Ievēlēts R. Vējonis03.06.2015lv, ru
9LR prezidents Valdis Zatlers izdod rīkojumu Nr.2, ar kuru atlaiž 10.SaeimuLR prezidents Valdis Zatlers izdod rīkojumu Nr.2, ar kuru atlaiž 10.Saeimu28.05.2011lv, ru
10Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
11Limbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karoguLimbažos uz komunistiskās partijas ēkas divi jaunieši Jānis Paucītis un Ojārs Vītiņš uzvelk Latvijas karogu15.08.1982lv
12Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
13Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. PeiveLatvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive27.11.1959lv
14Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
15Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanuVācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu10.02.1943lv
16Divu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju namsDivu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju nams28.06.1941lv
17Igaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā RepublikaIgaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika06.08.1940lv, pl
18Latvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumamLatvijas valdība izsludina ideju konkursu Uzvaras laukumam10.06.1938lv
19Tiek atklāts tilts pār Daugavu JēkabpilīTiek atklāts tilts pār Daugavu Jēkabpilī16.11.1936lv
20Sākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošanaSākas lauku īpašumu nosaukumu latviskošana13.10.1936lv

Karte

Quellen: news.lv, wikipedia.org

    Personen

    Name Geboren Gestorben Sprachen
    1Anton-Otto Kalme-KarchevskijAnton-Otto Kalme-Karchevskij08.09.190012.07.1941en, lv, ru
    2Bruno KalniņšBruno Kalniņš07.05.189926.03.1990lv, ru
    3Nikolajs KalniņšNikolajs Kalniņš02.11.189405.01.1942lv
    4
    Jānis Višņa00.00.189117.06.1942lv
    5Ansis RudevicsAnsis Rudevics18.01.189030.06.1974lv
    6Pēteris ZeiboltsPēteris Zeibolts23.09.188828.12.1939lv
    7Ēvalds Rimbenieks-RibenieksĒvalds Rimbenieks-Ribenieks10.04.188815.01.1944lv
    8Miķelis RozentālsMiķelis Rozentāls06.12.1887lv
    9Jāzeps RancānsJāzeps Rancāns25.10.188602.12.1969lv
    10Krisjanis BerkisKrisjanis Berkis26.04.188429.07.1942de, en, lv, ru
    11
    Pēteris Ulpe26.04.188217.12.1941lv
    12Alberts  KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    13Jānis BalodisJānis Balodis20.02.188108.08.1965lv, pl, ru
    14Roberts BīlmanisRoberts Bīlmanis10.06.188018.01.1964lv
    15Andrejs VeckalnsAndrejs Veckalns18.04.187918.05.1942lv
    16Ansis  BuševicsAnsis Buševics10.11.187810.08.1942de, lv, ru
    17Kārlis Augusts Vilhelms UlmanisKārlis Augusts Vilhelms Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    18Augusts BriedisAugusts Briedis09.04.187703.12.1937lv
    19Augusts  KalniņšAugusts Kalniņš12.11.187624.07.1940lv
    20Jānis BuševicsJānis Buševics10.01.187500.05.1941lv
    Schlagwörter