de

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja Kristapa Berga ģimenē.

Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1888-1892).

Pēc tieslietu studijām Tērbatas universitātē (1892-1896) strādāja par zvērinātu advokātu. Vadīja laikrakstu “Baltijas Vēstnesis”, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā.

1905. gada revolūcijas laikā A. Bergs nodibināja Latviešu Demokrātisko partiju.

1907. gada viņu izraidīja no Baltijas. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā kluba un izglītības biedrībā.

Pirmā pasaules kara laikā A. Bergs bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas vadītājs, pēc Februāra revolūcijas piedalījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanā (1917).

Brīvības cīņu laikā bija Latvijas Pagaidu valdības un pirmās vēlētās Ulmaņa valdības iekšlietu ministrs (1919-1921).

1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja Bezpartejisko Nacionālo centru (vēlāk Latviešu Nacionālā apvienība), bija Satversmes sapulces, kā arī 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Laikraksta “Latvis” galvenais redaktors.

Pēc Latvijas okupācijas viņu apcietināja un deportēja uz PSRS, kur A. Bergs Usoļlaga soda nometnē mira 1941. gada 19. decembrī. Pēc citiem avotiem - tika nošauts saskaņā ar spriedumu:

Diena Vēsturē‏ @UnVissCits 19.12.1941. Čkalovas, tagad Orenburgas, cietuma šautuvē soda vada komandiera, PSRS NKVD 1. specdaļas leitnanta Glotova vadībā nošauj pirmskara Latvijas valstsvīru Arvedu Bergu, vecu, no politikas sen aizgājušu, spaidu darbos izvārgušu vīru.

1991.gadā - pilnībā reabilitēts.

**********************************************************

Dzimis 1875. g. 13. sept. Rīgā namīpašnieka un sabiedriskā darbinieka ģimenē.

Tēvs Kristaps, māte Šarlote Matilde, dz. Balode. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies A. Spundes, Leflera privātskolā, no 1888. g. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1894. g. uzsācis tieslietu studijas TU (beidzis 1898. g. maijā). 1898.– 1900. g. Pēterburgas apgabaltiesas un Tiesu palātas jaunākais tiesamatu kandidāts (gub. sekretāra civildienesta rangā). No 1901. g. janv. zvērināta advokāta palīgs un privātadvokāts, 1904. g. janv.–1907. g., 1908.–1915. g. jūl., 1918. g. jūl.–dec. zvērināts advokāts Rīgā. Laikraksta “Baltijas Vēstnesis” līdzstrādnieks, no 1903. g. redakcijas sabiedriski politiskās daļas vadītājs, no 1905. g. atbildīgais redaktors. Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs.

No 1905. g. nov. Latviešu demokrātu partijas priekšsēdētājs. 1907. g. laikraksts “Baltijas Vēstnesis” slēgts; ticis izsūtīts no Baltijas. Dzīvojis Pēterburgā, pēc tam izceļojis uz Franciju.

1908. g. pēc karastāvokļa atcelšanas Krievijā atgriezies Rīgā. Darbojies Latviešu izglītības biedrībā, bijis Rīgas Liberāļu kluba vadītājs.

1915. g. jūl. 1. pasaules kara apstākļu dēļ aizbraucis uz Maskavu, pēc tam uz Petrogradu. 1915.–17. g. Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšnieka biedrs (1917.–18. g. priekšnieks). 1916. g. maijā–1917. g. apr. laikraksta “Baltija” atbildīgais redaktors Petrogradā.

No 1917. g. nov. Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (arī Latviešu Nacionālā padome) Ārlietu nodaļas priekšsēdētāja biedrs.

1918. g. 19. dec. iecelts par Latvijas Tiesu palātas priekšsēdētāju.

1919. g. 4. janv. izceļojis uz Angliju, no turienes uz Parīzi Francijā. Piedalījies Latvijas delegācijas darbā Parīzes Miera konferencē.

1919. g. okt. atgriezies Latvijā un uzņēmies Tiesu palātas vadību. 1919. g. 12. dec. palātas departamentu kopsapulce atbrīvojusi no amata.

1919. g. 19. dec.–1921. g. jūn. iekšlietu ministrs.

Satversmes sapulces loceklis, 1, 2. un 3. Saeimas deputāts (no Bezpartejiskā nacionālā centra, vēlāk no Nacionālās apvienības). Darbojies Satversmes izstrādāšanas komisijā.

1921.–30. g. laikraksta “Latvis” atbildīgais redaktors. 1928.–31. g. Rīgas pilsētas domes loceklis no Nacionālās apvienības saraksta. Bijis pastāvīgs šķīrējtiesnesis no Latvijas puses Latvijas–Zviedrijas, Latvijas–Igaunijas– Somijas–Polijas un no Igaunijas puses Igaunijas–Zviedrijas šķīrējtiesā.

Bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka vietnieks, Rīgas Liberālā kluba biedrs un Rīgas Izglītības biedrības priekšnieka biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 6. febr. apcietināts. Izvests uz Čkalovas apg. (tag. Orenburgas apg.) Iļeckajas Zaščitas (tag. Soļiļecka) cietumu. 1941. g. 29. sept. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1941. g. 19. dec.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ., Ank; Polijas PRo I šķ.

Precējies 1901. g. ar Irmu Balodi (mirusi 1901. g. 8. okt.). Otrreiz precējies 1905. g. ar Martu Balodi (mirusi 1928. g. 9. janv.). Abas sievas bija Bolderājas kokrūpnieka Andreja Baloža meitas; dēls Jānis, meitas Ilga, prec. Ezīte (dz. 1906. g.), Gundega (1910. g. 11. dec. Rīgā–1981. g. 12. aug. Rīgā; beigusi LU, juriste), Ligita, prec. Igale (dz. 1916. g.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

D. Земское хозяйство в прибалтийском крае. СПб, 1907; Mеждународное положение Латвии. Петроград, 1918; Latvijas starptautiskais stāvoklis. Pēterpils, 1918. Die internationale Lage Lettlands. Petrograd, 1918; Lettische Zukunftsgedanken. Petrograd, 1918; La Lettonie et la Russie: considerations sur un des problèmes de la paix mondiale. Paris, 1919; Latvia&Russia: one problem of the world-peace. London: Toronto, 1920; Par ko stāv Bezpartejiskais Nacionālais centrs. Rīga, 1922; Parlamentāriskais vairākums. Rīga, 1929.

A. LVVA, 1534. f., 5. apr., 16 l.; 5213. f., 1. apr., 397. l.; 100. f. (A. Berga personiskais fonds), 1. apr., 1.–146. l.; LVA, 1986. f., 1. apr., 7340. l.; LDG; LVD; EVP; LE (I) 1. sēj.; Švēde A. Arveds Bergs. Universitas. 1955. Nr. 2; Švēde E. Arveds Bergs. Vita Nostra. 1963. Nr. 14; Rumpēters A. Arvēds Bergs. Universitas. 1975. Nr. 36; AL; Stranga A. Arveds Bergs un Kārlis Ulmanis. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1991. Nr. 7; Lasmanis U. Lepnais Latvis. Temīda. 1992. Nr. 3/4; Reinfelds D. Demokrāts, kurš grāva Saeimu. Lauku Avīze. 1992. g. 24. dec.; Lasmanis U. Arveds Bergs un latviešu izglītības biedrība (1909–1915). Izglītība. 1993. g. 23., 30. sept.; Žvinklis A. Arveds Bergs. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1994. Nr. 1; Lasmanis U. Politiska gaišreģa piemiņai. Labrīt. 1994. g. 14., 15. sept.; LVV; Lasmanis U. Arveds Bergs: sabiedriski politiska biogrāfija. 1.–4. grām. Rīga, 1997–2000; Pleps J. Berga Satversmes grozījumu projekti. Jurista Vārds. 2006. Nr. 15; Červinskis E. Satversmes grozītājs. Klubs. 2008. Nr. 10.

No Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministra P. Juraševska 1919. g. 20. dec. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Uz rakstu no 17. decembra š. g. paziņoju, ka pret palātas departamentu 12. decembra š. g. kopsēdes lēmumu par Palātas locekļu A. Berga un K. Pauļuka atsvabināšanu no viņu amata pienākumu izpildīšanas Tiesu Palātā un par Tiesas Palātas Priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanas uzdošanu Palātas loceklim A. Kviesim man nekādu iebildumu nav.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 16. l., b. p.)

Ursache: wikipedia.org

Titel Von Zu Bilder Sprachen
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Kristaps BergsKristaps BergsVater12.03.184306.03.1907
        2Šarlote Matilde BergsŠarlote Matilde BergsMutter
        3
        Jānis BergsSohn
        4
        Ilga EzīteTochter00.00.1906
        5Gundega BergaGundega BergaTochter11.12.191012.08.1981
        6
        Ligita IgaleTochter00.00.1906
        7Edgars BergsEdgars BergsBrüder03.04.187809.12.1961
        8Līvija MeņģeleLīvija MeņģeleSchwester22.03.187701.05.1966
        9Millija BergsMillija BergsSchwester31.07.188224.01.1966
        10
        Irma BergsEhefrau, Schwägerin08.10.1901
        11Marta BergsMarta BergsEhefrau00.00.188709.01.1928
        12
        Andris Edgars BergsNeffe23.01.191400.05.1945
        13
        Ilze Līvija BergsNichte00.00.190800.00.1949
        14
        Mirjama Irma BergsNichte00.00.191000.00.1991
        15
        Vera BergaSchwägerin13.02.188828.02.1919
        16
        Karlis MengelisSchwager00.00.186711.12.1931
        17Ieva Marija LaukersIeva Marija LaukersEntfernter Verwandter15.10.194026.03.2012
        18Vilis OlavsVilis OlavsArbeitskollege18.05.186728.03.1917
        19Hugo CelminsHugo CelminsArbeitskollege30.10.187730.07.1941
        20Frīdrihs VesmanisFrīdrihs VesmanisArbeitskollege15.04.187507.12.1941
        21Zigfrīds Anna  MeierovicsZigfrīds Anna MeierovicsBekanntschaft05.02.188722.08.1925
        22Kārlis UlmanisKārlis UlmanisChef, Gleichgesinnte23.08.187720.09.1942
        23Voldemārs ZāmuelsVoldemārs ZāmuelsGleichgesinnte22.05.187216.01.1948
        24Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsGegner07.02.188810.07.1964
        25Marģers SkujenieksMarģers SkujenieksGegner22.06.188612.07.1941
        26Jānis BreikšsJānis BreikšsGegner25.12.188710.09.1965

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Hinzufügen Speicher

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Hinzufügen Speicher

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Hinzufügen Speicher

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Hinzufügen Speicher

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Hinzufügen Speicher

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Hinzufügen Speicher

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter