Miķelis Rolle

* 1892. II 13. Rucavas pag. Palaipes "Šūnās" kā lauksaimnieka dēls; 

                T. Toms Rolle (dz. 1862. XII 29. - m. 1944. XII) no "Mangaļiem", rezerves zaldāts,

                M. Anna dz. Veisbuks (dz. 1871. - m. 1912), Toma Veisbuka al. Būdviča Toma (dz. 1848. IX - m. 1927. V.18) no 

                Dunikas "Vecvagariem" un Virbala Katrīnas (dz. 1849. VII - m. ap 1935) meita.​ Toma Veisbuka vecāki: Aškāju

                Toms (vēlāk Būdviču) Toms un Būdviču Ilze, prec. 1836.​

                Miķelim Rollem ir brāļi Jānis (dz. 1894. VII 7. (j.st.) - m. 1971.), Toms (dz. 1897. IV 24. (v. st.) - m. 1976. IX.26.), 

                Juris (dz. 1902. VII. 27. (v.st.) - m. ?), māsas Anna (prec. Rukute; dz. 1899. V 8.- m. 1977. X 9.) un Katrīna 

                (dz. 1906 - m. maza?).

                S. Sofija dz. Veldums ​(dz. 1897 Jelgavā - m. 1959 Minhenē), prec. 1921. IX 11.​​ vai 12.

                Beidzis Rucavas pagasta skolu,

                1911/1913. Jelgavas lauksaimniecības biedrības izmēģinājuma 

                                   stacijas praktikants Bērzmuižā pie prof. Berga,

                1914/1918. Krievijas armijā (2. Sibīrijas artilērijas brigādē 2. batarejā kā telefonists-novērotājs), pabijis Tveras guberņā, par varonību kaujās apbalvots ar diviem Jura krustiem sudrabā,

                1919/1920. Latvijas brīvības cīņās,

                1919. XI 8. mobilizēts Liepājā. Iedalīts Grobiņas kājnieku pulka 8. rotā kā rakstvedis.

                1920. IV 10. atsvabināts no kara dienesta.

                1921. beidzis Latvijas jaunatnes savienības vidusskolu (Rīgas Latviešu jaunatnes savienības [vakara] ģimnāziju)                               un iestājies Latvijas Universitātes Veterinārās medicīnas fakultātē, minēts kā luterticīgs,

                1924/1926. Latvijas Universitātes Vetmedicīnas fakultātes subasistents,

                1926. beidzis Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti,

                1927/1928. specializējas mājkustoņu lipīgās slimībās pie prof. Mīsnera, Hannoveres   

                                   veterinārārstu augstskolā kā Veterinārmedicīniskās fakultātes stipendiāts 1928 ieguva Dr. med. vet. 

                                   grādu,

                1928. X LU Veterinārmedicīnas fakultātes jaunākais asistents,

                1930. privātdocents un asistents,

                1932. vecākais asistents,

                1935. Latvijas Universitātē ieguva Dr. med. vet. grādu,

                1936. docents,

                1938. I 01. vecākais docents,

                1938. ārkārtas profesors,

                1938. X 23. stādīts no Izglītības ministrijas apbalvošanai ar Atzinības Krusta III šķiru,

                1938/1940. Rīgas pilsētas Veterinārās nodaļas vadītājs, 

                1939. V 24. ievēlēts par profesoru Veterinārmedicīnas fakultātē,

                1939/1940. Galvaspilsētas Rīga padomes loceklis, Profesiju kameras pārstāvis, 

                1939/1944. profesors bakterioloģijā un mājkustoņu lipīgās slimībās un LU Higiēnas institūta un 

                                   Serumstacijas Veterinārās nodaļas vadītājs, vadīja mājkustoņu sērgu pētīšanu Latvijā;

                                   LU pad. loc, fakultātes dekāns (1939-40 un 1941-43) un Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšnieks. 

                                   Viņa vadībā Latvijas Universitātē izstrādātas 7 disertācijas.

                 1944. devās trimdā uz Vāciju, sākumā bijis UNRRA (United Nations Relief and Rehabilitaion Administration) 

                           universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesors un dekāns (mācībspēku sastāvā kopš 1945. gada),

                 1947. Minhenes universitāte aicināja prof. Rolli uzņemties Veterinārhigiēnas institūta atjaunošanu 

                           un šim nolūkam viņš saņēma t. s. komisāriskās pilnvaras. Darbs bija sākams burtiski uz 

                           drupām. Nevien viņa teicamās organizātora spējas, bet galvenais — darba entuziasms 

                           uzcēla par jaunu kara dienās sagrauto institūtu un deva jaunas pētniecības ierosmes.​

                 1949. III 05. studenšu korporācijas "Staburadze" goda filistrs.

                 1947/1955. profesors L. Maksimiliana universitātē Minhenē, viņa vadībā Minhenes universitātē izstrādātas pāri 

                                    par 200 disertāciju; publicējis ap 50 zinātnisku darbu, no tiem ap 20 latviešu valodā un 30 trimdā (uz ​

