Jānis Rudzutaks
Jānis Rudzutaks
- Dzimšanas datums:
- 15.08.1887
- Miršanas datums:
- 29.07.1938
- Papildu vārdi:
- Рудзутак, Ян Эрнестович
- Kategorijas:
- Boļševiks, lielinieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- "Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta
Jānis Rudzutaks (1887-1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms Otrā pasaules kara. Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja loceklis (1926-1932).
Dzimis 1887. gada 15. augustā Kursīšu pagasta "Cauņu" mājās zemnieka Ernesta Rudzutaka un viņa sievas Elkes ģimenē.
1903. gadā sāka strādāt kādā Rīgas rūpnīcā.
1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP, 1906. gadā viņu ievēlēja Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Rīgas komitejā, darbojās propagandistu kolēģijā.
1907. gadā viņš vadīja Ventspils LSD organizāciju, par politisko darbību 1907. gadā viņu apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā.
1909. gadā viņam piesprieda 10 gadus cietumā, no tiem daļu laika pavadīja Maskavas Butirku cietumā.
Pēc Februāra revolūcijas Rudzutaku atbrīvoja un viņš iesaistījās tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrībā, ievēlēts Maskavas Arodbiedrību padomes prezidijā.
Pēc Oktobra revolūcijas bija Maskavas Tautsaimniecības padomes (совнархоз) priekšsēdētājs un dažādu arodbiedrību vadītājs (1917-1920). Nosūtīts dabā uz Vidusāziju, kur vadīja Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Turkestānas biroju, no 1922. gada Vidusāzijas biroju, piedalījās Dženovas starptautiskajā ekonomikas konferencē (1922. gada 10. aprīlī — 19. maijā).
1924. gadā viņu iecēla par PSRS Satiksmes ceļu tautas komisāru,
1926. gadā par PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku.
No 1923. gada bija Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts, tad no 1926. līdz 1932. gadam bija Politbiroja loceklis.
No 1931. gada PSRS Strādnieku un zemnieku inspekcijas tautas komisārs.
No 1934. gada atkal partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts.
Lielā terora laikā Rudzutaku arestēja 1937. gada 24. maijā un apsūdzēja "kontrrevolucionārā trockistiskā darbībā un spiegošanā par labu nacistiskajai Vācijai".
Vairāk nekā gadu ilgās pratināšanās neatzina savu vainu un nedeva liecības par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Rudzutakam piesprieda nāvessodu. Nošauts Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā.
Latviešu rokgrupas "Līvi" dziesma "Dzelzsgriezējs" (1987) veltīta Rudzutaka piemiņai.
***
Dzimis 1887. gadā, Латвия; латыш; среднее;
зам. председателя СНК СССР.
Dzīvoja: Москва, Кремль.
Arestēts: 1937. gada 25. jūnijā.
Notiesāts: ВКВС СССР 1938. gada 28. jūlijā.
Inkriminēts: шпионаже.
Nošauts: 1938. gada 29. jūlijā.
Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.
Reabilitēts: 1956. gada 0. janvārī. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка
Avoti: wikipedia.org, memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Eduards Bērziņš | Draugs | |
| 2 |  | Sergejs Sircovs | Darba biedrs | |
| 3 |  | Arvīds Zeibots | Darba biedrs | |
| 4 |  | Walerian Kuibyschew | Darba biedrs | |
| 5 |  | Nikolajs Dozenbergs | Paziņa | |
| 6 |  | Виссарион Ломинадзе | Partiju biedrs | |
| 7 |  | Fricis Menders | Partiju biedrs | |
| 8 |  | Jēkabs Dubelšteins | Domu biedrs | |
| 9 |  | Haralds Krūmiņš | Domu biedrs | |
| 10 |  | Iona Nikittschenko | Varmāka, vainīgais |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.