Pastāsti par vietu
lv

Leonīds Brežņevs

Leonīds Brežņevs bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964. līdz 1982. gadam. Viņš bija PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1960. līdz 1964. gadam, kā arī no 1977. līdz 1982. gadam. Vēsturē iegājis kā PSRS "zelta laikmeta", jeb totālas stagnācijas, korupcijas un valsts lejupslīdes laikmeta vadītājs. Slavens arī kā PSRS Varoņa zvaigžņu cienītājs (četrkārtējs Padomju Savienības varonis, Sociālistiskā darba varonis).

Līdzīgi kā pēc Staļina nāves, pēc Hruščova gāšanas 1964. gada oktobrī tiek nolemts ieviest kolektīvās varas modeli, partijas un valdības vadītāja amatus uzticot diviem cilvēkiem - Brežņevam un Kosiginam.

Taču, arī līdzīgi kā pēc Staļina nāves Maļenkova un Hruščova attiecībās, vienpartijas diktatūras apstākļos partijas vadītājam vienmēr bija lielāka autoritāte un vara. Kosigins arī nepretendēja uz pirmo vietu valstī un pamatā centās nosargāt savas valdības neatkarību no Brežņeva ietekmes.

Brežņeva varas konsolidācijai ir divi posmi, pirmajā viņš atbrīvojas no 1964. gada oktobra sazvērestības aktīvākajiem rīkotājiem, otrajā viņš nostiprināja savu varu jau kā valsts līderis. Taču visu viņa valdīšanas laiku Politbirojā pastāvēja kolektīvās varas modelis, kurā savu ietekmi saglabāja vairāki ietekmīgi Politbiroja locekļi.

Brežņeva partijas vadītāja amats sākumā nebija drošs, tāpēc laikā no 1965. līdz 1968. gadam viņš un Mihails Suslovs veic virkni kadru izmaiņu, svarīgos amatos ieceļot savus atbalstītājus. Brežņevu apdraudēja citi konspiratori – bijušais VDK vadītājs Aleksandrs Šeļepins, Ukrainas PSR partijas vadītājs Pjotrs Šeļests, un partijas Sekretariāta vadītājs Nikolajs Podgornijs.

1965. gada aprīlī no amata tiek atbrīvots Podgornija sabiedrotais, Partijas organizatoriskā darba sekretārs Vitālijs Titovs, kuru nosūta partijas darbā uz Kazahstānas PSR. Tam seko vairāku citu Podgornija atbalstītāju atcelšana no amatiem un 1965. gada decembrī Podgornijs no ietekmīgā Centrālkomitejas sekretāra amata tiek ievēlēts par Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju, tādējādi kļūstot par ceremoniālo valsts galvu, kas bauda privilēģijas un ceļo uz ārzemēm, bet reāli nespēj ietekmēt valstī notiekošo. Viņa vietā tiek iecelts Andrejs Kiriļenko, kurš pakāpeniski kļūst par Brežņevam un Suslovam līdzvērtīgu spēku Politbirojā.

Bijušais VDK vadītājs un viens no galvenajiem sazvērestības organizatoriem Aleksandrs Šeļepins sasniedza varas maksimumu 1964. gada beigās, kad kļuva par Politbiroja locekli, taču jau 1965. gada decembrī tiek atcelts no Partijas valsts kontroles komitejas priekšsēdētāja amata.

1967. gada jūnijā atcelts no premjera pirmā vietnieka amata un iecelts par Vissavienības arodbiedrību padomes priekšsēdētāju; 1975 gadā izslēgts no Politbiroja. Vairāki Šeļepina sabiedrotie 1966.-68. gados tiek atcelti no amatiem VDK un Iekšlietu ministrijā. Par VDK vadītāju, Šeļepinam uzticīgā Vladimira Semičastnija vietā 1967. gadā tiek iecelts Jurijs Andropovs.

Ukrainas vadītājs Pjotrs Šeļests vēlāk tiek apvainots ukraiņu nacionālismā un 1972. gadā atbrīvots no amata.

Atcelšanām no amatiem ir arī politiski iemesli, ne tikai vēlme nostiprināt varu. 1965. gadā Brežņevam ir strīds ar Podgorniju par līdzekļu sadali starp vieglo rūpniecību un aizsardzību; 1967. gadā strīds ar Šeļepinu par Tuvo Austrumu politiku; 1971. gadā strīds ar Genādiju Voronovu par lauksaimniecību, 1972. gadā strīds ar Šeļestu par starptautiskā saspīlējuma atslābuma politiku.

Pēc nākšanas pie varas Brežņevs atceļ Hruščovam liktenīgos lēmumus par partijas sadalīšanu rūpniecības un lauksaimniecības sekcijās, kā arī lēmumu par to, ka 25% no Centrālkomitejas biedriem jāpārvēl katrās vēlēšanās. Brežņevs uzsver „kadru stabilitātes” politiku, kas nozīmē pieaugošu stagnāciju vadošajos amatos, kas tiek ieņemti līdz nāvei vai krišanai politiskā nežēlastībā.

Lai nostiprinātu savu varu, Brežņevs augstos amatos ieceļ savus bijušos līdzstrādniekus no Moldāvijas PSR un Dņepropetrovskas laikiem, rodas tā sauktā „Dņepropetrovskas mafija”. Brežņeva bijušais vietnieks Andrejs Kiriļenko tiek pārcelts uz partijas Sekretariātu ar atbildību par kadru politiku. Brežņeva bijušais padotais Nikolajs Ščelokovs 1966. gadā kļūst par PSRS Iekšlietu ministru. Brežņeva vietnieks no Moldāvijas PSR laika, Konstantīns Čerņenko 1965. gada sākumā tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā, kur vada Brežņeva biroju.

1966. gada PSKP 23. kongresā partijas Prezidijs atkal kļūst par Politbiroju un partijas Pirmais sekretārs Brežņevs par Ģenerālsekretāru, tādējādi kļūstot par „pirmo starp vienlīdzīgajiem”.

Pēc 1971. gada aprīļa PSKP 24. kongresa Brežņevs stabili atvirza Kosiginu uz otro plānu, un ir pietiekoši spēcīgs, lai Politbirojā ieceltu savus atbalstītājus – Ščerbicki, Kulakovu un Kunajevu. Politbirojā izveidojas jauns triumvirāts – Brežņevs, Mihails Suslovs un bijušais Brežņeva vietnieks Andrejs Kiriļenko, kurš ieņem aizvien svarīgākus amatus. Viņam arī izdodas no amatiem atcelt un no Politbiroja izslēgt Ukrainas PSR vadītāju Pjotru Šeļestu un Krievijas PFSR premjerministru Genādiju Voronovu. Taču Mihails Suslovs ir pietiekoši spēcīgs, lai nepieļautu visas varas koncentrēšanos Brežņeva rokās.

Brežņevs sāk īstenot savu saspīlējuma atslābuma ārpolitikas programmu, kas vērsta uz ciešākām attiecībām ar Rietumeiropu un ASV. Viņš dodas svarīgās ārzemju vizītēs, kurās agrāk devās Kosigins vai Podgornijs. 1972. un 1973. gadā viņš tiekas ar ASV Prezidentu Niksonu.

Pēc savas varas nostiprināšanas Politbirojā, Brežņevs veido jaunu kolektīvās vadības modeli, kas nostiprina partijas kontroli pār svarīgākajām ministrijām.

1973. gada aprīļa plēnumā pie augstākās varas Politbirojā tiek pielaisti valstij svarīgāko ministriju vadītāji – Ārlietu ministrs Andrejs Gromiko, Aizsardzības ministrs Andrejs Grečko un VDK vadītājs Jurijs Andropovs. Šī izvēle norāda uz PSRS globālās lielvaras statusa nozīmīgumu – šīs ministrijas nodrošināja valsts iekšējās un ārējās varenības politiku. Varas ministrijas nebija iekļautas Politbirojā kopš NKVD vadītāja Berijas aresta 1953. gadā un 1957. gada, kad no amatiem tika atbrīvots maršals Žukovs. Bet Ārlietu ministrijai bija svarīga loma jaunajā PSRS politikā ar ASV un draudzīgu attiecību veidošanā ar Rietumeiropas valstīm.

Kad Kiriļenko iegūst pārāk lielu ietekmi partijā, no 1976. gada viņa vara tiek strauji samazināta un sākas Brežņeva varas pieauguma otrais posms.

Jo ilgāk pie varas atradās Brežņevs, jo lielākas kļuva novecojošās nomenklatūras bažas par pēctecības scenāriju un savu amatu zaudēšanu. Varas maiņa nozīmētu veselas padomju nomenklatūras paaudzes nomaiņu ar jaunāku. Tāpēc esošās partijas elites interesēs bija paildzināt Brežņeva atrašanos pie varas, neskatoties uz viņa sabrūkošo veselību. Augošais Brežņeva personības kults bija šīs politikas daļa. Viņš bija kļuvis par neatņemamu varas sistēmas sastāvdaļu.

1976. gada beigās, gatavojoties Brežņeva 70. gadu jubilejai, viņu par vadoni (vožģ) savās runās nosauca Kiriļenko, Gruzijas PSR vadītājs Eduards Ševardnadze un Turkmenistānas PSR vadītājs Gapurovs. Arī Pravda viņu nosauca par vadoni.

1977. gada maijā-jūnijā Podgornijs beidzot tiek atcelts no saviem amatiem un pensionēts. Brežņevs tiek ievēlēts par ceremoniālo valsts galvu, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju. 1977. gadā Brežņeva personības kults turpina augt, tiek pieņemta jaunā PSRS konstitūcija un svinēta Oktobra revolūcijas 60 gadadiena.

Kolektīvās varas modelis, kurā katrs no partijas varenajiem centās nepieļaut pārlieku konkurentu varas pieaugumu, nozīmēja to, ka Brežņevam neradās viens, visu atbalstīts pēctecis. Potenciālo mantinieku cīņa par varu izpaudās nepārtrauktā amatu pārdalē un konkurentu varas vājināšanā.

Ap 1976. gadu bija iespējami vairāki varas mantošanas scenāriji:

  • Īslaicīga stagnācijas saglabāšana. Par Brežņeva pēcteci kļūst Kiriļenko. Taču viņš bija trīs mēnešus vecāks par Brežņevu un viņa nākšana pie varas neapmierinātu pārējos ilggadīgos partijas vadītājus.
  • Ilgtermiņa risinājums. Paaudzi jaunāka mantinieka laicīga paaugstināšana amatos un brīvprātīga Brežņeva aiziešana pensijā. Par ticamāko jaunās paaudzes kandidātu šajā laikā tiek uzskatīts Grigorijs Romanovs, kurš ir Politbiroja biedrs kopš 1976. gada.
  • Nekontrolēta cīņa par varu, kas ilgtu vairākus gadus un nozīmētu sistēmas stabilitātes sabrukumu.

Pēc PSKP 25. kongresa par Politbiroja locekļiem kļūst ilggadējais militāri-industriālā kompleksa vadītājs Dmitrijs Ustinovs un Ļeņingradas apgabala partijas vadītājs Grigorijs Romanovs. Tādējādi jau 10 no 16 Politbiroja locekļiem bija iecelti Brežņeva ietekmē.

53 gadus vecais Romanovs tika uzskatīts par iespējamo Brežņeva mantinieku, taču viņa izredzes bremzēja tas, ka viņš strādāja Ļeņingradā, nevis varas centrā Maskavā.

1978. gada novembrī Mihaila Suslova protežē Mihails Gorbačovs no Stavropoles tiek pārcelts uz darbu Centrālkomitejā ar atbildību par lauksaimniecību un uzsāk strauju karjeru, 23 mēnešu laikā no apgabala partijas vadītāju kļūstot par Politbiroja biedru 1980. gada oktobrī. Papildus Suslovam, viņu sāk atbalstīt arī Andropovs.

Brežņeva nežēlastībā kritušā Kiriļenko izredzēm mazinoties, par Brežņeva reālāko pēcteci sāk uzskatīt Čerņenko.

1979. gada beigās, pasliktinoties ASV un PSRS attiecībām, sāk pieaugt Andropova ietekme.

1982. gada janvārī mirst Mihails Suslovs un sākas Jurija Andopova ceļš uz varu.

1980. gada oktobrī, neilgi pirms savas nāves, Kosigins atkāpjas no amatiem un Brežņevs beidzot iegūst kontroli pār valdību, ieceļot tajā sev uzticamus cilvēkus no „Dņepropetrovskas mafijas”.

Avoti: wikipedia.org, peoples.ru, news.lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jurijs BrežņevsJurijs BrežņevsDēls31.03.193303.08.2013
        2Gaļina BrežņevaGaļina BrežņevaMeita18.04.192929.06.1998
        3Viktorija BrežņevaViktorija BrežņevaSieva11.12.190705.07.1995
        4Igors KioIgors KioZnots13.03.194430.08.2006
        5Jevgēņijs MilajevsJevgēņijs MilajevsZnots07.03.191007.09.1983
        6Jurijs ČurbanovsJurijs ČurbanovsZnots11.11.193607.10.2013
        7Andrei BrezhnevAndrei BrezhnevMazdēls15.03.196110.07.2018
        8Георгий  ЦинёвГеоргий ЦинёвRadinieks, Draugs05.05.190731.05.1996
        9Josips Brozs  TitoJosips Brozs TitoDraugs25.05.189204.05.1980
        10Vladimirs ŠčerbickisVladimirs ŠčerbickisDraugs, Domu biedrs17.02.191816.02.1990
        11Сергей МедуновСергей МедуновDraugs04.10.191526.09.1999
        12Нина  КоровяковаНина КоровяковаDraugs
        13Nikolai SchtscholokowNikolai SchtscholokowDraugs26.11.191013.12.1984
        14Роман КарменРоман КарменDraugs29.11.190628.04.1978
        15Сергей  ТрапезниковСергей ТрапезниковDraugs19.02.191212.03.1984
        16Semjons CvigunsSemjons CvigunsDraugs28.09.191719.01.1982
        17
        Ахмаджан АдыловDraugs, Domu biedrs01.05.192527.09.2017
        18Arvīds PelšeArvīds PelšeDarba biedrs07.02.189929.05.1983
        19Михаил СоломенцевМихаил СоломенцевDarba biedrs
        20Ņikita HruščovsŅikita HruščovsDarba biedrs15.04.189411.09.1971
        21Aleksejs  KosiginsAleksejs KosiginsDarba biedrs21.02.190418.12.1980
        22Wladimir SemitschastnyWladimir SemitschastnyDarba biedrs, Darba ņēmējs15.01.192412.01.2001
        23Konstantīns  ČerņenkoKonstantīns ČerņenkoDarba biedrs24.09.191110.03.1985
        24Antans  SņečkusAntans SņečkusDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs07.01.190325.12.1974
        25Mihails SuslovsMihails SuslovsDarba biedrs21.11.190225.01.1982
        26Nikolajs RižkovsNikolajs RižkovsDarba biedrs28.09.192928.02.2024
        27Андрей ГречкоАндрей ГречкоDarba biedrs17.10.190326.04.1976
        28Фрол  КозловФрол КозловDarba biedrs18.08.190830.01.1965
        29Jegors LigačovsJegors LigačovsDarba biedrs29.11.192007.05.2021
        30Fjodor KulakowFjodor KulakowDarba biedrs04.02.191817.07.1978
        31Nikolajs OgarkovsNikolajs OgarkovsDarba biedrs30.10.191723.01.1994
        32Владимир  ДолгихВладимир ДолгихDarba biedrs05.12.192408.10.2020
        33Евгений  ТяжельниковЕвгений ТяжельниковDarba biedrs07.01.192815.12.2020
        34Вадим  МедведевВадим МедведевDarba biedrs29.03.1929
        35Petras GriškevičiusPetras GriškevičiusDarba biedrs19.07.192414.11.1987
        36Пётр  ШелестПётр ШелестDarba biedrs14.02.190822.01.1996
        37Сергей ЛапинСергей ЛапинDarba biedrs, Domu biedrs15.07.191204.10.1990
        38Wiktor  GrischinWiktor GrischinDarba biedrs18.09.191425.05.1992
        39Vasily  TolstikovVasily TolstikovDarba biedrs, Domu biedrs06.11.191729.04.2003
        40Николай  ПодгорныйНиколай ПодгорныйDarba biedrs, Darba ņēmējs18.02.190311.01.1983
        41Pjotr    DemitschewPjotr DemitschewDarba biedrs03.01.191810.08.2010
        42Nikolai   TikhonovNikolai TikhonovDarba biedrs14.05.190501.06.1997
        43Jakow  RiabowJakow RiabowDarba biedrs24.03.192817.04.2018
        44Georgi ArbatowGeorgi ArbatowDarba biedrs19.05.192301.10.2010
        45Grigorijs RomanovsGrigorijs RomanovsDarba biedrs07.02.192303.06.2008
        46Mihails GorbačovsMihails GorbačovsDarba biedrs02.03.193130.08.2022
        47Jevgēņijs  PrimakovsJevgēņijs PrimakovsDarba biedrs29.10.192926.06.2015
        48Valerī  Žiskārs d'EstēnsValerī Žiskārs d'EstēnsPaziņa02.02.192602.12.2020
        49Valentīns  ZorinsValentīns ZorinsPaziņa09.02.192527.04.2016
        50Nensija ReiganaNensija ReiganaPaziņa06.07.192106.03.2016
        51Roberts  MaksvelsRoberts MaksvelsPaziņa10.06.192305.11.1991
        52Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        53Muhameds  AliMuhameds AliPaziņa17.01.194203.06.2016
        54Margota HonekereMargota HonekerePaziņa, Domu biedrs17.04.192706.05.2016
        55Александр РекунковАлександр РекунковPaziņa27.10.192002.05.1996
        56Mohammed Zahir ShahMohammed Zahir ShahPaziņa16.10.191423.07.2007
        57Jevgēņijs  ČazovsJevgēņijs ČazovsPaziņa10.06.192912.11.2021
        58
        Александр ИгмандPaziņa00.00.194200.00.2006
        59Princis Filips  MauntbatensPrincis Filips MauntbatensPaziņa10.06.192109.04.2021
        60DžūnaDžūnaPaziņa22.07.194908.06.2015
        61Irina  ArhipovaIrina ArhipovaPaziņa02.01.192511.02.2010
        62Indira GandijaIndira GandijaPaziņa19.11.191731.10.1984
        63Džese OuenssDžese OuenssPaziņa12.09.191331.03.1980
        64Andrijans  NikolajevsAndrijans NikolajevsPaziņa05.09.192903.07.2004
        65Rozalinna KartereRozalinna KarterePaziņa18.08.192719.11.2023
        66Ņina HruščovaŅina HruščovaPaziņa14.04.190013.08.1984
        67Ludmila ZikinaLudmila ZikinaPaziņa10.06.192901.07.2009
        68Валентина  ГагаринаВалентина ГагаринаPaziņa15.12.193517.03.2020
        69Samora MachelSamora MachelPaziņa25.06.197519.10.1986
        70Фёдор БурлацкийФёдор БурлацкийPaziņa, Darba ņēmējs04.01.192726.02.2014
        71Gļebs  VanagsGļebs VanagsPaziņa26.04.192213.11.1991
        72Villijs BrantsVillijs BrantsPaziņa18.12.191308.10.1992
        73Aleksejs ĻeonovsAleksejs ĻeonovsPaziņa30.05.193411.10.2019
        74Wadim  TikunowWadim TikunowPaziņa08.04.192116.04.1980
        75Светлана  ЩёлоковаСветлана ЩёлоковаPaziņa02.02.192719.02.1983
        76Salvadors AljendeSalvadors AljendePaziņa26.07.190811.09.1973
        77Žaks ŠiraksŽaks ŠiraksPaziņa29.11.193226.09.2019
        78Борис ЕгоровБорис ЕгоровPaziņa28.11.193712.12.1994
        79Ričards Milhauss NiksonsRičards Milhauss NiksonsPaziņa09.01.191322.04.1994
        80Džordžo  NapolitānoDžordžo NapolitānoPaziņa25.09.192514.01.2015
        81Вячеслав  КеворковВячеслав КеворковPaziņa21.07.1924
        82Oleg  VidovOleg VidovPaziņa11.06.194316.05.2017
        83Valentīna  ŠevčenkoValentīna ŠevčenkoPaziņa12.03.193503.02.2020
        84Светлана КозловаСветлана КозловаPaziņa00.00.194200.00.2005
        85Лев СмирновЛев СмирновDarba devējs21.06.191123.03.1986
        86Александр ШелепинАлександр ШелепинDarba ņēmējs18.08.191824.10.1994
        87Viktor  SukhodrevViktor SukhodrevDarba ņēmējs12.12.193216.05.2014
        88Anatoli DobryninAnatoli DobryninDarba ņēmējs16.11.191906.04.2010
        89Сергей  ПавловСергей ПавловDarba ņēmējs19.01.192907.10.1993
        90Aleksandrs  BovinsAleksandrs BovinsDarba ņēmējs09.08.193029.04.2004
        91Valentīns  FaļinsValentīns FaļinsDarba ņēmējs03.04.192622.02.2018
        92Анатолий СофроновАнатолий СофроновDarba ņēmējs19.01.191109.09.1990
        93Georgijs  KorņijenkoGeorgijs KorņijenkoDarba ņēmējs13.02.192510.05.2006
        94Владимир  МусаэльянВладимир МусаэльянDarba ņēmējs08.07.193928.09.2020
        95Heidars AlijevsHeidars AlijevsPartiju biedrs10.05.192312.12.2003
        96Петр МашеровПетр МашеровPartiju biedrs13.02.191804.10.1980
        97Anastas MikojansAnastas MikojansPartiju biedrs25.11.189521.10.1978
        98Walter UlbrichtWalter UlbrichtDomu biedrs30.06.189301.08.1973
        99Fidels KastroFidels KastroDomu biedrs13.08.192625.11.2016
        100Jekaterina  FurcevaJekaterina FurcevaDomu biedrs07.12.191025.10.1974
        101Тодор ЖивковТодор ЖивковDomu biedrs07.09.191105.08.1998
        102Инамжон УсманходжаевИнамжон УсманходжаевDomu biedrs21.05.193017.03.2017
        103Gustavs HusāksGustavs HusāksDomu biedrs10.01.191318.11.1991
        104Степан КиселёвСтепан КиселёвDomu biedrs10.01.193818.07.2002
        105Dolores IbárruriDolores IbárruriDomu biedrs09.12.189512.11.1989
        106Ядгар НасриддиноваЯдгар НасриддиноваDomu biedrs26.12.192007.04.2006
        107Kims Ir SensKims Ir SensDomu biedrs15.04.191209.07.1994
        108Voicehs  JaruzeļskisVoicehs JaruzeļskisDomu biedrs06.07.192325.05.2014
        109Erich HoneckerErich HoneckerDomu biedrs25.08.191229.05.1994
        110Дмитрий  ПолянскийДмитрий ПолянскийPretinieks07.11.191708.10.2001
        111Aleksandrs DubčeksAleksandrs DubčeksPretinieks27.11.192107.11.1992

        05.02.1901 | Maskavā tiek atvērts Jeļisejeva veikals

        Pievieno atmiņas

        21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

        Pievieno atmiņas

        30.11.1939 | Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai

        Pievieno atmiņas

        27.02.1942 | Publicēta Smoļenskas deklarācija

        Atrodoties karagūstekņu nometnē Viņņicā, Andrejs Vlasovs - PSRS ģenerālis 2. Pasaules kara laikā piekrita sadarboties ar vācu varas iestādēm. 1942. gada 27.februārī Vlasovs izlaida t. s. Smoļenskas deklarāciju, kurā aicināja cīnīties pret PSRS.

        Pievieno atmiņas

        22.03.1943 | Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot 149 ciema iedzīvotājus.

        Soda ekspedīcijas sastāvā bija arī policijas vienības, kuras komandēja krievu kolaboracionisti

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš. Kara gaitā Krievijas (PSRS) okupētajās valstīs, okupācija turpinās vēl 46 gadus

        2. Pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad pēc komunistu- nacionālsociālistu pakta (23.08.1939) noslēgšanas, tā brīža sabiedrotie- Vācija un 2 nedēļas vēlāk (17.09.1939) PSRS- iebruka un sadalīja Poliju. Gandrīz 2 gadus sabiedrotie- PSRS un Vācija iekaroja vai citādi pakļāva Eiropas valstu lielāko daļu. Pirmās 660 kara dienas PSRS bija galvenais (>90%) Vācijas militāri stratēģisko izejvielu piegādātājs, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka Vācija un Krievija ne tikai tiešā nozīmē grāva Polijas un Somijas pilsētas kara sākumā, bet visu šo periodu Vācija bombardēja Londonu, Koventriju, iekaroja Nīderlandi, un Franciju, izmantojot PSRS piegādātās izejvielas.

