de

Verners Tepfers

Verners Tepfers (1893. gada 9. oktobris — 1958. gada 22. novembris) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs no 1944. līdz 1946. gadam.

Dzimis Bauskas apriņķī, Iecavā provizora Krišjāņa Tepfera un Marijas Hermīnes (dz. Valteres) ģimenē.

Savas pirmās skolas gaitas uzsāka Karlhofas privātskolā Jelgavā.

Pēc tam pabeidzis Jelgavas ģimnāziju. 1916. gadā absolvēja Maskavas universitātes Juridisko fakultāti.

1916. gada decembrī tika iesaukts Krievijas impērijas armijā.

Nosūtīts uz Aleksandra karaskolu, kuru pabeidza 1917. gada martā iegūstot praporščika pakāpi.

Sākotnēji dienēja 95. rezerves kājnieku pulkā, bet no 18. jūlija Latviešu strēlnieku rezerves kājnieku pulkā. Nākamā gada februārī  Tērbatā, kur bija dislocēts pulks, atvaļināts no dienesta. Līdz martam atradās vācu gūstā. Pēc atbrīvošanas atgriezies dzimtajā Iecavā, kur no maija strādāja par pagasta rakstvedi, bet no septembra bija vācu valodas skolotājs Rīgā.

1918. gada 20. decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Dienestā ieskaitīts kā leitnants Atsevišķajā studentu rotā.

1919.g. 13. februārī tika iecelts par Kara tiesas sekretāru.

No 1919.g. 15. līdz 27. februārim piedalījās cīņās pret Sarkano armiju Atsevišķās studentu rotas sastāvā, kā ierindas karavīrs. Jūnijā tika iecelts par Kara tiesas prokurora palīgu.

No 1919.g. 8. līdz 27. oktobrim Studentu bataljona sastāvā cīnījās par Rīgu cīņās pret Bermontiešiem.

1919.g. 10. oktobrī, kad bermontiešu bruņuvilciens centās šķērsot Jauno dzelzs tiltu, zem stipras artilērijas uguns Verners Tepfers izgrieza tiltu un neļāva bruņuvilcienam tikt pāri šim tiltam.

Par piedalīšanos Rīgas aizstāvēšanā un iepriekšminēto tilta izgriešanu vēlāk tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Decembrī kļuva par Kara tiesas prokuroru, paaugstināts par virsleitnantu.

1920. gada decembrī paaugstināts par kapteini.

1921. gadā tika iecelts par virsprokurora palīgu, bet no 1922. gada viņš bija Kara tiesu pārvaldes priekšnieks. Šo amatu viņš pildīja līdz 1933. gadam. Reizē bija kara virsprokurors (kopš 1924. gada).

1925. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, bet 1927. gadā par pulkvedi.

1930. gadā apprecējās ar Jāņa Čakstes meitu Aldonu Paulu Karolīnu Čaksti. Trīs meitu vecāki - Barbara Karolīna (1931.g.), Jana Kristīne (1936.g.)  Aldona Irēne (1939,g.).

No 1934. līdz 1940. gada jūlijam bija Kara muzeja padomes priekšsēdētājs. Latvju-zviedru un Latvju-itāļu tuvināšanās biedrību priekšsēdētājs.

1937. gadā paaugstināts par ģenerāli.

1939. gadā iecelts par Kara ministrijas Tieslietu dienesta priekšnieku. Tiesnešu biedrības padomes loceklis.

1940. gada oktobrī tika atvaļināts. Vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam bija Pieminekļu valdes priekšnieks.

No 1943. līdz 1946. gadam darbojās Latvijas Centrālajā Padomē.

Kopš 1944. gada jūlija bija tās priekšsēdētājs (līdz 1946. gadam).

1944. gadā devies uz Zviedriju, 1. novembrī, nogādājot lielāko daļu informācijas, kuru LCP bija savākusi par stāvokli vāciešu okupētajā Latvijā. Viņš apmetās uz dzīvi Stokholmā. Sadarbojies ar ASV un Lielbritānijas specdienestiem sakarā ar viņu interesi par situāciju Latvijā un pretošanās kustības izveidošanu.

Bija studentu vienības Austrums vecbiedrs.

Miris 1958. gadā, 65 gadu vecumā, Stokholmā.

Dzīves laikā apbalvots ar

  • Lāčplēša Kara ordeni (III šķiras),
  • Triju Zvaigžņu ordeni (III šķiras),
  • Aizsargu Nopelnu krustu,
  • Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa,
  • Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis (II šķiras).

Ursache: wikipedia.org, news.lv, Muižas laikmetu griežos, I. Dišlere, A. Ozola , http://hittagraven.stockholm.se

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Krišjānis TepfersKrišjānis TepfersVater01.01.186205.01.1925
        2
        Marija TepfereMutter18.03.186914.01.1955
        3Aldona ReitereAldona ReitereTochter00.00.1939
        4Barbara Karolīna RadingBarbara Karolīna RadingTochter00.00.193100.00.2019
        5Herberts TepfersHerberts TepfersBrüder02.07.189210.03.1966
        6Jānis TepfersJānis TepfersBrüder16.01.189809.04.1994
        7Ilmārs TepfersIlmārs TepfersBrüder10.08.190410.02.1968
        8Aldona TepfereAldona TepfereEhefrau01.06.190327.07.1991
        9
        Andris Sigurds TepfersNeffe00.00.193500.00.2014
        10Ileāna PētersoneIleāna PētersoneNichte23.11.193423.06.2013
        11Jānis ČaksteJānis ČaksteSchwiegervater14.09.185914.03.1927
        12Justīne ČaksteJustīne ČaksteSchwiegermutter28.11.187028.04.1954
        13Leons ReitersLeons ReitersSchwiegersohn11.10.192610.05.1976
        14Janīna Leontīne Margarēte TeriņaJanīna Leontīne Margarēte TeriņaSchwägerin03.01.189619.12.1978
        15Maiga Elizabete Marija ŠīronsMaiga Elizabete Marija ŠīronsSchwägerin04.08.190405.08.1984
        16Maija TepfereMaija TepfereSchwägerin00.00.190600.00.1985
        17Daila ZemgalsDaila ZemgalsSchwägerin31.12.190926.06.2004
        18
        Visvaldis ČaksteSchwager00.00.189110.07.1915
        19Ģedimins ČaksteĢedimins ČaksteSchwager02.06.189715.11.1979
        20Mintauts ČaksteMintauts ČaksteSchwager11.04.189316.09.1962
        21Konstantīns  ČaksteKonstantīns ČaksteSchwager, Gleichgesinnte26.07.190121.02.1945
        22Ringolds ČaksteRingolds ČaksteSchwager06.10.189808.07.1967
        23
        Helene Vanda TepfersSchwager00.00.190600.00.2007
        24Gustavs  ZemgalsGustavs ZemgalsEntfernter Verwandter12.08.187106.01.1939
        25
        Karl TepferEntfernter Verwandter00.00.1873
        26Oskars  KalpaksOskars KalpaksGleichgesinnte06.01.188206.03.1919
        27Spricis PaegleSpricis PaegleGleichgesinnte09.03.187601.12.1962
        28Janis KurelisJanis KurelisGleichgesinnte06.05.188205.12.1954
        29Mārtiņš PeniķisMārtiņš PeniķisGleichgesinnte06.11.187428.02.1964
        30Kārlis GoppersKārlis GoppersGleichgesinnte02.04.187625.05.1941
        31Ludvigs SējaLudvigs SējaGleichgesinnte02.06.188515.02.1962
        32Jānis LukašēvicsJānis LukašēvicsGegner24.03.192004.11.1988
        33Vidvuds ŠveicsVidvuds ŠveicsGegner02.10.191923.05.1963
        34Janis BudaJanis BudaGenosse11.02.191523.09.1992
        35Bruno KalniņšBruno KalniņšGenosse07.05.189926.03.1990
        36Valdemārs Valdis  ĢintersValdemārs Valdis ĢintersGenosse27.11.189924.07.1979

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Hinzufügen Speicher

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter