Pastāsti par vietu
lv

Andrievs Niedra

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
08.02.1871
Miršanas datums:
25.09.1942
Apglabāšanas datums:
01.10.1942
Tēva vārds:
Kārlis
Papildu vārdi:
Андриевс Ниедра, tumsonis
Kategorijas:
Izdevējs, Mācītājs, Politiskais ieslodzītais, Politiķis, Publicists, Rakstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Andrievs Niedra dzimis Tirzā (netālu no Gulbenes), miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā, bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Niedra dzimis 1871. gada 8. februārī (vai 23.janvārī — dažos pētījumos kā Niedras dzimšanas datums tiek minēts 27. janvāris un arī viņš pats paskaidrojuma rakstā 1924. gada tiesas procesam minēja divus datumus) Tirzā pie Gulbenes lauksaimnieka ģimenē (83, jeb ~32ha pūrvietu liela saimniecība).

1887. gadā 16 gadu vecumā izdeva pirmo dzejoļu krājumu Pirmās ziedoņa vēsmas, sāka regulāri publicēties "Baltijas Vēstnesī". Mācījies Tirzas, vēlāk Vecpiebalgas draudzes skolās. Izglītību turpināja Rīgas un Jelgavas ģimnāzijās.

Dažu skaistu ziedu

Studējis Tērbatas Universitātē teoloģiju, kuru absolvēja 1898. gadā. Studiju sākumā Niedra iestājās studentu korporācijā "Lettonija", taču pēc kāda laika izstājās. Studiju vasaras brīvlaikā Niedra strādāja par mājskolotāju Kurzemē, Puzeniekos (Puzē) pie barona Oskara Grothusa.

Nokalpojis kandidāta gadu Koknesē, Niedra ar R.Blaumaņa atbalstu devās uz Davosu Šveicē uzlabot savu veselību (viņu vajāja plaušu dilonis). Pēc tam strādāja par ticības mācības skolotāju Rīgā, kur paralēli vadīja žurnālu Austrums un Pēterburgas Avīzes literāro daļu. 

1903. gadā nopirka zin.literāro mēnešrakstu "Austrums", ko turpmāk iespieda savās lauku mājās Cēsu tuvumā ierīkotā spiestuvē. Brošūrās un skrejlapās asi nostājās pret 1905. gada revolūciju.

Viena no nozīmīgākajām Niedras politiskās darbības epizodēm 1905. gadā bija viņa uzstāšanās I Latvijas skolotāju kongresā 10. novembrī Rīgā — Niedra aicināja skolotājus pievērst lielāku uzmanību jaunatnes audzināšanai uz nacionāliem pamatiem un mazāk aizrauties ar revolucionāriem lozungiem. 

1906. gada jūlijā Rīgas Latviešu biedrības organizētajā Vidzemes lauksaimnieku kongresā Rīgā Niedra uzstājās ar priekšlasījumu par agrāro jautājumu. Viņa uzskati simpatizēja kongresa delegātiem no Matīšu draudzes, kurā tobrīd nebija mācītāja.

Divus gadus nostrādājis Matīšos, 1908. gadā Niedra pārgāja uz Kalsnavas un Vietalvas draudzi, gandrīz uz desmit gadiem pametot politisko dzīvi.

Dažus mēnešus pēc Krievijas cara atteikšanās no troņa Valkā tika dibināta Latviešu Zemnieku savienība. Tās nodaļa izveidojās arī Kalsnavā. A.Niedra aktīvi piedalījās savienības kongresā 1917. gada jūlijā, kur viņu ievēlēja prezidijā. Kā Zemnieku savienības biedrs nostājas pret Kārli Ulmani, kas iestājās par sadarbību ar sociāldemokrātiem un agrārreformu.

1918. gada sākumā vācu karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju. Lielinieki Niedru arestēja un kā ķīlnieku veda uz Krieviju, taču viņš aizbēga no arestantu ešelona.

1918. gada 10. aprīlī sanāca Vidzemes Zemes sapulce, kurai vācu uzraudzībā bija jāizsaka jaunajai varai vēlami spriedumi, 17 pagastu priekšnieku izvēlēto delegātu Niedru vācieši nelaida tālāk par Cēsīm — kā raksta Paegle, "okupācijas varai bija nācis zināms, ka viņš nebalsos par piesliešanos Vācijai".

Tā paša gada nogalē Vidzemes mācītāju sinode pieņēma lēmumu par apsveikuma telegrammas nosūtīšanu Vācijas ķeizaram. Sinode lēmumu pieņēma, bet Niedra un vēl 16 latviešu un igauņu mācītāji (starp viņiem V.Maldonis, E.Bergs, K.Beldavs un citi) uzstājas pret.

1918. gada 18. novembrī Tautas padome proklamēja Latvijas valsti. Niedras attieksme pret Tautas padomi bija kritiska. Vēlāk viņš rakstīja, ka neredzēja to pamatu, uz kāda padome ir sev piesavinājusies varas nesēja tiesības, bet pilnīgi nepieņemama esot bijusi Tautas padomes politiskās platformas nostādne par Satversmes sapulces vēlēšanām uz vispārēju vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata.

1919. gadā Niedra apbraukāja Vidzemi pārtikas iegādei un organizēja pretošanās pulciņus lielinieku aizmugurē.

1919. gada 24. aprīlī Niedra ieradās landesvēra komandiera Flečera štābā Tukumā, un tikai šeit uzzināja par 16. aprīļa Liepājas puču, kura rezultātā bija gāzts Ulmaņa kabinets.

Niedra izvirzīja savu — septiņos punktos formulētu — baltvācu un latviešu tuvināšanās plānu, kura pirmais punkts pieprasīja no vāciešiem Latvijas un Pagaidu valdības atzīšanu. Dažas dienas vēlāk Niedra ieradās Baloža štābā Ķemeros, lai noskaidrotu latviešu attieksmi pret izlīguma plānu.

No dzelzdivīzijas komandiera Bišofa Jelgavā uzzinājis par 26. aprīlī izziņoto valdības sastāvu, 27. aprīlī Niedra ieradās Liepājā, tomēr atsacījās tūlīt pieņemt valdības vadītāja posteni. Viņš vēlreiz kļuva par starpnieku — sarunās starp Borkovska kabinetu un Pagaidu valdību.

Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja Ulmaņa kabineta ministrus. Galvenais sarunu temats bija jaunas kompromisa valdības izveidošana. Niedra bija gatavs atdot Ulmanim 7—8 vietas no 12 ministru portfeļiem; tomēr pretrunas izrādījās pārāk lielas, lai sarunas būtu rezultatīvas.

Jauno valdību Niedra vadīja no 1919. gada maija līdz jūnijam. Pēc bermontiešu sakāves viņš emigrēja.

1924. gadā Niedra atgriezās Latvijā, kur tika apsūdzēts valsts nodevībā.

A.Niedras kā apsūdzētā lieta 1924. gadā tika skatīta divās tiesas prāvās — atsevišķi par 1919. gada 16. aprīļa puču Liepājā un atsevišķi par līdzdalību Bermonta plānos.

Otrā prāva, kas notika 1924. gada decembrī un nepiesaistīja tik lielu ievērību, noslēdzās ar attaisnojošu spriedumu A.Niedram.

Tāpēc, runājot par A.Niedras tiesas prāvu, ar to parasti un arī šeit tiek domāta pirmā tiesas prāva, kas notika 1924. gada 18.—23. septembrī. Piedaloties ap 90 lieciniekiem — tostarp K.Ulmanim, J.Balodim u.c. — šī prāva piesaistīja vispārēju uzmanību un izsauca krasi atšķirīgus sabiedrības spriedumus. Prāvas sakarā 1924. gadā tika sarīkota sabiedriska tiesa pār A.Niedru un izdota vesela rinda publikāciju un atmiņu par A.Niedru un 1919. gada notikumiem.

