Pāvils Dreijmanis

Arhitekts, (Art Deco un funkcionālisms), vēlāk ierēdnis. Kalpakietis, buršs. Apbalvots ar Atzinības krustu un TZO.

Dzimis 1895. gada 17. februārī Ungurpils pagasta ,,Jaundreimaņos’’ lauksaimnieka ģimenē.

1912.g. beidzis institūtu Gatčinā

1912.g. -1916.g. studējis Pēterburgas Civilinženieru institūtā, pēc tam mācījies karaskolā.

Piedalījies I pasaules karā, brīvprātīgi Latvijas brīvības cīņās O. Kalpaka bataljonā un 3. Jelgavas kājnieku pulka rindās.

Dreimanis bijis pazīstams arī kā šaha entuziasts un spēlētājs. Pēc Pirmā pasaules kara bijis viens no Rīgas latviešu šaha kluba dibinātājiem.

1923.gadā, pēc kara beidzis LU Arhitektūras fakultāti. Korporācijas Fraternitas Metropolitana biedrs. 

Pirmais viņa parakstītais darbs ir konkursa projekts Rīgas centrāltirgum 1923. gadā. Pēc arhitekta diploma iegūšanas P. Dreimanis uzsācis darbu speciāli Rīgas centrāltirgus celtniecībai nodibinātajā akciju sabiedrības ,,Būve’’ būvbirojā kopā ar arhitektiem P. Pavlovu un G. Tolstoju, kuri veic darba zīmējumus. Pēc stāšanās Rīgas virsarhitekta amatā viņš turpinājis darbu pie centrāltirgus projekta kā konsultants.

1924. gadā piedalījies I Latvijas šaha kongresā, kurā dalījis 7.-8. vietu.

1925. gadā arhitekts projektējis kinoteātri ,,Palladium’’,

1926. gadā – dzīvojamās rindu ēkas Ropažu ielā un Liepājas ielā, kā arī skolu Bolderājā. Dzīvojamās ēkās viņš ieviesis jaunu būvtipu Rīgā – divu līmeņu dzīvokļus, kuri gan tālāku izplatību nebija guvuši.

1926-1934.g. Rīgas pilsētas galvenais arhitekts

1926.-1934.g.- Rīgas pilsētas tehnikuma pedagogs

1927. gadā projektēta un celta pilsētas bibliotēka Ausekļa ielā.

Ārpus Rīgas projektējis

• Tautas namu Ļaudonā (1924),
• pamatskolu Allažos (1925) un
• Latviešu jaunatnes savienības Ropažu organizācijas namu ,,Modriņi’’ (1925).
• Projektējis arī Līvānu atbrīvošanas pieminekli. 

Pēc 1930. gada P. Dreimanis pats nav vairs projektējis, bet vadījis un piedalījies vairākās atbildīgās projektu konkursu žūrijas komisijās, ieņēmis vadošus posteņus.

1931.g. uzbūvēta Bolderājas skola pēc architekta Pāvila Dreimaņa  projekta. Vēstures avotos minēts, ka jau 17. gs Daugavgrīvā bijusi latviešu skola, kuru var uzskatīt par Bolderājas skolas pirmsākumu. 1923. gadā Daugavgrīvā kopā ar Bolderāju jau dzīvoja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. 

No 1934. gada līdz 1940. gadam būvvaldes priekšnieks.

Nacionālās celtniecības Rīgas celtniecības Rīgas komitejas pr-js, Uzvaras laukuma izbūves komitejas un profesiju kameras loceklis,

No 1940. gada līdz 1941. gadam, padomju okupācijas gadā-  bijis Rīgas valsts tehnikuma pedagogs.

Dzīvojis Rīgā, Pulkv. Brieža ielā 8, 17. dz

1941.-1944.g. Vācu okupācijas laikā – Rīgas pilsētas galva.

1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur strādājis Baltijas universitātē Eslingenā.

Miris 1953. gada 21. jūlijā Adelaidā, Austrālijā.

***

 * 1895. II 17.             

                1923. VI 01. beidzis Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti.

                Avots:       V. Eichenbauma arhīvs.