Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins
- Dzimšanas datums:
- 18.09.1872
- Miršanas datums:
- 03.11.1963
- Tēva vārds:
- Mārtiņš
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Akadēmiķis, Biologs, Deputāts, E. Treimaņa - Zvārguļa epitāfija, Ministrs, Profesors, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Sociālistiskā Darba Varonis, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valstsvīrs, Veterinārārsts, Zinātņu doktors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
Augusts Kirhenšteins bija latviešu mikrobiologs un politiķis.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā īsu laiku Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministra v. i. un 1940.—1952. gados pirmais LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs
Dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacā Valtenbergas muižā kā vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu 11 bērnu ģimenē.
1888. gadā uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.
1893 - 1901. gadā studēja Tērbatas universitātes Veterinārijas institūtā.
Jau studiju laikā publicēja pirmo zinātnisko darbu.
1901. gadā beidza institūtu un strādāja par veterinārārstu Valmierā un Limbažos.
Pēc 1905. gada revolūcijas Kirhenšteins emigrēja uz Šveici, kur 1911. gadā sāka strādāt par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K. Šprenglera Cīrihē.
1. pasaules kara laikā Kirhenšteins dienēja par bakteriologu Serbijas armijā.
1917. gadā atgriezās Latvijā. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas armijas veterinārās pārvaldes priekšnieks.
1919. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu un
1923. gadā kā pirmais Latvijā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju.
1923. gadā viņš pie LU izveidoja seroloģisko laboratoriju (Seruma staciju), uz kuras bāzes 1946. gadā nodibināja LZA mikrobioloģijas institūtu. Strādājot par direktoru, veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģiju jomā.
1938. gadā 4 viņa brāļi, kuri pēc 1. Pasaules kara bija palikuši Krievijā, sadarbojās ar komunistu režīmu (bet tikai viens strādāja čekā; pārējie bija vienkārši strādnieki) tika represēti (nošauti, vai cietumā izdarīja pašnāvību) nacionālās piederības dēļ (PSRS genocīda operācija pret latviešiem).
Pēc Latvijas okupācijas Kirhenšteinu uzaicināja uz PSRS vēstniecību un piedāvāja kļūt par Latvijas marionešu valdības vadītāju, kuras uzdevums bija lūgt Latviju "uzņemt" Padomju Savienībā.
1941.gadā uzņemts Komun. partijā. 1940—1952. gadam LPSR AP prezidija priekšsēdētājs
Apbalvots ar:
- Triju Zvaigžņu ordeni, 1926.g. un 1929.g.
- Francijas Goda leģiona krustu.
- sešiem Ļeņina ordeņiem.
Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.
Precējies divreiz, bērnu nebija.
Viņa vārdā bija nosaukts RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.
Studiju laikā iestājies veterinārārstu studentu korporācijā Fraternitas Dorpatensis.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | ||
 | Latvijas Republikas Ārlietu ministrija | 00.00.1918 | en, lv, ru | ||
 | Privātmāja Lielupē, Jūrmala | lv |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
27.07.1940 | Notiek pēdējais Kara skolas izlaidums. Tajā piedalās A. Kirhenšteins
30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā
1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.
02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā
Pēc Latvijas okupācijas, PSRS izveidotā marionešu valdība uzsāka aktīvu darbību Latvijas aneksijas "oficiālai noformēšanai"/ 1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija
1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus
02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja
08.05.1945 | Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis
Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu tiek saukts krievu spēku ielenkts vācu (tsk. latviešu 19. divīzijas) grupējums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā. Tas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu armijas grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī armijas grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par armijas grupu ”Kurzeme”. Tā beidza pretošanos uzbrūkošajiem krievu spēkiem tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.
23.02.1946 | Zūru kauja
Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
