ee

Boriss Pugo

Sünniaeg:
19.02.1937
Surma aeg:
22.08.1991
Isa nimi:
Karlovitš
Teised nimed, pseudonüümid:
Boris Pugo, Boris Pugo, Boriss Pugo, Boris, Борис Карлович Пуго, Puga, Boris Karlowitsch Pugo , Борис Пуго, Бори́с Ка́рлович Пу́го, ( латыш. Boriss Pugo )
Kategooriad:
, Kolonel, Kommunist, Minister, Riigi ja kommunistliku partei liider, Turvaülema KGB
Kodakondsus:
 lett
Kalmistu:
Friedhof Trojekurowo

Boriss Karlovitš Pugo (vene Борис Карлович Пуго; 19. veebruar 1937 Kalinin – 22. august 1991 Moskva) oli läti päritolu Nõukogude Liidu poliitik ja riigiametnik. Ta oli Läti Kommunistiku Partei Keskkomitee I sekretär aastatel 1984–1988 ning NSV Liidu siseminister aastatel 1990–1991.

Pugo sündis läti kommunistide perekonnas Kalinini linnas Nõukogude Liidus ning pärast Läti annekteerimist asus koos vanematega elama Lätti. Pugo rääkis vene keelt paremini kui läti keelt.

Ta lõpetas aastal 1960 Riia Polütehnilise Instituudi. Aastal 1963 astus Pugo NLKPsse. Aastast 1961 oli ta komsomolitööl. Ta oli tehase komsomolikomitee sekretär, hiljem rajoonikomitee teine ja esimene sekretär, Läti LKNÜ KK sektorijuhataja, Läti LKNÜ Keskkomitee esimene sekretär ja ÜLKNÜ Keskkomitee sekretär. 1977. aastal sai ta Läti NSV Ministrite Nõukogu j.a Riikliku Julgeoleku Komitee aseesimeheks, aastatel 1980–1984 oli ta selle esimees.

Pugo sai laiemalt tuntuks vanameelse tegelasena, kes sai Konstantin Tšernenko ajal Läti NSV sisuliseks juhiks ning hiljem osales NSV Liidu siseministrina 1991. aasta augustiputšis. Pärast putšistide lüüasaamist sooritas ta enesetapu.

Allikad: wikipedia.org, google.ru, barikadopedija.lv

Kohti ei

    loading...

