Pastāsti par vietu
lv

Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs bija PSKP CK pirmais sekretārs un faktiskais PSRS vadītājs no 1953. līdz 1964. gadam, PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs no 1958. līdz 1964. gadam.

Dzimis Kurskas guberņas zemnieku ģimenē. Krievijas pilsoņu kara laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs.

Pēc tam valsts darbā Ukrainā, kurā aktīvi organizēja politiskās represijas un atbalstīja komunistu izvērsto genocīdu pret PSRS nekrievu tautām.

Atbalstīja Staļinu Lielā terora laikā.

Arī Otrā pasaules kara laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā Staļingradas kaujā.

Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā Politbiroja veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji par vadoni ar Berijas atbalstu izvirzījās Georgijs Maļenkovs, kas kļuva par PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju, ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī.

Berija piešķīra amnestiju vairāk nekā miljonam ieslodzīto; savienības republikās vadošos amatus sāka piešķirt vietējo tautību pārstāvjiem; ierosināja izbeigt sociālisma celtniecību VDR un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Liberalizācija VDR izraisīja jūnija sacelšanos, ko apspieda padomju tanki.

Jau 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu pārāk ambiciozā Berijas arestam, un nošaušanai 23. decembrī. Šis bija pēdējais nāvessods kādam no PSRS vadītājiem. Turpmāk politiskajā cīņā zaudējušos nosūtīja uz nenozīmīgiem amatiem vai pensionēja.

1953. gada septembrī Hruščovu ievēlēja par PSKP Pirmo sekretāru, un sākās Maļenkova un Hruščova cīņa par varu. Mēģinot izmainīt Staļina varas periodā izveidoto rūpniecības modeli, kura rezultātā netika attīstītas nozares, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, Maļenkovs aizstāvēja vieglās industrijas attīstību, kamēr Hruščovs turpināja aizstāvēt smago rūpniecību.

 Jau 1953. gadā Maļenkovs kolhozniekiem atcēla obligātās produktu piegādes normas, un sāka palielināt valsts noteiktās iepirkumu cenas.

No 1953. līdz 1958. gadam valsts maksājumi par piegādātajiem produktiem palielinājās no 4,14 miljardiem rubļu līdz 13,41 miljardam rubļu. Tikmēr Hruščovs aizstāvēja smago rūpniecību, un kolhoznieku ekonomiskās motivācijas vietā aizstāvēja jaunu kampaņu organizēšanu. Viņa Neskarto zemju kampaņai drīz sekoja Kukurūzas kampaņa. Kā konservatīvo spēku pārstāvis, Hruščovs ātri nostiprināja savu stāvokli partijā, un 1954. gada beigās bija gatavs atbrīvoties no Maļenkova. Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada janvāra beigās, par valdības vadītāju kļuva Nikolajs Bulgaņins, kurš, lai arī publiski turpinājās kolektīvās vadības modelis, atradās Hruščova ietekmē. Hruščovs, sākotnēji lauksaimniecības politikas vadītājs, 1955. gada vasarā pārņem arī ārpolitiku, panākot Molotova atcelšanu. Cīņā pret Maļenkovu Hruščovs bija aizstāvējis nepieciešamību turpināt koncentrēties uz smago industriju un aizsardzību. Strauji pieauga tēriņi tradicionālā bruņojuma ražošanai un starpkontinentālo raķešu attīstībai, kas pārgāja kosmosa programmas veidošanā.

6. piecgades plāns koncentrējās uz Centrālāzijas, Sibīrijas un Tālo Austrumu industrializāciju, atomelektrostaciju celtniecību.

1956. gada beigās šī kursa pretinieki Politbirojā panāca smagās industrijas attīstībai paredzēto izdevumu samazinājumu, uz ko 1957. gada sākumā Hruščovs reaģēja paziņojot, ka 6. piecgade tiek pārtraukta, un uzsākts darbs pie PSRS Septiņgades plānošanas.

1956. gada februārī PSKP 20. kongresā Hruščovs nosodīja Staļina personības kultu un Lielo teroru, tā vēl vairāk iedragājot partijas veterānu stāvokli Prezidijā. Hruščova reformu politika izraisīja seno Staļina līdzgaitnieku Molotova, Maļenkova un Kaganoviča pretestību. Šī ietekmīgā grupa 1957. gada jūnijā nobalsoja par Hruščova atlaišanu no partijas vadītāja amata, taču Hruščovs uzstāja uz partijas statūtu ievērošanu, kurā partijas vadītāju no amata atcelt varēja tikai PSKP Centrālā komiteja. Ar maršala Žukova atbalstu, kurš nodrošināja Centrālkomitejas locekļu transportēšanu uz Maskavu armijas lidmašīnās, Hruščovam izdevās panākt sev labvēlīgu Centrālkomitejas balsojumu, un no partijas izslēgt Molotovu, Maļenkovu un Kaganoviču, kurus nodēvēja par "Antipartejisko grupu". Jau oktobrī viņš no amata atlaida arī maršalu Žukovu.

1958. gada martā, pēc valdības vadītāja Bulgaņina atkāpšanās no amatiem, Hruščovs ieņēma arī šo amatu, tā kļūstot par ietekmīgāko cilvēku valstī. 21. un 22. PSKP kongresā viņš turpināja partijas konservatīvo spēku un staļinisma kritiku. 1961. gadā no Ļeņina mauzoleja izvāca tur 1953. gadā publiskai apskatei novietotās Staļina mirstīgās atliekas, kuras apglabāja pie Kremļa sienas.

Pazīstams ar nepārdomātām lauksaimniecības kampaņām. Hrušcova darbības laikā Jurijs Gagarins veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts Berlīnes mūris, kā arī notika Kubas raķešu krīze.

1964. gadā Hruščovs tika atstādināts no ieņemamajiem amatiem, un turpmāko dzīvi pavadīja VDK uzraudzībā.

Par PSKP ģenerālsekretāru Hruščeva vietā tika ievēlēts Leonīds Brežņevs.

Hruščovs nomira 1971. gadā no sirds slimības.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Леонид  ХрущёвЛеонид ХрущёвDēls10.11.191711.03.1943
        2Рада АджубейРада АджубейMeita04.04.192913.08.2016
        3
        Юлия ХрущеваMeita00.00.191600.00.1981
        4
        Ефросинья ХрущеваSieva
        5Алексей  АджубейАлексей АджубейZnots09.01.192419.03.1993
        6
        Роза ТрейвасVedekla
        7Любовь  СизыхЛюбовь СизыхVedekla00.00.1912
        8Юрий ХрущевЮрий ХрущевMazdēls15.04.193507.12.2003
        9
        Юрий ЭтингерMazdēls00.00.193500.00.2003
        10Юлия ХрущеваЮлия ХрущеваMazmeita00.00.194008.06.2017
        11Николай  ДудоровНиколай ДудоровDraugs, Domu biedrs22.05.190609.03.1977
        12Пётр  ШелестПётр ШелестDraugs, Darba biedrs, Pretinieks14.02.190822.01.1996
        13Александр ГоркинАлександр ГоркинDarba biedrs24.08.189729.06.1988
        14Александр ШелепинАлександр ШелепинDarba biedrs, Darba ņēmējs18.08.191824.10.1994
        15Jurijs AndropovsJurijs AndropovsDarba biedrs15.06.191409.02.1984
        16Andrejs  GromikoAndrejs GromikoDarba biedrs18.07.190902.07.1989
        17Konstantīns  ČerņenkoKonstantīns ČerņenkoDarba biedrs24.09.191110.03.1985
        18Михаил СусловМихаил СусловDarba biedrs21.11.190225.01.1982
        19Antans  SņečkusAntans SņečkusDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs07.01.190325.12.1974
        20Josifs StaļinsJosifs StaļinsDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs18.12.187805.03.1953
        21Nikolaje  ČaušeskuNikolaje ČaušeskuDarba biedrs26.01.191825.12.1989
        22Grigori RomanowGrigori RomanowDarba biedrs, Pretinieks07.02.192303.06.2008
        23Jemeljan JaroslawskiJemeljan JaroslawskiDarba biedrs03.03.187804.12.1943
        24Григорий ВяткинГригорий ВяткинDarba biedrs00.00.190000.00.1939
        25Maksims ĻitvinovsMaksims ĻitvinovsDarba biedrs17.07.187631.12.1951
        26Semjon   IgnatjevSemjon IgnatjevDarba biedrs14.09.190427.11.1983
        27Николай  ПодгорныйНиколай ПодгорныйDarba biedrs18.02.190311.01.1983
        28Дмитрий  ШепиловДмитрий ШепиловDarba biedrs05.11.190518.08.1995
        29Wiktor  GrischinWiktor GrischinDarba biedrs18.09.191425.05.1992
        30Борис БутомаБорис БутомаDarba biedrs11.05.190711.07.1976
        31Лев  МехлисЛев МехлисDarba biedrs13.01.188913.02.1953
        32Фрол  КозловФрол КозловDarba biedrs18.08.190830.01.1965
        33Николай БулганинНиколай БулганинDarba biedrs, Domu biedrs11.06.189524.02.1975
        34Leonīds BrežņevsLeonīds BrežņevsDarba biedrs19.12.190610.11.1982
        35Андрей ГречкоАндрей ГречкоDarba biedrs17.10.190326.04.1976