                                   1953. gadu; 1979. gada dati - Minhenes  universitātes posmā publicēti 80 zinātniski darbi), it sevišķi 

                                    par tuberkulozi, arī parazitoloģijā un mikrobioloģijā. Pētījumi apskata brucelozes, leptospirozes, 

                                    sarkanguļas, zarnu un īpašas dīgļu problēmas. Vairāki pētījumi saistīti ar jauniem 

                                    atklājumiem un nosaukti Dr. Rolles vārdā. Sarakstījis vienu no Vācijā pazīstamākajām 

                                    grāmatām mikrobioloģijā "Mikrobioloģija un vispārīgā sērgu mācība".​​ Par šo grāmatu ir ļoti labas

                                    atsauksmes, Vācijā tā iznākusi divos izdevumos un tā ieguvusi uzmanību arī Savienotajās Valstīs.                  

                1960/1961. Latviešu-vācu biedrības priekšnieks, ļoti daudz darījis arī labu attiecību izveidošanā 

                                   starp latviešiem un vāciešiem. Arī tā viņam ir sirdslieta.

                                   Bija korporācijas “Latvia” filistrs jau no Rīgas laikiem.

                                   Arī pēc pensionēšanās bieži aicināts konsultēties dažādu problēmu 

                                   atrisināšanai.​ Pēc pensionēšanās dzīvojis pārmaiņus gan Minhenē, gan Čikāgā meitas 

                                   Veltas Auzānes-Rolles (dz. 1927. III 23. - m. 2014. I 27.) un znota Artura Auzāna 

                                   paspārnē. Otrai meitai - Birutai Rollei (dz. 1929. X Rīgā - m. 1967. III 19. Minhenē) ir doktora grāds 

                                   ķīmijā. Abām meitām bērnu nav.

 + 1979. VII 7.  Miris Čikāgā (ASV). Nelaiķi pārveda uz Minheni, lai to pēc paša vēlēšanās zemes klēpī
                        guldītu blakus laulātai draudzenei un meitai Birutai. Pie kapa runāja divi vācu zinātnieki —  

                        Minhenes universitātes veternārmedicīnas fakultātes dekāns prof. fon Sanderslebens, kurš 

                        cildināja aizgājēja nopelnus Veterinārmedicīnas fakultātes jaunuzbüves darbā pēckara gados, 

                        un nelaiķa kādreizējais skolnieks — prof. Dr. Antons Maiers (Mayr) kurš sevišķi izcēla lielo

​​                        atsaucību un pretimnākšanu, ko aizgājējs parādījis saviem skolniekiem un doktorandiem. "Ja 

                        Vācijā šodien liellopu tuberkuloze ir izskausta", sacīja prof. A. Meiers, „tad viens no galveniem 

                        pionieriem šajā darba laukā bija prof. Rolle".​​

2002. gada 13. februārī Rucavas pagasta Šūnu mājās, godinot pasaulslaveno novadnieku profesoru Miķeli Rolli viņa 110. dzimšanas dienā, atklāja piemiņas plāksni. Piemiņas plāksnes atklāšanas sarīkojumu vadīja tā iniciators Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta direktors, profesors Edgars Liepiņš. Sarīkojumā piedalījās arī Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre. Pēc piemiņas plāksnes atklāšanas Rucavas Pagasta padomē notika Miķelim Rollem veltīta konference.

Vairāk par došanos trimdā skatīt Sv. Pēteŗa draudzes ziņās (10. lpp.): www.lelba.org/lv/box/news/sv.peteradraudzeszinas2014marapr.pdf

                       

 Avoti:     

1.  "Dzimtu saknes", sast. Arvīds Pirktiņš, izd. "Iepazīsti Latviju", 2003.
2. “Es viņu pazīstu”, R. 1939.
3.  "Laiks", Nr. 12 (09.02.1952.)
4. "Laiks", Nr. 17 (28.02.1962.)
5. "Laiks", Nr. 102 (21.12.1968.)
6. "Laiks", Nr. 56 (14.07.1979.)
7. "Latviešu konversācijas vārdnīca", XVIII sējums, Rīga: grāmatu apgādniecība A. Gulbis, 1938-1939.
8.  "Latvija", Nr. 27 (28.07.1979.)
9.  Latvijas Universitātes studentu datu bāze, http://www.archiv.org.lv/studenti/
10. "Latvju enciklopēdija", 3. sējums, Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953, faksimilizdevums 2005.
11. "Latvju enciklopēdija", 4. sējums, 1962-1982, 1989, Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts, Rockville, MD ASV, 1990.  
12. LVVA 1632-2-366-163.
13.  „Pašvaldību darbinieks” # 11/1939.
14.  Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks (23.03.1995.)
15.  „Students” # 1/1939.
16. “Universitas” # 9/1962. 
17.  https://www.familysearch.org/search/film/103622494?cat=3009087
18. https://www.familysearch.org/search/film/104696691
19.  https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2002/02/14/?p=13 
20.  http://www.latvus.lv/sites/default/files/universitas_107.pdf
21.  http://www.spk.lv/index9e52.html?cat=65&lang=lv&fulltext_id=95