Pastāsti par vietu
lv

Artūrs Kāposts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.06.1888
Miršanas datums:
19.12.1941
Tēva vārds:
Indriķis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Kāposts
Kategorijas:
Aizsargs, Dzelzceļnieks, Dzimis Latvijā, Jurists, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

 *1888. VI 02. Kursīšu pag.; M. Johanna, S. Marta dz. Leja + 1941. Krievijā 

                Beidzis Kursīšu ministrijas skolu

                1908. beidzis Jelgavas reālskolu,

                1908/1917. beidzis Pēterpils politehnisko institūtu,

                1916/1918. Latviešu bēgļu apgādības komitejā,

                Studentu vienības „Ziemelis“ vecbiedrs,

                1919/1920. Saldus pilsētas galva,

                1919. Latgales papildu bataljona karavīrs,

                1922. Saldus stacijas priekšnieks,

                1923/1926. Latvijas dzelzceļu virsvaldes dienestā,

                1923/1928. beidzis Latvijas Universitātes Tieslietu nodaļu,

                1928/1929. Latgales apgabaltiesas prokurora biedrs,

                1929/1930. Rīgas apgabaltiesas vecākais tiesu amata kandidāts,

                1930. Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs,

                1933/1937. Rīgas apgabaltiesas loceklis,

                1937/1940. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju biedru,

                1937. iecelts par Tautas Labklājības ministrijas administratīvās 

                               komisijas priekšsēdētāju,

                1940. V 01. – VI 21. Satiksmes ministrs,

                1940 VI 21. – IX 17. Rīgas apgabaltiesas vice priekšsēdētājs,

                1940. X 01. apcietīnats,

                1941. XII 19. piespriests Nāves sods.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Latvijas Universitātes absolventi juristi”, R., 1999.;

                               „Students“ # 14/1938.;

                               „Brīvā Zeme”, # 98/1940.

                               „Darbs” # 38/1940.

***********************************************************

Dzimis 1888. g. 2. jūn. Kursīšu pag. Mežkungmuižā modernieka (muižas govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs) ģimenē.

Tēvs Indriķis, māte Johanna. Latvietis, luterticīgs. 1889. g. ģimene pārcēlusies uz Bruzilu muižu.

Beidzis Kursīšu pagastskolu, no 1903. g. mācījies Jelgavas reālskolā (beidzis 1908. g.).

No 1908. g. dzīvojis Pēterburgā, studējis Pēterburgas (no 1914. g. Petrogradas) Politehniskā institūta Metalurģijas nodaļas Elektroķīmijas apakšnodaļā (līdz 1918. g.).

Līdz 1. pasaules kara sākumam strādājis dažādos metalurģijas un elektrotehnikas uzņēmumos.

Kara laikā strādājis satiksmes resorā, darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Petrogradas nodaļā (tās līdzdibinātājs, Teātra nodaļas kasiera palīgs).

1918. g. jūn. atgriezies Latvijā.  1919. g. nov. beigās Liepājā mobilizēts Latvijas armijā, kareivis Latgales Papildu bataljonā Liepājā, dec. Liepājā atzīts par nederīgu karadienestam veselības stāvokļa dēļ un atvaļināts.

1920.–22. g. bijis Saldus kooperatīva “Neatkarība” valdes loceklis, pēc tam strādājis dzelzceļu nozarē – sākumā ceļu inženiera birojā Liepājā, pēc tam no 1922. g. bijis Saldus dzelzceļa stacijas priekšnieks, no 1923. g. 1. šķ. darbvedis Latvijas Dzelzceļa virsvaldē Rīgā. 1926. g. martā atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1926. g. 31. dec. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā, piekomandēts Krimināldepartamentam. 1928. g. janv. beidzis tieslietu studijas LU.

No 1928. g. marta vecākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātā, 1928. g. apr. pārcelts tādā pašā amatā uz Latgales apgabaltiesu, strādājis prokuratūrā, periodiski ilgstoši pildot prokurora biedra pienākumus.

1928.–30. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Līksnas nodaļas aizsargs.

1929. g. jūn. pārcelts no Latgales apgabaltiesas uz Rīgas apgabaltiesu, vecākais tiesamatu kandidāts; strādājis prokuratūrā.

1930. g. 26. apr. iecelts par prokurora biedru.

No 1933. g. 30. nov. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. un 2. kriminālnodaļā, 3. civilnodaļā.

1936. g. jūl. iecelts arī par Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāja biedra J. Ankrava vietnieku.

No 1937. g. 16. sept. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs.

No 1937. g. sept. darbojies arī par Tautas labklājības ministrijas Sabiedriskās apgādības administratīvās komisijas priekšsēdētāju.

1939. g. dec. iecelts par dzīvokļu īres normu inspektoru uz laiku līdz 1940. g. dec., atbrīvojot šajā laikā no tiesas priekšsēdētāja biedra pienākumu pildīšanas.

1940. g. 1. maijā iecelts par satiksmes ministru.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 20. jūn. Latvijas valdības sastāvā atkāpies no ministra amata un iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru (25. jūn. uzdota 2. kriminālnodaļas vadīšana).

1940. g. 16. sept. Latvijas PSR Tautas komisāru padome atbrīvojusi no amata pēc paša lūguma.

1940. g. 28. sept. apcietināts. Pārvests uz Čkalovas apg. (tag. Orenburgas apg.) soda nometnēm. Piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1941. g. 19. dec.

Precējies ar Martu Leju (dz. 1900. g. 2. apr.).

Studentu vienības “Ziemelis” biedrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 95. l.; 1536. f., 2. apr., 484., 485. l.; 7427. f., 1. apr., 7918. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 7368. l.; EVP; LUAJ.

No A. Kāposta uzrunas ministra amata pārņemšanas aktā 1940. g. 1. maijā: “Sekojot kunga Valsts Prezidenta, Tautas Vadoņa [Kārļa Ulmaņa] aicinājumam, esmu uzņēmies Satiksmes ministrijas, viena no lielākā resora, vadīšanu. Es apzinos šī uzdevuma smagumu, ko pavairo tā lielā atbildība, kas ar šo manu turpmāko darbu saistās. Bet es arī apzinos, es ticu, ceru, un, teikšu vēl vairāk, es zinu, ka es arī šo grūto, atbildības pilno darbu veikšu mūsu atjaunotās 15. maija Dieva svētītās Latvijas labā [..] Es nāku no tiesas, kur kalpošana tautai izpaužas kalpošanā taisnībai, kura, kā to precizējis mūsu Vadonis, ir visiem viena – viens likums, viena taisnība visiem. No šīs taisnības sajūtas, kas izkopta manā līdzšinējā darbā, es vadīšos nākamajā darbā. Es būšu taisnīgs, bet arī stingrs. Daudz ko var saprast un piedot, bet nav piedodama ļaunas gribas izpausme. Lai Dievs palīdz mūsu kopējā darbā par godu saulainai, Dieva svētītai 15. maija Latvijai un viņas Vadonim.” (Jaunais satiksmes ministrs. P.[asta] T.[elegrafa Dzīve]. 1940. Nr. 5/6, 117.–118. lpp.).

No A. Kāposta 1940. g. 5. sept. ziņojuma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam: “Ziņoju, ka atrodos mājas arestā, kādēļ laipni lūdzu neieskaitīt manu neierašanos darbā par izvairīšanos no darba.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 485. l., 49. lp.)

 

Avoti: biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Indriķis KāpostsTēvs
        2
        Johanna KāpostsMāte
        3
        Marta KāpostsSieva02.04.190027.06.1962

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        Birkas