        Pievieno atmiņas

        01.11.1955 | Sākās Vjetnamas karš

        Pievieno atmiņas

        14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина

        Pievieno atmiņas

        02.11.1956 | Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma

        Pievieno atmiņas

        29.03.1959 | Džezā tikai meitenes

        Pievieno atmiņas

        24.10.1960 | Nedelin catastrophe

        The Nedelin catastrophe or Nedelin disaster was a launch pad accident that occurred on 24 October 1960 at Baikonur test range (of which Baikonur Cosmodrome is a part), during the development of the Soviet ICBM R-16. As a prototype of the missile was being prepared for a test flight, an explosion occurred when second stage engines ignited accidentally, killing many military and technical personnel working on the preparations. Despite the magnitude of the disaster, news of it was suppressed for many years and the Soviet government did not acknowledge the event until 1989. The disaster is named after Chief Marshal of Artillery Mitrofan Nedelin (Russian: Митрофан Иванович Неделин), who was killed in the explosion. As commanding officer of the Soviet Union's Strategic Rocket Forces, Nedelin was head of the R-16 development program.

        Pievieno atmiņas

        17.10.1961 | Sākās PSRS KP XXII kongress, kurā tiek noteikts mērķis - sasniegt komunismu 1980. gadā

        Pievieno atmiņas

        14.10.1964 | Komunistu galma apvērsums Maskavā: Ņ. Hruščovs tiek nomainīts uz L. Brežņevu

        Pievieno atmiņas

        29.03.1966 | Leonīds Brežņevs kļūst par PSKP ģenerālsekretāru. Uz atlikušo mūžu

        Pievieno atmiņas

        03.04.1967 | Kinokomēdija "Kaukāza gūstekne"

        Pievieno atmiņas

        05.01.1968 | Prāgas pavasaris

        Pievieno atmiņas

        05.01.1968 | Aleksandrs Dubčeks ievēlēts par ČSSR Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        20.08.1968 | Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā

        Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu. Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem

        Pievieno atmiņas

        26.09.1968 | "Pravda" publicē "Brežņeva doktrīnu", kas pamato sociālistisko valstu "ierobežoto suverenitāti" par labu krieviem (PSRS)

        Pievieno atmiņas

        16.01.1969 | Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs

        Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

        Pievieno atmiņas

        22.01.1969 | Padomju armijas jaunākais leitnants veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu pret PSKP ģenerālsekretāru Leonīdu Brežņevu

        Pievieno atmiņas

        02.03.1969 | Ķīnas - PSRS robežkonflikts dēļ Damanskas salas

        Pievieno atmiņas

        04.04.1970 | Netālu no Magdeburgas VDK virsnieki sadedzina Hitlera mirstīgās atliekas un pelnus izkaisa upē

        Pievieno atmiņas

        11.12.1970 | Aufstand vom Dezember 1970 in Polen

        Der Aufstand vom Dezember 1970 in Polen war ein Arbeiteraufstand vom 14. bis 22. Dezember 1970 in der Volksrepublik Polen; es kam zu Streiks, Massenkundgebungen, Demonstrationen in Gdingen, Danzig und Stettin. Ausgelöst wurden die Unruhen durch plötzliche drastische Preiserhöhungen für Lebensmittel und Gegenstände des täglichen Bedarfs.

        Pievieno atmiņas

        14.12.1970 | Grudzień 1970: robotnicy Stoczni Gdańskiej odmówili podjęcia pracy i wielotysięczny tłum przed południem udał się pod siedzibę Komitetu Wojewódzkiego PZPR w Gdańsku

        Grudzień 1970, wydarzenia grudniowe, rewolta grudniowa, wypadki grudniowe, masakra na Wybrzeżu – protesty robotników w Polsce w dniach 14-22 grudnia 1970 roku (demonstracje, protesty, strajki, wiece, zamieszki) głównie w Gdyni, Gdańsku, Szczecinie i Elblągu, stłumione przez milicję i wojsko.

        Pievieno atmiņas

        13.12.1971 | На экраны выходит криминальная комедия "Джентельмены удачи" - лидер кинопроката 1972 года

        Pievieno atmiņas

        26.05.1972 | W Moskwie Richard Nixon i Leonid Breżniew podpisali układ o ograniczeniu systemów obrony przeciwrakietowej ABM (Traktat ABM)

        Anti-Ballistic Missile Treaty – traktat ABM podpisany w 1972 roku traktat między Stanami Zjednoczonymi a Związkiem Radzieckim o nieograniczonym czasowo ograniczeniu rozwoju, testowania i rozmieszczania systemów antybalistycznych (ABM – ‘’Antiballistic Missile’’). Jak wynika z art. I traktatu, jego celem było „ograniczenie systemów antybalistycznych każdej ze stron traktatu (ZSRR i USA) i zapobieżenie rozmieszczeniu przez którakolwiek ze stron systemów ABM na jego terytorium”. Jakkolwiek układ dopuszczał pewne ograniczone rozmieszczenie systemów antybalistycznych, jednakże zapobiegał utworzeniu systemów narodowych, w efekcie czego zapewniał nieskrępowaną możliwość balistycznego ataku jądrowego przez każdą ze stron. Traktat ograniczał możliwość rozmieszczenia systemów antybalistycznych jedynie do określonej w nim liczby rakietowych systemów lądowych oraz umieszczonych na Ziemi systemów radarowych.

        Pievieno atmiņas

        07.01.1974 | Меховое дело в СССР

        Pievieno atmiņas

        17.07.1975 | Notiek ASV Apollo un PSRS Sojuz kosmosa staciju savienošanās operācija kosmosā

        Pievieno atmiņas

        01.08.1975 | Helsinku deklarācija

        Pievieno atmiņas

        26.12.1975 | Первый полет Ту-144, советского сверхзвукового пассажирского самолёта

        Pievieno atmiņas

        10.02.1976 | Sejm przyjął, przy jednym głosie wstrzymującym się Stanisława Stommy, poprawki do konstytucji PRL. Wprowadzono zapis o przewodniej roli w państwie PZPR i jego sojuszu z ZSRR

        Pievieno atmiņas

        14.04.1978 | Tbilisi demonstrācijas pret Gruzijas rusifikāciju

        Pievieno atmiņas

        17.09.1978 | Četru ģenerālsekretāru tikšanās

        Pievieno atmiņas

        02.06.1979 | Pāvests Jānis Pāvils II ierodas ar vizīti Polijā. Tā ir pirmā pāvesta vizīte komunistiskās PSRS satelītvalstī

        Pievieno atmiņas

        24.12.1979 | PSRS organizē valsts apvērsumu un ieved savu karaspēku Afganistānā

        Pievieno atmiņas

        25.12.1979 | PSRS uzsāk karu ar Afganistānu

        Pievieno atmiņas

        27.12.1979 | Operation Storm-333

        Pievieno atmiņas

        19.07.1980 | Открытие Летних Олимпийских игр в Москве

        Pievieno atmiņas

        26.12.1980 | Убийство на «Ждановской»

        Pievieno atmiņas

        13.12.1981 | Elita Veidemane: Iedegsim sveces par "Solidaritāti" un drosmīgajiem poļiem

        Pievieno atmiņas

        13.12.1981 | Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli

        Kara stāvoklis Polijā (Stan wojenny w Polsce 1981-1983) ilga no 1981. gada 13. decembra līdz 1983. gada 22. jūlijam

        Pievieno atmiņas

        11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции

        Pievieno atmiņas

        28.06.1982 | Сочинско-краснодарское или «Медуновское дело»

        Pievieno atmiņas

        15.11.1982 | Ilggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēres

        Pievieno atmiņas

        11.03.1985 | Mihails Gorbačovs kļūst par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        18.10.1989 | Ilggadējais VDR sociālistu partijas boss Ē. Honekers atkāpjas no ģenerālsekretāra amata

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова

        Pievieno atmiņas

        14.11.2021 | Aivars Borovkovs: Runājiet ar vecākiem un vecvecākiem, kamēr viņi vēl dzīvi

        “Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušni”, Atmodas laiku. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas