Pastāsti par vietu
lv

Dāvids Beika

Dāvids Beika bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).

Piedalījās muižu dedzināšanās, vēlāk vadīja Dobeles apriņķa mežabrāļu kustību. Bēdīgi slavens ar latviešu folkloras vācēja, Dobeles mācītāja Bīlenšteina vairākas desmitgades vāktās bibliotēkas sadedzināšānu, ar kuru lepojies savos memuāros.

1895. gada 30. augustā dzimis Zaļenieku pagasta "Anutelēs".

1903. gada iestājās LSDSP, līdz 1905. gada revolūcijai bija Dobeles skolotājs (1903-1905).

1907. gadā emigrēja uz ASV, kur bija viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907-1917).

Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā un Padomju Krievijas iebrukuma Latvijā, atgriezās Latvijā

1919.g.  bija LSPR Rūpniecības komisārs Krievijas izveidotajā Stučkas marionešu valdībā,

1919.-1923.g. bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis (Krievijā)

1920.-1921.g. Kominternes izpildkomitejas loceklis (Krievijā).

1921.-1923.g. darbojās Vjazmas (Krievija) VK(b)P komitejā

1923-1926.g. Smoļenskas un Arhangeļskas (Krievija) VK(b)P komitejās.

1932-1935.g. PSRS Smagās rūpniecības Tautas komisariāta darbinieks.

1936.-1938.g. Piedalījās Spānijas Pilsoņu karā.

1938. gada 20. aprīlī, PSRS Komunistiskās partijas veikto etnisko tīrīšanu (nekrievu tautu "nacionālo operāciju") laikā apcietināja un apsūdzēja dalībā pretpadomju nacionālistiskā diversantu teroristu organizācijā.

1939. gada 22. aprīlī  pēc ilgstošām pratināšanām viņam piesprieda 20 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē.

1946. gada 6. februārī miris PSRS soda nometnē  Komi APSR.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Aivars BeikaAttāls radinieks06.03.193802.02.2002
        2Jānis LencmanisJānis LencmanisDarba biedrs, Partiju biedrs29.11.188107.03.1939
        3Fricis RoziņšFricis RoziņšDarba biedrs, Partiju biedrs19.03.187007.05.1919
        4Fricis MendersFricis MendersPartiju biedrs20.08.188501.04.1971
        5Jūlijs DaniševskisJūlijs DaniševskisPartiju biedrs15.05.188408.01.1938
        6Kārlis Roberts EiheKārlis Roberts EihePartiju biedrs12.08.189004.02.1940
        7Pēteris StučkaPēteris StučkaPartiju biedrs26.07.186525.01.1932
        8Jēkabs DubelšteinsJēkabs DubelšteinsDomu biedrs25.10.188524.09.1907
        9Augusts BīlenšteinsAugusts BīlenšteinsUpuris, cietušais04.03.182606.07.1907

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1905 | Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Pievieno atmiņas

        24.04.1906 | 1905. gads. Marksistisko kaujinieku apvienots uzbrukums Slokas miestam

        Pievieno atmiņas

        18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris

        Pievieno atmiņas

        15.01.1919 | Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību

        Pievieno atmiņas

        28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs

        Pievieno atmiņas

        01.03.1919 | Dibināta Latvijas komunistiskā partija

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        16.07.1936 | Sākās Spānijas pilsoņu karš

        Pievieno atmiņas

        30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 575

        Pievieno atmiņas

        Birkas