Pastāsti par vietu
lv

Ēdoles pils

Piesaistītās personas:
0
Mājas lapa:
Mērķis:
Viesnīca, muzejs
Kategorijas:
pils
Koordinātas:
57.016949873549,21.696840830149

1253. gadā Ēdoles zemes piešķirtas Kurzemes bīskapiem un tās īpašumā palika līdz 16. gadsimta vidum. Nav dokumentāra pierādījuma pils celtniecības laikam, visdrīzāk celta 14. gadsimta pirmajā trešdaļā. Tūristu ceļvežos bieži minētajiem celtniecības gadiem 13. gadsimta beigu daļā nav dokumentāra pamatojuma.

Ēdoles pils veidota kā ūdenspils - to no visām pusēm aizsargāja ūdens šķēršļi, tai skaitā no trim pusēm rakti dziļi grāvji. Ūdens šķēršļi norobežo 66 x 150 metrus lielu laukumu, kur atrodas pils un - agrākos laikos - arī priekšpilis.

Pils viduslaiku daļa ir 31,5 x 34,5 metrus liela, ieeja pilī vedusi no austrumiem. Senākā viduslaiku pils daļa ir ziemeļu korpuss, zem kura izbūvēti arī plaši pagrabi. Vēlāk uzbūvēts rietumu un dienvidu korpuss. 

Līdz ar Livonijas Konfederācijas sabrukumu Ēdoles muižu 1561. gadā savā īpašumā ieguva bijušais Kurzemes bīskapijas doma prāvests Ulrihs fon Bērs. Bēru dzimtai pils un muiža piederēja līdz 20. gadsimta sākumam.

16. gadsimtā uzbūvēts apaļais tornis. Visas šīs būves ietver iekšpagalmu. 

17. gadsimta otrajā pusē zaudēja savu militāro nozīmi un pakāpeniski pārtapa par reprezentatīvu Ēdoles muižas kungu namu. Šajā laikā tika būvētas jaunas piebūves pils viduslaiku mūru ārpusē.

Barona Ādolfa Vernera fon Bēra laikā, 1835.-1840. gados, tika veikta pils pārbūve, nojaucot daļu no piebūvēm un pārveidojot pils fasādes neogotiskā stilā. Šī ir viena no agrīnākajām neogotiskā stila pārbūvēm mūsdienu Latvijas teritorijā un saistāma ar to, ka Ādolfs Verners fon Bērs bija britu kultūras entuziasts un pārņēma arī Britu impērijā modē nākušo jauno arhitektūras stilu. Ap pili šajā laikā tika izveidots ainavu parks, kas vēl vairāk uzsvēra pils reprezentatīvo, aristokrātisko garu.

18.-19. gadsimta pārbūvju rezultātā izveidojies arī saimniecības pagalms ar mazu tornīti.

Pils viduslaiku interjeri tika pārveidoti 1835.-1841. gada pārbūvē, savukārt 19. gadsimta interjeri lielā mērā zuduši 1905. gada ugunsgrēkā un vēlākos laikos. Saglabājušās ozolkoka balustrādes ieejas hallē un daļa no citām detaļām.

Virs ieejas pilī atrodas ap 1840. gadu veidots Bēru dzimtas ģerbonis.

Ar pili saistīts lielāks skaits nostāstu, tai skaitā par brāļu naidu un slepkavību, kura rezultātā uz pils sienas parādījies nenomazgājams asins traips, kura vietā nācies izbūvēt kamīnu. Ar pili saistīts arī nostāsts par rūķīšu kāzām, kā arī lielāks skaits mūsdienu nostāstu par jaunākajos laikos redzētām dīvainām parādībām.

1905. gada nemieru laikā pili nodedzināja, bet jau 1906. gadā uzsāka atjaunošanās un pārbūves darbus, kas turpinājās vēl Pirmā pasaules kara laikā. Pārbūves laikā pils arhitektūra tika vienkāršota un pārveidota, šajā pārbūvē vārtu tornis ieguva astoņstūrainu augšdaļu.

Pēc Otrā pasaules kara līdz 1980. gadiem pilī atradās Kuldīgas rajona invalīdu nams. 1981.-1986. gadā G. Erdmaņa vadībā veikta pils uzmērīšana un izveidots restaurācijas projekts.

1985. gadā Ēdoles pils pagalmā uzņemta kinofilmas "Emīla nedarbi" nabagmājas aina.

1980. gados pils vairākkārt mainīja īpašniekus līdz 1991. gadā kļuva par Ēdoles pagasta īpašumu. Kopš šī laika pils un tās apkaime pakāpeniski tiek sakopta.

Šobrīd pils ir sakopts privātīpašums.

Foto:J.C. Brotze 1795; L. Lupiķe, 2004, A. Brūvelis 2008-12
 

Piesaistītās personas

Nav piesaistītas personas

Pievienot personu