Pastāsti par vietu
lv

Gunārs Preinbergs

Veterinārmedicīnas zinātņu doktors, mācībspēks un zinātnieks, politiķis.

Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998. g.), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)

un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

*

Dzimis 1931. g. 27. augustā tekstiluzņēmuma "Rīgas audums" darbinieku ģimenē kā vecākais dēls.

Tēvs politiski represēts gan vācu, gan padomju okupācijas laikā, gājis bojā Gulaga nometnē.

Brālis Ojārs miris, otrs brālis Eduards ir pensionārs.

Beidzis Rīgas pilsētas 9. (Zemitāna) pamatskolu (1946. g.) un Saldus zooveterinārā tehnikuma veterinārfeldšeru nodaļu (1950. g.).

Staļiniskās represijas liegušas turpināt izglītību augstskolā.

Norīkots darbā Neretas rajona p/s "Druvas" par vecākā veterinārārsta vietas izpildītāju (1950-1953). Tad strādājis Dobeles rajona veterinārajā slimnīcā par veterinārfeldšeri (1953-1960).

Kopš 1960. gada bijis LLA Veterinārās fakultātes laborants, vēlāk - vecākais laborants.

Paralēli darbam studējis neklātienē LLA Veterinārajā fakultātē, kuru absolvējis 1966. gadā, iegūdams veterinārārsta kvalifikāciju.

Pēc augstskolas beigšanas atstāts un darbojies fakultātē par asistentu (1966-1967), bijis klātienes aspirants (1967-1970).

Aizstāvējis veterināro zinātņu kandidāta disertāciju (1972.g.), turpinājis strādāt par asistentu (1970-1981), docenta vietas izpildītāju (1981. g.), kopš 1982. gada - docents.

Nostrificēts par veterinārmedicinas zinātņu doktoru (1992. g.), LLU piešķīrusi docenta emeritus goda nosaukumu (1995. g.).

Sākoties Atmodai, bijis viens no LLA LTF nodaļas dibinātājiem un vadītājiem Jelgavā. Bijis LTF 1. (dibināšanas), 2., 3. un 4. kongresa delegāts, LTF 1. Domes loceklis, Baltijas Pirmās Asamblejas delegāts (Tallinā, 1989. g.), LLA LTF valdes priekšsēdētājs, Jelgavas novada LTF domes loceklis (1989-1990).

Ievēlēts un darbojies Jelgavas pilsētas padomē (1989-1992), bet nedaudz vēlāk - LR AP (1990-1993).

AP bijis Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, vadījis darba grupu, kas izstrādāja likumu "Par veterinārmedicīnu" (1992. g.), "Par farmaceitisko darbību" (1993. g.).

Bijis LR Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas loceklis (1992-1993).

Pēc AP deputāta pilnvaru izbeigšanās ievēlēts un darbojies Rīgas Domē (1994-1997).

Strādājis Zemkopības ministrijas Valsts veterinārajā dienestā par vecāko speciālistu dzīvnieku veselības un labturības daļā (1998-1999).

Būdams Veterinārmedicīnas fakultātes mācībspēks, lasījis lekcijas, vadījis laboratorijas un praktiskos darbus, kā arī vadījis ražošanas praksi Veterinārmedicīnas un Zootehnikas fakultātes studentiem.

Veterinārmedicīnas zinātnē pētījis govju leikozi, ginekoloģisko slimību ārstēšanu un jaunu zāļu radīšanas problēmas.

Gandriz 200 zinātnisku, populārzinātnisku un publicistisku rakstu, kā arī vienas grāmatas un 3 izgudrojumu līdzautors. Bija Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes loceklis un šīs biedrības goda biedrs.

Viens no Latvijas veterinārārstu bibliogrāfiskās enciklopēdijas 2004. autoriem.

Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998. g.), III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Precējies. Sieva Rita - ilggadēja Rīgas pilsētas 1. slimnīcas virsmāsa, aktīva LTF dalībniece, tagad pensionāre.

Vecākais dēls Aivars - komercdarbinieks, jaunākais - Māris -ārsts narkologs.

Abiem dēliem ir ģimenes, kurās aug 5 mazbērni.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr.habil.Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000.

Latvijas Ļaudis : 2000.gada augusts

***

Gunārs Preinbergs dzimis 27.08.1931. bija kooperatīvo biedrību dalībnieks / vadītājs, sabiedrisks darbinieks, saistīts ar politiskām organizācijām Latvijā un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2009. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Gunārs Preinbergs bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 77 gadu vecumā, 2009. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Gunārs Preinbergs varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: news.lv, lursoft.lv, latvijaslaudis.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Visvaldis LācisVisvaldis LācisPartiju biedrs12.03.192418.04.2020
        2Dainis StaltsDainis StaltsPartiju biedrs03.01.193912.04.2014

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        Birkas