Pastāsti par vietu
lv

Ģederts Eliass

Pievieno šai personai bildi!

Ģederts Eliass  bija latviešu revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem. Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1925-1953).

Dzimis 1887.gada 23.septembrī Platones pagasta "Zīlēnos" (tagad -Jelgavas novads). Vispārējo izglītību ieguvis Jelgavas reālskolā, kur, zīmēšanas skolotāja K. Vīsnera pamudināts, sācis nopietni nodarboties ar gleznošanu.

Ģedertam Eliasam-125

1902-1904 Jelgavā viņš konsultējās glezniecībā pie Jāņa Valtera, Rīgā - pie Vilhelma Purvīša.

1905.g. - aktīvā piedalīšanās revolūcijas kustībā krasi izmainīja Eliasa dzīves gaitu. Viņš bija vairāku revolūcijas notikumu dalībnieks, ar segvārdu "Straume" piedalījās apcietināto kaujinieku atbrīvošanā no Rīgas policijas pārvaldes un uzbrukumā Krievijas Valsts bankai Helsinkos. Mākslinieku apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā.

1907. gadā viņam izdevās emigrēt uz Somiju, tad uz Dāniju un Beļģiju.

1908-1913.g. Beļģijā viņš turpināja glezniecības studijas, apmeklēja Briseles Karalisko mākslas akadēmiju 

Kilograms kultūras 2012. Vizuālā māksla

1913.g.  papildināja zināšanas Parīzē

Izstādēs Ģ. Eliass piedalījies kopš 1913. gada. 

1914. gadā.  viņš atgriezās Latvijā

1916-1917.g. Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Maskavā.

1919. gadā Eliass strādāja LSPR Mākslas darbu aizsardzības komisijā, vēlāk piedalījās "Rīgas mākslinieku grupas" izstādēs. Šī perioda Eliasa pamattēma glezniecībā ir latviešu zemnieku darbs un lauku daba, ko mākslinieks tvēris skaudrā un vitāli piesātinātā tēlojumā. Gleznojis arī aktus, klusās dabas un portretus. Mākslinieks ar dziļu izpratni un pietāti ieskatījies zemnieku dzīvē, strādājis piesātinātā, patumšā krāsu gammā, kurā ielaužas asi gaismas kontrasti. Smagnējas, kompaktās kompozīcijas ir kā noveles par lauku cilvēku darbu un dzīvi.

 Mākslinieks ir piedalījies arī Rīgas mākslinieku grupas izstādēs, jo no 1920. līdz 1938. gadam viņš bija Rīgas mākslinieku grupas biedrs.

1925-1953 -liela pozitīva nozīme bija arī Ģ. Eliasa pedagoģiskajam darbam Latvijas un vēlāk Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā.

Eliasu dzimtas mājās grib izveidot kultūras centru

1945. gadā uzņemts Mākslinieku savienības biedru pulkā

1967. gadā Rīgā bija skatāma viņa personālizstāde, savukārt Rīgā (1977) un Jelgavā (1977, 1982, 1987) tika sarīkotas piemiņas izstādes.

1962.g. viņam piešķirts LPSR Tautas mākslinieka goda nosaukums.

Mākslinieks apbalvots ar:

  • vairākām Kultūras fonda prēmijām un stipendijām (1922, 1924, 1928, 1929),
  • Beļģijas Leopolda II ordeni (1927),
  • Latvijas Mākslas akadēmijas izcila mākslinieka grādu (1934),
  • 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1936),
  • PSRS Mākslinieku savienības goda diplomu konkursizstādē “Tematiskā glezniecība” Tallinā (1959).

Ģ. Eliasa Jelgavas Mākslas muzejā iekārtota pastāvīga mākslinieka darbu ekspozīcija, memoriālās mājas statuss piešķirts Platones pagasta Zīlēniem.

Vairāk presē no news.lv

Miris 1975. gada 29. janvārī Rīgā.

***

Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs.

Dzimis Jāņa Eliasa (1851-1937) un Karlīnes Veilandes (1866-1956) ģimenē.

