Linards Laicens

Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. 3. un 4. Saeimas deputāts no Strādnieku un zemnieku frakcijas. Rīgas pilsētas domnieks.

Dzimis 1883. gada 15. novembrī Jaunrozes pagasta "Metumos" rentnieku Annas un Pētera Laicēnu ģimenē kā vienīgais bērns

1892-1897.g. mācījās Jaunrozes un Apes pagastskolās. 1903.g.mācijās E.Liepiņa  proģimnāzijā, 1904.g.izslēgts un tiesāts par revolucionāro darbību.

1904. gadā publicēti pirmie dzejoļi.

1905. gada kā eksterns nokārtoja tautskolotāja tiesības.

1905. gada revolūcijas laikā iesaistījās politiskajā darbībā, bija spiests pārcelties uz dzīvi Mikeli guberņā Somijā.

1906-1907.g. Somijā strādāja par mājskolotāju un rakstīja dzejoļus, kas apkopoti krājumā "Kvēle" (1907).

1909. gadā pēc atgriešanās Latvijā viņu apcietināja un piesprieda divu gadu cietumsodu. Pēc atbrīvošanas viņš intensīvi pievērsās rakstniecībai un žurnālistikai, izdeva vairākus stāstu krājumus un arābu pasaku "Tūkstoš un viena nakts" tulkojumu (1912-1915).

Strādāja Ventspils laikraksta "Jaunā Avīze" (1911), "Liepājas atbalss" (1911-1912) un Valkas "Kāvi" (1912-1913) redakcijās.

1913.g. Pārcēlās uz Maskavu,

1913-1917.g. studēja Alfona Šaņavska universitātes (tagad - Krievijas Valsts Humanitārās universitātes) vēstures un filozofijas fakultātē.

1914.gadā apprecējās ar Annu Laicenu, Ernestīnes Niedras māsu.

1915-1918.g. Maskavā Laicens kļuva par liberālā laikraksta "Dzimtenes Atbalss" redakcijas komisijas locekli.

1917. gada 24. martā pēc Februāra revolūcijas piedalījās Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) dibināšanā, kuras nodaļas atradās Rīgā, Cēsīs, Valmierā, kā arī daudzās latviešu kolonijās.

1917.gadā kā viens no pirmajiem, kas apcerējumā "Latvijas valsts" propagandēja Latvijas patstāvības ideju.

1917. gadā atgriezās dzimtenē un strādāja par skolotāju trīs Valmieras skolās, arī sieviešu ģimnāzijā (1917-1918), pēc tam dzīvoja Rīgā.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas aktīvi piedalījās politiskajā dzīvē, bija Rīgas pilsētas domes deputāts (1922-1932). 3. Saeimas un 4. Saeimas vēlēšanās viņu no Strādnieku un zemnieku frakcijas ievēlēja par Saeimas deputātu.

1927. un 1930. gadā piedalījās starptautiskās revolucionāro rakstnieku konferencēs PSRS, tā iespaidā uzrakstīja grāmatu "69 dienas Sociālistisko Padomju Republiku Savienībā" (1928).

1929. gadā iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā (LKP) un publicēja stāstu krājumu "Kameras" (1925) un romānu "Kliedzošie korpusi" (1930), kurā attēloja politieslodzīto dzīvi.

Vadīja žurnālus "Kreisā fronte" (1928-1930) un "Tribīne" (1931-1932).

LKP vadība 1932. gadā zinoja, ka Pret Laicēnu jau radās diezgan vienprātīga līnija, pierakstīja viņam labpusējismu nacionāldemokrātu un neatkarīgo jautājumā. Spiežam viņu sistemātiski kļūdas atzīt un labot. Mēs viņam šeit atklāti teicām, ka viņš, lai arī spēris lielus soļus uz mūsu pusi, līdz komunistam un lieliniekam vēl nav izaudzis.

Par pasivitāti un nedisciplinētību LKP CK viņam izteica rājienu un ierosināja atteikties no Saeimas deputāta mandāta.

1932. gadā materiālās nenodrošinātības un labu darba apstākļu solījumu dēļ Laicens emigrēja uz PSRS.

1936. gada 7. augustā LKP par Laicēna darbību ziņoja šādi:Parlamentārā darbā un žurnālistikā parāda pastāvīgas labējas svārstības, paaugstinātas pretenzijas ideoloģiskai darbībai un vāju disciplinētību. Sakarā ar to viņš emigrē un no 1932. gada atrodas PSRS, dzīvo Maskavā, strādā kā rakstnieks. Saindēts ar nelabiem noskaņojumiem par partiju un dažām padomju varas darbībām, tādēļ netiek rekomendēts VK(b)P. LKP viņu neizmantos. Atstāt PSRS un pastāvīgi izsekot".

1937. gada augustā Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros Laicenu arestēja un 1938. gada 14. decembrī nošāva.

Apglabāts Donas krematorijas kapsētas masu kapā Maskavā.

Darbi

• stāstu krājums "Kvēle" (1907)
• arābu pasaku "Tūkstoš un viena nakts" tulkojums (1912-1915)
• stāstu krājums "Vēji un aizvēji" (1913)
• stāstu krājums "Malienā" (1914)
• dzejoļu krājums "Karavāne" (1920)
• stāstu krājums "Attaisnotie" (1921)
• dzejoļu krājums "Ho-Taī" (1922)
• somu eposa "Kalevala" tulkojums (1924)
• dzejoļu krājums "Semafors" (1924)
• dzejoļu krājums "Berlīne" (1924)
• stāstu krājums "Mēbelīgā Rīga un pielikumi" (1925)
• stāstu krājums "Skaistā Itālija" (1925)
• dzejoļu krājums "Aziāts" (1929)
• stāstu krājums "Kameras" (1925)
• apraksts "69 dienas Sociālistisko Padomju Republiku Savienībā" (1928)
• romāns "Kliedzošie korpusi" (1930)
• stāstu krājums "Portfelis un valgs" (1933)
• romāns "Limitrofija" (1935)

Kopotie raksti

• "Kopoti raksti" 4 sējumi (1929-1930) un 5 sējumi (1931-1934) - izdoti Maskavā krievu valodā
• "Raksti" 9 sējumos (1958-1960) - izdoti Rīgā

***

Dzimis 1883. gadā, с.Метумы Валкского уезда Лифляндской губ.; латыш; среднее;

латышский писатель..

Dzīvoja: Москва, Чистый пер., д.3, кв.1..

Arestēts: 1937. gada 2. jūnijā.

Notiesāts: ВКВС СССР 1937. gada 3. augustā.

Inkriminēts: участии в антисоветской террористической организации..

Nošauts: 1937. gada 3. augustā.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1954. gada 11. septembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий