Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas impērijai. 

***

Dzimis 1766. gada 10.novembrī Kurzemes un Zemgales hercogistē Felkerzāmu dzimtas muižā (Stelles muižā, mūsdienās Lietuvas teritorijā, vācu: Steinensee).

1781.-1785. gadā mācījās Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā Academia Petrina.

1786.-1789. gadā studēja Getingenes universitātē.

1793. gadā hercogs Pēteris viņu iecēla par ģenerālkomisāru, viņa uzdevums bija nodrošināt Kurzemes hercogistē izvietotā Krievijas karaspēka apgādi Kostjuško sacelšanās laikā.

1795. gadā kļuva par Kurzemes bruņniecības sekretāru, bijis viens no sešiem Kurzemes bruņniecības deputātiem, kas Pēterburgā parakstīja Kurzemes hercogistes aneksijas aktu.

1803. gadā Kurzemes bruņniecības deputāts Pēterburgā.

1809. gadā Kurzemes gubernatora padomnieks. 

1812. gada kara laikā pēc Napoleona karaspēka iebrukuma Kurzemē pārcēlās uz Pēterburgu, pēc tam uz Rīgu, kur strādāja militārā gubernatora marķīza Pauluči kancelejā.

1812. gadā bija krievu ieņemtās Klaipēdas (vācu: Memel) ģenerālintendants.

1813. gadā Vidzemes ģenerālgubernatora marķīza Pauluči kancelejas vadītājs.

1815. gadā bija viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem.

Kopš 1818.g. Jelgavas brīvmūrnieku Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis. 

1829.-1847. g. Vidzemes civilais gubernators.

Kopš 1835.g. slepenpadomnieks

1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība.