Pastāsti par vietu
lv

Andrejs Eglītis

Pievieno šai personai bildi!

Man sen vairs savu sāpju nav,

Tik visas tautas.

Man sen vairs savu sapņu nav,

Tik visas tautas.

Man savas dzīvības un nāves nav,

Tik visas tautas.

Andrejs Eglītis - latviešu dzejnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks.

Andrejs Eglītis dzimis 1912. gada 21. oktobrī Ļaudonas pagasta Siliešos, kalpu ģimenē.

Skolas gaitas uzsācis 1922. gadā Ļaudonas pamatskolā. Pēc skolas absolvēšanas vēlas turpināt mācības ģimnāzijā, bet nepietiekamā finansējuma dēļ dodas uz Rīgu un iestājas Rīgas pilsētas tehnikumā. Jau šajā laikā Eglītis aizraujas ar literatūru, tiek sarakstīti pirmie dzejoļi. Paralēli viņš arī aktīvi aizraujas ar sportu, it sevišķi futbolu.

1935. gadā pēc tehnikuma absolvēšanas Andrejs Eglītis tiek iesaukts Latvijas armijas obligātajā karadienestā. Vēlas uzsākt virsnieka karjeru.

A.Eglītis -95

1936. gadā iestājas karaskolā, bet drīz vien mācības pamet, jo saprot, ka armijas dzīvei nav piemērots.

1938. gadā uzsāk žurnālista gaitas laikrakstos Brīvā Zeme un Rīts. Darbojies arī Latvijas radio informācijas daļā. Vēlās uzsākt teoloģijas studijas Latvijas universitātē taču šo nodomu izjauc karš.

Otrais pasaules karš un Latviešu tautas liktenis tajā atstāj smagu iespaidu Eglīša dzejā.

1943. gadā top Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas kantāte Dievs tava zeme deg.

1943. gadā Andreju Eglīti iesauc Latviešu Leģionā. Nosūtīts uz kara korespondentu apmācības grupu Berlīnē. Pēc atgriešanās piekomandēts 19.divīzijai ar kuru nogājis kauju ceļu no Cesvaines līdz Liepājai.

1945. gada aprīļa beigās, kad Liepājā beidz iznākt laikraksts Tēvija, kļūst par jauna dienas laikraksta Laika Balss redaktoru. Tomēr, vācu armijas sakāves dēļ, redakcija tā arī nesāk darbu.

1945. gada maijā no Liepājas, kopā ar daudziem citiem latviešu inteliģentiem, bēgļu laivā emigrē uz Zviedriju (Gotlandi). Dzīvojis Stokholmā.

Es visas domas aizmirstu

Aktīvi iesaistās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

1947. gadā piedalījies Latviešu Nacionālā fonda (LNF) dibināšanā.

No 1948 līdz 2000. gadam bija šī fonda ģenerālsekretārs.

1953. gadā apprecējies ar Andu Jaunvīksni

1972. gadā kļuvis par Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Tautas balvas laureātu.

1992.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli.

1994. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2003. gadā ieguvis arī Ministru kabineta balvu.

1998. gadā Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriežas uz patstāvīgu dzīvi Latvijā.

2006. gadā piešķirta LZA Raiņa balva.

Miris Rīgā slimnīcā 2006. gada 23. februārī.

Literārā darbība

Jāņu nakts

Andrejs Eglītis ir spilgta personība Latviešu dzejā. Lielāko dzīves daļu pavadot trimdā viņa dzejas galvenais vēstījums un stūrakmens ir patriotisms un tēvzemes mīlestība. Eglīša trimdā rakstīto liriku caurstrāvo mīlestības skumjas, sāpes par zaudēto un izpostīto dzimteni, par tautas likteņiem. Tomēr visu viņa dzeju caurstrāvo pārliecība, ka Latvijas brīvība ir neizbēgama. Netiek pat pieļauta cita iespējamība. Viņa darbi bija viens no daudzajiem elementiem, kas visus 50 gadus uzturēja ticību Latvijas brīvibai, trimdas latviešu sabiedrībā. Arī pēc atgriešanās Latvijā turpinājis uzsvērt, ka tautai nepieciešams atgūt savu pašcieņu. Pats par sevi dzejnieks ir teicis: ”Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums. Dzeja ir manī ierakstīta. Visi dzejoļi ir no zemapziņas. Bieži vien tie ir uzplaiksnījumi, kad vajag tikai pierakstīt.

Bibliogrāfija

Dzeja

  • Sila priede. R.: Valters un Rapa (2001)
  • Tauta manas mājas. ASV (1995)
  • Tauta manas mājas. (1993)
  • Svešais cirvis cērt un cērt. R.: Artava (1990)
  • Svešais cirvis cērt un cērt. Ņujorka, Grāmatu draugs (1986)
  • Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm. Ņujorka, Grāmatu draugs (1982)
  • Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā. Ņujorka, Grāmatu draugs (1972)
  • Lāsts. Stocholma, Daugava (1961)
  • Otranto. Stocholma, Daugava (1956)
  • Nesaule. Stocholma, Daugava (1953)
  • Uz vairoga. Stocholma, Draugs (1946)
  • Nīcība. R.: Gulbis (1942)
  • Zelta vālodze. R.: Gulbis (1939)
  • Varavīksna. R.: Gulbis (1939)

Esejas

  • Dvēseļu cietoksnis. Vesterosa, Ziemeļblāzma (1953)

Kopoti raksti

  • Kopoti raksti, 1- … R.: Valters un Rapa (2002)

Izlases

  • Roka roku rokā tur/ mīlas dzejas izlase. R.: Daugava (1997)
  • Vienmēr kāda zvaigzne aust / kopotā dzeja. R.: Artava (1993)
  • Kad tu acis izslaucīsi, tēvu zeme. Kopenhāgena: Imanta (1964)
  • Vai vēl dievkociņš zied mātes kapu laukā. Stokholma: (1955)
  • Uguns vārdi. Eslingene: J. Kadilis (1949)

Tulkojumi

-Dzeja

angļu val. ---Gallows Over Europe. Poems. Tulk. Robert Fearnley, Velta Sniķere. [] Tulk. Robert Fearnley, Velta Sniķere. London/New York: John Calder/Riverrun Press (1984) ---God, Thy Earth is Aflame! [Dievs, tava zeme deg!/ Tulk. V. Sniķere]. [Dievs, tava zeme deg!] Tulk. V. Sniķere. Stokholma: E. Olofssons Boktryckeri AB (1948) ---No Such Place Lasts Summerlong. Poems. Tulk. Velta Sniķere. [] Tulk. Velta Sniķere. England: International Poetry Society & HUB Publications Ltd. (1974)

dāņu val. ---Gud, din Jord staan i Flammer! [Dievs, tava zeme deg!/ Tulk. N.J. Ralds]. [Dievs, tava zeme deg!] Tulk. N.J. Ralds. Kopenhāgena: I. Reitmaņa apg. (1948)

zviedru val. ---Herre i höjden! Jorden brinner! [Dievs, tava zeme deg!/ Tulk. V. Freijs]. [Dievs, tava zeme deg!] Tulk. V. Freijs. Stokholma: O. Sakārnis (1947)

spāņu val. ---Senor, Tu tierra arde! [Dievs, tava zeme deg!/ Tulk. M.M. Bertholds // Latvija (žurnāls)]. [Dievs, tava zeme deg!] Tulk. M.M. Bertholds // Latvija (žurnāls). Argentīna (1953) -Izlases

angļu val. ---Hand Holds Hand [Roka roku rokā tur/ Tulk. V. Sniķere]. [Roka roku rokā tur] Tulk. V. Sniķere. R.: Pils (2001) -Antoloģijas un periodiskie izdevumi

čehu val. ---Dzeja // Les duší. Antologie lotyšske poezie 19. a 20. století. Atdz. R. Parolek. [] Atdz. R. Parolek. Praha: Bohemika (2001)

literature.lv

Avoti: youtube, wikipedia.org, news.lv, literatura.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Emīlija EglīteEmīlija EglīteMāte24.12.188612.01.1946
        2Anda EglīteAnda EglīteSieva
        3Anna JaunvīksnaAnna JaunvīksnaSievas/vīra māte12.03.189706.03.1990
        4Velta SniķereVelta SniķereDraugs25.12.192009.12.2022
        5Amarillis LieknaAmarillis LieknaDraugs14.08.192127.01.2004
        6Mirdza ĶempeMirdza ĶempeDarba biedrs09.02.190712.04.1974
        7Leons  BriedisLeons BriedisDarba biedrs16.12.194901.02.2020
        8Teodors TomsonsTeodors TomsonsPaziņa09.02.190929.01.1988
        9Iraīda BerlingaIraīda BerlingaPaziņa24.05.1915
        10Dainis StaltsDainis StaltsPartiju biedrs03.01.193912.04.2014

        Nav norādīti notikumi

        Birkas