Mācījies Platones pamatskolā (1894), Jelgavas ģimnāzijā (1896) Jelgavas reālskolā (1989), Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā (1908-1913).

Brāļi Kristaps Eliass (1886-1963), Juris Eliass (1891-1974), māsa Anna Maija Eliase, prec. Cielēna (1889-1988).

Darbojies dažādos žanros un glezniecības tehnikās; centrālā tēma – lauku sadzīve un darbs dažādos aspektos. Darbi: Franču jaunlaiku glezniecība (1940, kopā ar K.Eliasu), Latvijas PSR Mākslas akadēmijas 20 gadi. 1919–1940 (1941, kopā ar A.Prepu).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1936), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962), profesors (1938). Pastāvīga Ģederta Eliasa darbu ekspozīcija atrodas Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kas nosaukts Ģ.Eliasa vārdā.

Piemineklis Akadēmijas ielā 10 (pie muzeja ēkas), atklāts 1987.13.09., tēln. J.Zariņš, arhit. Dz.Driba. No: 1. Ģederts Eliass : [monogrāfisks mākslas albums] / sastādītāja Laima Slava. - Rīga : Neputns, 2012. ISBN 9789984807959 2. www.letonika.lv (skatīts 2012.21.06.)

Avoti: wikipedia.org, news.lv, jzb.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis EliassJānis EliassTēvs00.00.185102.11.1937
        2Karlīne EliassKarlīne EliassMāte00.00.186600.00.1956
        3Juris EliassJuris EliassBrālis15.09.189111.12.1974
        4Kristaps EliassKristaps EliassBrālis30.03.188604.01.1963
        5Anna Maija CielēnaAnna Maija CielēnaMāsa06.03.188909.12.1988
        6
        Marta EliaseSieva11.09.191114.11.1958
        7
        Kristaps EliassOnkulis00.00.185600.00.1913
        8
        Dorotija KužpietsTante00.00.185800.00.1951
        9
        Lizete RūmanisTante00.00.185400.00.1943
        10Klāra Anna Luīze KalniņaKlāra Anna Luīze KalniņaTante25.02.187421.11.1964
        11Izabella Mitānija CielēnaIzabella Mitānija CielēnaBrāļa/māsas meita00.00.192710.02.2023
        12Maija EliaseMaija EliaseBrāļa/māsas meita, Students10.05.192404.09.1991
        13Elza EliassElza EliassSvaine00.00.189800.00.1992
        14Fēlikss CielēnsFēlikss CielēnsSvainis07.02.188810.07.1964
        15Ģederts EliassĢederts EliassVectēvs00.00.181200.00.1870
        16
        Lavīze EliassVecāmāte00.00.183200.00.1901
        17Bruno KalniņšBruno KalniņšBrālēns/māsīca07.05.189926.03.1990
        18
        Anna HamstereDraugs03.03.190011.09.1924
        19Ksenija SkulmeKsenija SkulmeDraugs14.09.189325.02.1967
        20Kurts FridrihsonsKurts FridrihsonsPaziņa07.09.191131.01.1991
        21Vilhelms PurvītisVilhelms PurvītisSkolotājs03.03.187214.01.1945
        22Felicita Anna Renāte PauļukaFelicita Anna Renāte PauļukaStudents08.05.192508.12.2014
        23Kārlis EglītisKārlis EglītisStudents28.09.190627.02.1950
        24Veronika JanelsiņaVeronika JanelsiņaStudents20.05.191029.05.2001
        25Valentīna DaukšeValentīna DaukšeStudents00.00.190515.05.1984
        26Mērija BernereMērija BernereStudents22.03.190802.09.1984
        27Jānis ŽāklisJānis ŽāklisDomu biedrs19.07.1883
        28Otto SkulmeOtto SkulmeDomu biedrs08.08.188922.03.1967

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        26.02.1906 | Latviešu anarhisti. Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos

        Pievieno atmiņas

        03.01.1911 | Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā

        Pievieno atmiņas

        Birkas