Pastāsti par vietu
lv

Alūksnes pilsdrupas

Datums no :
00.00.1342
Datums līdz:
00.00.1702
Kategorijas:
Pils drupas, pils
Koordinātas:
57.428980956234,27.052257754138

Pils celta 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena laikā. Ar cietzemi to saistīja 120 m garš kokatilts. Tā bija komtura pils un varenākais cietoksnisLivonijas ordeņa valsts austrumu daļā. Tajā pašā laikā šāda stila pilis tika uzceltas Vastselīnā (Neuhausen) un Izborskā.

Cietoksnis atradās uz salas, ko ar krastu savienoja 120 m garš koka tilts ar paceļamu daļu. Uz salas tilta galā atradās vārtu nocietinājums (cvingers).

Pils sastāvēja no galvenās pils (80х65 m) un dienvidu priekšpils (80х90 m), kurus atdalīja 1,3 m biezs mūris. Visu pili apjoza 1,4-1,6 m bieza laukakmeņu siena, kas sasniedza 10 m augstumu. Tajā bija astoņi sargtorņi 10-14 m šķērsizmērā.

Galvenajā pilī atradās komtura dzīvojamās telpas, bet priekšpilī saimniecisko un karamateriālu telpas

Livonijas kara laikā Alūksnes komturs Zībergs 1560. gadā pili bez pretošanās atdeva krieviem. Vēlāk pils gāja no rokas rokā. Tā piederēja gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem.

Pēc kara beigām 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma sarunu laikā krievi Alūksnes pili dēvēja par Алист, pēc līguma noslēgšanas Alūksnes pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistesCēsu vaivadijā.

Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā pili pamatīgi nostiprināja. Pils mūri ar deviņiem torņiem veidojuši nocietinājumu sistēmu. Galvenā ieeja atradusies pils ziemeļu galā. Pils ēka bijusi kvadrātveida, ar iekšēju pagalmu, celta nocietinājumu vidusdaļā. Lielā Ziemeļu kara laikā cietoksni aplenca krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā. Pils aizstāvēšanā kopā ar zviedriempiedalījās arī latvieši. 

1702. gadā pēc 10 dienu aplenkuma zviedri pili uzspridzināja un padevās.Krievi nopostīja visu pārējo, kas vēl bija postāms. Pils aizstāvjus saņēma gūstā. Krievu gūstā nokļuva arī Bībeles tulkotājs prāvests Ernsts Gliks un viņa audžumeita Marta — vēlākā Krievijas imperatore Katrīna I.

Pēc izpostīšanas pils vairs netika atjaunota un Marienburgas cietoksnis pie Krievijas robežas zaudēja savu stratēģisko nozīmi.

Pilsmuiža * veidojās ezera krastā pie salas jau 18.gs. sākumā, kad tikauzbūvēta ampīra stila koka kungu māja - t.s. Ozolkoka pils, kuru1902.g. nodedzināja nemiernieki. Jauna kungu māja - tagadējā Vecā pilstika celta 18.gs.b. klasicisma stilā. Ap kompleksu parks. 

Foto: J.C.Brotze 1802; L.Lupiķe, 2004, J.Sedols 2000, Brūvelis


 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Notikumi

Nosaukums No Līdz Langs
Ivana Bargā Maskavijas karaspēks ieņem Alūksni14.02.1560lv

Pievienot notikumu

Piesaistītās personas

Vārds Dzimis Miris Langs
Nav norādītsMarta Skavronska (Krievijas Katrīna I)Marta Skavronska (Krievijas Katrīna I)15.04.168406.05.1727lv, ru
Nav norādītsPēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
Nav norādītsErnsts GliksErnsts Gliks10.11.165205.05.1705lv, ru
Nav norādītsIvans IV BargaisIvans IV Bargais25.08.153028.03.1584en, lv, ru

Pievienot personu