Johans Volfgangs Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (dzimis 1749. gada 28. augustā Frankfurtē pie Mainas, miris 1832. gada 22. martā Veimārā) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis, valsts darbinieks. Gēte ir viens no izcilākajiem vācu dzejniekiem un dramaturgiem, sākotnēji Sturm und Drang ("Vētras un dziņu"), bet vēlāk — Veimāras klasicisma pārstāvis.

Gētes pazīstamākie darbi ir romāni

• "Jaunā Vertera ciešanas",
• "Vilhelma Meistera mācību gadi",
• "Vilhelma Meistera klejojumu gadi" un
• traģēdija "Fausts".

Gēte dzimis Vācijā, Frankfurtē pie Mainas. Pamatizglītību Gēte ieguva mājās no tēva; mājās Gēte apguvis, piemēram, latīņu, grieķu, franču, angļu, ivrita valodas. Gēte jau visai agri sācis interesēties par literatūru, un vispirms uzmanību pievērsis Homēram un Frīdriham Gotlībam Klopštokam. Agri radusies arī interese par teātri.

No 1765. līdz 1768. gadam Gēte studēja jurisprudenci Leipcigā.

Sauso un garlaicīgo tiesību zinātņu studiju vietā viņš gan priekšroku deva poētikas lekcijām, kuras Leipcigas universitātē lasīja dzejnieks Kristians Firhtegots Gellerts. Tāpat Gēte mācījās zīmēšanu pie Leipcigas akadēmijas direktora Ādama Frīdriha Ēzera.

Šajā laikā Gēte daudz rakstīja, taču gandrīz visus šī laika darbus vēlāk iznīcināja; saglabājusies tikai komēdija "Līdzvainīgie" (Die Mitschuldigen).

Atziņas:

• Katru dienu vajag noklausīties kaut vienu dziesmiņu, paskatīties uz labu gleznu un, ja vien ir iespējams, izlasīt kaut vienu gudru izteicienu.

• Cilvēks, kuram pietiek izpratnes, lai atzītu savus trūkumus, ir vistuvāk pilnībai.Tomēr lielākā laime dzīvē un lielākā veiksme ir labs noskaņojums.

• Dodiet cilvēkam mērķi, kura dēļ ir vērts dzīvot, un viņš spēs izdzīvot jebkurā situācijā.

• Puķes ir dabas skaistākie vārdi un hieroglifi, ar kuriem tā dara zināmu, cik mēs tai esam mīļi.Arī izcils cilvēks ir tikai cilvēks.

• Tas, kurš nav par sevi pārāk augstās domās, ir labāks, nekā viņš domā.
• Mans ir tas, ko esmu paveicis.
• Cilvēks spēj iepazīt sevi tikai citu cilvēku vidū.

• Nav iespējams vienmēr būt varonim, taču vienmēr paliek iespēja būt cilvēkam.Ikviens sadzird tikai to, ko viņš spēj saprast.
• Iedvesma – tā nav siļķe, kuru var iesālīt uz daudziem gadiem.

• .Mīlestība neraizējas par to, kas bijis: uzliesmojusi spēji un apžilbinoši kā zibens, tā neko negrib zināt nedz par pagātni, nedz par nākotni.

• Vārds ievaino ātrāk nekā ārstē.