Pats A.Niedra oficiālās varas un sabiedrības savas darbības vērtējumiem centās pieiet ar ironisku sarkasmu, 1923. gadā publicējot atmiņas ar nosaukumu “Tautas nodevēja atmiņas” un atbildot uz V.Eglīša sarakstīto grāmatu par A.Niedru, kurā viņš saskatīja sev veltītu kapa runu, ar biogrāfisku atskatu “Dzīvais mironis”. Viņam piesprieda cietumsodu, ko vēlāk aizstāja ar izraidījumu no valsts. Niedra pārcēlās uz Austrumprūsiju, kur kalpoja par mācītāju.

 1942. gadā atgriezās Rīgā, kur arī mira.

***

Par Niedras politiskās darbības aizsākumu ir uzskatāms 1904. — 1905. gads. Šis laika periods saistās ar revolūcijas ideju sabiedrībā. Šīs idejas ietvaros parādījās dažādi, pret vācu muižniecību vērsti saukļi, tika asi kritizēta pastāvošā iekārta. Taču Andrievs Niedra, kas jau vairākus gadus iepriekš bija sācis darboties baznīcas struktūrās un no 1906. līdz 1918. gadam bija mācītājs vairākās baznīcās, uzstājās ar kontrrevolucionārām idejām. Tās nebija tik daudz vērstas pret revolūciju kā tādu, bet pret, pēc Andrieva Niedras domām, nenovēršamiem revolūcijas apspiešanas centieniem no cariskās Krievijas puses. Šādu notikumu turpmāko gaitu A. Niedra paredzēja, jo bija iepazinies ar marksisma un boļševisma teoriju. Par šo rīcību, kas bija pretēja sabiedrības domai, Niedra izpelnījās nosaukumu “tumsonis”.

Niedra politiskajā darbībā uz pāris gadiem apklusa. 1917. gadā, kad tika gāzta cariskās Krievijas valdība, viņš sāka aktīvi darboties jaunās Latvijas veidošanas procesā. Savus uzskatus nemainījis, Andrievs Niedra turpināja vērsties pret marksismu un sociālismu. Viņš iestājās Zemnieku savienībā, kuras ietvaros izveidoja otru spārnu pret Kārļa Ulmaņa politisko virzību. K. Ulmanis pārstāvēja ideju latviešu tautas interesēs veikt agrāro reformu, attīstot sadarbību ar sociāldemokrātiem. Kā konservatīvs politiķis A. Niedra nevarēja pieļaut ieplānoto, vācbaltiešiem piederošo zemju atsavināšanu bez jebkādas atlīdzības, jo uzskatīja privātīpašumu par neaizskaramu, kā arī neatzina sadarbību ar sociāldemokrātiem vispār.

Situācija nopietni pavērsās pēc 1918. gada novembra, kad tika proklamēta Latvijas neatkarība. Ulmaņa vadītā pagaidu valdība sāka nopietni gatavoties pilnībā pārņemt varu Latvijā. No otras puses tikpat draudīgi bija Pētera Stučkas vadītie boļševiki, kas lauzās iekšā Latvijā no austrumiem. Divi politiskie Niedras pretinieki draudēja pārveidot Latviju, pēc ieskatiem, kas neatbilda viņa pārliecībai. Tādēļ diezgan loģiska bija Andrieva Niedras piekrišana vadīt provācisko valdību. Kā tās vadītājs viņš cerēja Latvijas aizstāvēšanā pret boļševikiem iesaistīt landesvēra vienības, kas tajā laika posmā atradās Kurzemē, kā arī vācu Dzelzs divīziju. Pēc izjukušajām cerībām uz sadarbību ar Ulmaņa valdību ar spēcīgi apbruņoto aizmuguri Niedra bija gatavs militāri vērsties arī pret Ulmaņa atbalstītāju vienībām. 

Vācu armijas vienības salīdzinoši ātri sasniedza Rīgu, kur sāka izrēķināšanos ar boļševiku atbalstītājiem. Patvaļīgi rīkodamies, vācu karavīri nežēlīgi nogalināja arī nevainīgus cilvēkus un netika par to sodīti, jo nāves soda izpildītāji atteicās piedalīties tā īstenošanā. Galīgu sagrāvi Niedras valdība piedzīvoja pēc Cēsu kaujām, kurās tika sakauta vācu armija, un līdz ar šo sakāvi Niedras valdība beidza pastāvēt.

1919. gada norises Latvijā bija īpašs notikums Latvijas vēsturē. Tas bija gads, kurā tika izlemta Latvijas turpmākā nākotne. Visas trīs pastāvošās valdības veidoja ļoti savādu un kompleksu politisko situāciju. Īsti neviena no valdībām no demokrātijas viedokļa nebija tiesīga valdīt, jo tās nebija vēlētas.

Kaut arī Andrievs Niedra bija spējīgs politiķis, vācbaltiešiem viņš palīdzēt nespēja, un to Brīvības cīņu laikā apzinājās arī viņš pats. Vienīgais, ko būtu panācis Niedra, uzvarot sāncensību par varu Latvijā, būtu vācbaltiešu pozīciju un situācijas neilga saglabāšana, jo tautā ideja par neatkarīgu un latvisku Latviju bija guvusi pārāk lielu izplatību. Niedras politiskā karjera beidzās līdz ar bermontiešu armijas sakāvi, pēc kuras Niedra emigrēja no Latvijas.

***

 * 1871. II 08. Tirzas pag. + 1942. IX 25.

                Beidzis Tērbatas Universitāti,

                1919. pret latviskas valdības vadītājs,

                1942. mācītājs ēmerits,

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Baznīcas kalendārs“, R., 1942.

Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome, biographien.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Kārlis NiedraTēvs00.05.183704.07.1882
        2
        Kārlis NiedraDēls00.00.189808.05.1966
        3
        Andrievs NiedraDēls00.00.190500.00.1945
        4
        Emilija NiedraSieva27.01.187200.00.1945
        5
        Austrums NiedraMazdēls00.00.192925.09.1987
        6
        Andreivs NiedraMazdēls25.01.193608.05.2012
        7Elza ĶezbereElza ĶezbereAttāls radinieks05.05.191106.07.2011
        8Rūdolfs BlaumanisRūdolfs BlaumanisDraugs01.01.186304.09.1908
        9Jānis MisiņšJānis MisiņšDraugs25.04.186217.01.1945
        10
        Voldemārs GrīnbergsDraugs00.00.1942
        11Alfrēds FlečersAlfrēds FlečersPaziņa29.01.187520.09.1959
        12Andrejs KrastkalnsAndrejs KrastkalnsDarba ņēmējs25.12.186814.02.1939
        13Teodors VankinsTeodors VankinsDarba ņēmējs05.03.187320.09.1947
        14Kārlis UlmanisKārlis UlmanisPartiju biedrs23.08.187720.09.1942
        15Nikolajs KropotkinsNikolajs KropotkinsDomu biedrs06.06.187211.10.1937
        16Hanss Joahims Pauls Ādolfs  fon Manteifels ScēgeHanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels ScēgeDomu biedrs19.01.189422.05.1919
        17Sergejs StaprānsSergejs StaprānsPretinieks05.11.189625.09.1951
        18Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensPadotais16.11.187303.04.1937
        19Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsCīņu biedrs08.12.186504.11.1946

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Pievieno atmiņas

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        16.02.1906 | Valtaiķu traģēdija - cariskās Krievijas pārvaldes soda ekspedīcija nošauj 32 Jūrkalnes latviešu zemniekus un zvejniekus

        Pievieno atmiņas

        15.01.1919 | Latvijas neatkarības cīņas. Liepājā tiek nodibināta firsta Līvena vienība

        Pievieno atmiņas

        16.04.1919 | Aprīļa pučs. Tiek gāzta Ulmaņa Pagaidu valdība

        Tiek arestēti vairāki K. Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar K. Ulmani patveras uz angļu kuģa "Saratov". Tiek izveidota vācu- krievu muižnieku atbalstīta Brimmera-Borkovska valdībā (27.04.1919.-09.05.1919)

        Pievieno atmiņas

        26.04.1919 | Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Tiek izveidota Andrieva Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Pievieno atmiņas

        14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets

        Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.

        Pievieno atmiņas

        06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        22.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        14.04.1926 | Latvijas prezidents apžēlo Andrievu Niedru

        Pievieno atmiņas

        02.12.1918 | Tiek dibināta Latvijs Republikas Valsts kontrole

        Pievieno atmiņas

        Birkas