Jaunpils pils

Jaunpils zemgaļu pilskalns atrodas Bikstupes labajā krastā apmēram 1 km uz dienvidiem no tagadējā Jaunpils centra.

Jaunpils pils (Neuenburg) ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Jaunpils pils pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1411. gadā un visdrīzāk tā celta 14. gadsimta otrajā pusē vai pat 15. gadsimta pašā sākumā.

Pils celta no laukakmeņiem, mūru augšdaļā izmantojot ķieģeļus.

Pils veido neregulāru četrstūri, kura izmēri ir 41 x 30 metri. 15. gadsimtā uzcelts masīvs apaļais tornis, kura diametrs ir 11,5 metri. Viduslaikos bija uzcelti tikai pils dienvidaustrumu un dienvidrietumu korpusi, no abām pārējām pusēm pils iekšpagalmu ietvēra aizsargmūris.

Interesants mākslas piemineklis ir vienā no pils zālēm esošais bareljefs "Madonna ar bērnu", kas, visdrīzāk, veidots 19. gadsimtā. Nereti gan uzskata, ka šis bareljefs veidots 16. gadsimtā.

Nav gūts dokumentārs pamatojums tūrisma bukletos bieži minētajam 1301. gadam kā pils celtniecības gadam - šajā laikā Livonijas ordenis karoja ar Rīgas pilsētu un tam nebija resursu un laika pils celtniecībai.

15. gadsimtā pils nocietinājumi tika nostiprināti un tika uzcelts masīvs apaļais tornis dienvidaustrumu stūrī.

Sākotnēji pilij bija divi korpusi ar koka galeriju gar pagalma fasādi. 15.gs.b. līdz 16.gs. piebūvēja A korpusu, attīstoties uguns ieročiem, uzbūvēja arī apaļo torni un pārbūvēja iekštelpas.

16. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos Livonijas ordeņa brāļus.

1576. gadā pili savā valdījumā pārņēma pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke.

Pils cietusi zviedru iebrukuma laikā 1625. gadā.

Viņa mazdēls Matiass Dītrihs fon der Reke (1608 - 1652) veica pils pārbūvi, kuras rezultātā nocietinājums tika pārveidots par muižnieku rezidenci, tai skaitā izbūvēja trešo stāvu, paaugstināja torni un vēlāk pagalmā izbūvēja mūra galeriju ar uzejas kāpnēm.

18.gs. pārbūvēja jumtus, pie galvenajiem vārtiem priekšvārtu izbūvi un apaļā torņa jumta augšdaļā nelielu galeriju ar kupolu.

Rekēm pils piederēja līdz 20. gadsimta sākumam. Viņi šeit sāka nodarboties ar ciltslopu šķirnes izkopšanu un šo nodarbošanos Jaunpilī pārmantoja arī vēlākās varas līdz 20. gadsimta beigām.

1906. gadā pils tika nodedzināta, tika atjaunota pēc V. Bokslafa projekta 1907. gadā, veidojot vienkāršotus neobaroka interjerus.

No 1920. gadiem līdz 1960. gadiem pilī atradās ar lopkopību saistītas iestādes.

1960. gados notika pils pārbūve, to pielāgojot kultūras centra vajadzībām.

Kopš 1991. gada pils ir pašvaldības īpašums un tiek izmantota sabiedriskām vajadzībām.

Jaunpils pili no visām pusēm ietvēra ūdens šķēršļi, vienīgi mūsdienās vairs nav redzams aizbērtais aizsarggrāvis.