        Seotud osapoole nimiSuhete liikSünniaegSurma aegKirjeldus
        1Kārlis PugoKārlis Pugoisa30.06.189622.04.1955
        2Marta PeizumaMarta PeizumaEma00.00.190300.00.2001
        3Vladimirs PugoVladimirs PugoVend12.03.192722.08.2012
        4Valentīna PugoValentīna PugoNaine13.09.193823.08.1991
        5
        Hugo PeizumsOnu00.00.1890
        6
        Oskars PeizumsOnu00.00.1894
        7
        Herberts PeizumsOnu00.00.1898
        8
        Artūrs PeizumsOnu00.00.1900
        9
        Alma Vilhelmīne PeizumsTädi00.00.190400.00.1905
        10
        Miķelis PeizumsVanaisa
        11Karlīne PeizumsKarlīne PeizumsVanaema00.00.188509.02.1958
        12
        Oļģerts PeizumsNõbu28.09.193318.11.2007
        13Edmunds  JohansonsEdmunds JohansonsKaastöötaja22.07.193607.02.2017
        14Longins AvdjukēvičsLongins AvdjukēvičsKaastöötaja01.11.191613.01.1988
        15Staņislavs ZukulisStaņislavs ZukulisKaastöötaja17.10.192905.05.1993
        16Valentīns PavlovsValentīns PavlovsKaastöötaja26.09.193730.03.2003
        17Alexander  VlasovAlexander VlasovKaastöötaja20.01.193209.06.2002
        18Jegor  LigatschowJegor LigatschowKaastöötaja29.11.192007.05.2021
        19Gennadi JanajewGennadi JanajewKaastöötaja26.08.193724.09.2010
        20Ivans  ŠilovsIvans ŠilovsKaastöötaja03.09.193022.12.2021
        21Владимир  ДолгихВладимир ДолгихKaastöötaja05.12.192408.10.2020
        22Viktor  YerinViktor YerinKaastöötaja17.01.194420.03.2018
        23Yevgeny  ShaposhnikovYevgeny ShaposhnikovKaastöötaja03.02.194208.12.2020
        24Pjotr    DemitschewPjotr DemitschewKaastöötaja03.01.191810.08.2010
        25Juri AndropowJuri AndropowKaastöötaja15.06.191409.02.1984
        26Nikolai  GubenkoNikolai GubenkoKaastöötaja17.08.194116.08.2020
        27Mihails DrozdsMihails DrozdsKaastöötaja06.03.193322.03.2020
        28Andrejs ElvihsAndrejs ElvihsKaastöötaja00.00.191029.11.1975
        29Vladimirs KrjučkovsVladimirs KrjučkovsKaastöötaja29.02.192423.11.2007
        30Petras GriškevičiusPetras GriškevičiusKaastöötaja19.07.192414.11.1987
        31Иван  УстиновИван УстиновKaastöötaja01.01.192016.01.2020
        32Ringaudas Bronislovas  SongailaRingaudas Bronislovas SongailaKaastöötaja20.04.192925.06.2019
        33Георгий  ЦинёвГеоргий ЦинёвKaastöötaja05.05.190731.05.1996
        34Nikolai   TikhonovNikolai TikhonovKaastöötaja14.05.190501.06.1997
        35Jānis BrolišsJānis BrolišsKaastöötaja22.04.193026.07.1985
        36Philipp  BobkovPhilipp BobkovKaastöötaja01.12.192517.06.2019
        37Александра  БирюковаАлександра БирюковаKaastöötaja25.02.192920.02.2008
        38Анатолий ТрофимовАнатолий ТрофимовKaastöötaja01.06.194010.04.2005
        39Евгений  ТяжельниковЕвгений ТяжельниковKaastöötaja07.01.192815.12.2020
        40Walentyna  SchewtschenkoWalentyna SchewtschenkoTuttav12.03.193503.02.2020
        41Валентин ЦветковВалентин ЦветковTuttav27.08.194818.10.2002
        42Raissa GorbatschowaRaissa GorbatschowaTuttav05.01.193220.09.1999
        43Владимир  МусаэльянВладимир МусаэльянTuttav08.07.193928.09.2020
        44Lubova ZileLubova ZileTuttav03.01.192814.07.2016
        45German  UgryumovGerman UgryumovTuttav10.10.194831.05.2001
        46Виктор  НайдёновВиктор НайдёновTuttav09.09.193102.06.1987
        47Oļegs  RudņevsOļegs RudņevsTuttav09.10.193525.12.2000
        48Александр  КатусевАлександр КатусевTuttav15.08.193921.08.2000
        49Wladimir  SchtscherbitzkiWladimir SchtscherbitzkiTuttav17.02.191816.02.1990
        50Schabtai KalmanowitschSchabtai KalmanowitschTuttav18.12.194702.11.2009
        51Grigori RomanowGrigori RomanowTuttav07.02.192303.06.2008
        52Vyacheslav  TrubnikovVyacheslav TrubnikovTuttav25.04.194418.04.2022
        53Борис  ТарасовБорис ТарасовTuttav10.08.195205.07.2013
        54Aleksandr   SuhharevAleksandr SuhharevTuttav11.10.192307.03.2021
        55Ilmārs ĪvertsIlmārs ĪvertsTuttav23.03.192405.04.1995
        56Voldemārs  BauersVoldemārs BauersTööandja
        57
        Frīdrihs Straube-StraussTöötaja00.00.192901.01.2005
        58Boris Nikolajewitsch JelzinBoris Nikolajewitsch JelzinErakonnakaaslane01.02.193123.04.2007
        59Augusts VossAugusts VossErakonnakaaslane30.10.191910.02.1994
        60Robert MaxwellRobert MaxwellMõttekaaslane10.06.192305.11.1991
        61Oleg  BaklanowOleg BaklanowMõttekaaslane17.03.193228.07.2021
        62Сергей  АхромеевСергей АхромеевMõttekaaslane05.05.192324.08.1991
        63Igor  RodionovIgor RodionovMõttekaaslane01.12.193619.12.2014
        64Лев РохлинЛев РохлинMõttekaaslane06.06.194703.07.1998
        65Виктор  ПоляничкоВиктор ПоляничкоMõttekaaslane09.03.193701.08.1993
        66Anatoli  LukjanovAnatoli LukjanovMõttekaaslane07.05.193009.01.2019
        67Николай АндрущенкоНиколай АндрущенкоMõttekaaslane10.09.194319.04.2017
        68Валентин  ВаренниковВалентин ВаренниковMõttekaaslane15.12.192306.05.2009
        69Александр ТизяковАлександр ТизяковMõttekaaslane10.12.192625.01.2019
        70
        Vladimirs KaņepsVastane18.08.1938

        10.09.1964 | Latvijas PSR oficiāli dibināja sabiedrisko organizāciju Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (LKSK)

        Lisa mälestusi

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Lisa mälestusi

        11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции

        Lisa mälestusi

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Lisa mälestusi

        01.06.1988 | Radošo savienību Plēnums

        Pirms PSKP 19.Vissavienības konferences Rīgā 1988. gada 1. un 2. jūnijā notika Radošo savienību Plēnums, kuras darbs beidzās ar Rezolūciju, kura pamatīgi izmainīja sabiedriski politisko dzīvi Latvijā, kā arī guva plašu rezonansi ne tikai visā Padomju Savienībā, bet arī ārpus tās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar republikas Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos notika Kongresu namā - liela un pamatīga pilsoniska uzdrīkstēšanās, trešās Atmodas sākums.

        Lisa mälestusi

        18.06.1988 | LKP CK paplašinātais plēnums

        Lisa mälestusi

        09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi

        Lisa mälestusi

        13.01.1991 | Vilniuse veresaun

        Lisa mälestusi

        14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

        1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

        Lisa mälestusi

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Lisa mälestusi

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Lisa mälestusi

        16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā

        1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.

        Lisa mälestusi

        17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm

        1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis

        Lisa mälestusi

        20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.

        Lisa mälestusi

        20.01.1991 | Список жертв кровавого января в Баку

        Lisa mälestusi

        21.01.1991 | Schwarzer Januar in Baku

        Lisa mälestusi

        11.02.1991 | Iceland - the first country recognised Lithuania's independence

        Lisa mälestusi

        19.08.1991 | Augustiputš

        Lisa mälestusi

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Lisa mälestusi

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Lisa mälestusi

        Sildid