        36Vasily  TolstikovVasily TolstikovDarba biedrs06.11.191729.04.2003
        37Nikolai   TikhonovNikolai TikhonovDarba biedrs14.05.190501.06.1997
        38Rosalija  SalkindRosalija SalkindKaimiņš01.04.187621.01.1947
        39Andrejs VlasovsAndrejs VlasovsPaziņa16.12.190102.08.1946
        40Andrijans  NikolajevsAndrijans NikolajevsPaziņa05.09.192903.07.2004
        41Władysław KruczekWładysław KruczekPaziņa27.04.191005.11.2003
        42Pāvels SudoplatovsPāvels SudoplatovsPaziņa, Partiju biedrs, Pretinieks07.07.190724.09.1996
        43Andrejs SaharovsAndrejs SaharovsPaziņa21.05.192114.12.1989
        44Luijs  AragonsLuijs AragonsPaziņa03.10.189724.12.1982
        45Владимир СагановВладимир СагановPaziņa07.03.193600.00.1999
        46Pjotrs OcupsPjotrs OcupsPaziņa21.07.188323.01.1963
        47Bertrans RaselsBertrans RaselsPaziņa18.05.187202.02.1970
        48Ludvigs ErhardsLudvigs ErhardsPaziņa04.02.189705.05.1977
        49
        Спиридон ПутинPaziņa19.12.187908.03.1965
        50
        Antons LuriņšPaziņa31.07.191106.10.1983
        51Светлана КозловаСветлана КозловаPaziņa00.00.194200.00.2005
        52Aleksejs ĻeonovsAleksejs ĻeonovsPaziņa30.05.193411.10.2019
        53Patriss LumumbaPatriss LumumbaPaziņa02.07.192517.01.1961
        54Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        55Aleksandr  FeklisovAleksandr FeklisovDarba devējs09.03.191426.10.2007
        56Fidels KastroFidels KastroDarba ņēmējs, Partiju biedrs, Domu biedrs13.08.192625.11.2016
        57Anatoli DobryninAnatoli DobryninDarba ņēmējs16.11.191906.04.2010
        58Сергей  ПавловСергей ПавловDarba ņēmējs19.01.192907.10.1993
        59Sergei KruglovSergei KruglovDarba ņēmējs02.10.190706.07.1977
        60Фёдор БурлацкийФёдор БурлацкийDarba ņēmējs04.01.192726.02.2014
        61Valentīns  FaļinsValentīns FaļinsDarba ņēmējs03.04.192622.02.2018
        62Viktor  SukhodrevViktor SukhodrevDarba ņēmējs12.12.193216.05.2014
        63Wladimir SemitschastnyWladimir SemitschastnyDarba ņēmējs15.01.192412.01.2001
        64Ida Ingrīda SokolovaIda Ingrīda SokolovaDarba ņēmējs10.08.192327.10.2012
        65Wadim  TikunowWadim TikunowDarba ņēmējs, Domu biedrs08.04.192116.04.1980
        66Georgs  BoļšakovsGeorgs BoļšakovsDarba ņēmējs00.00.192200.00.1989
        67Nadezhda AlliluyevaNadezhda AlliluyevaStudiju biedrs22.09.190109.11.1932
        68Михаил СоломенцевМихаил СоломенцевPartiju biedrs
        69Андрей АндреевАндрей АндреевPartiju biedrs30.10.189505.12.1971
        70Петр МашеровПетр МашеровPartiju biedrs13.02.191804.10.1980
        71Īvs MontānsĪvs MontānsPartiju biedrs13.10.192109.11.1991
        72Arvīds PelšeArvīds PelšePartiju biedrs07.02.189929.05.1983
        73Gieorgij MalenkowGieorgij MalenkowDomu biedrs08.01.190214.01.1988
        74Lavrentijs BerijaLavrentijs BerijaDomu biedrs29.03.189923.12.1953
        75Дмитрий  ПолянскийДмитрий ПолянскийDomu biedrs07.11.191708.10.2001
        76Kims Ir SensKims Ir SensDomu biedrs15.04.191209.07.1994
        77Jekaterina  FurcevaJekaterina FurcevaDomu biedrs07.12.191025.10.1974
        78Walter UlbrichtWalter UlbrichtDomu biedrs30.06.189301.08.1973
        79Ян  РокотовЯн РокотовPretinieks07.08.192716.07.1961
        80Arkādijs NeilandsArkādijs NeilandsPretinieks28.01.194911.08.1964
        81Georgs  AleksandrovsGeorgs AleksandrovsPretinieks04.04.190821.07.1961
        82Eduards BerklāvsEduards BerklāvsPretinieks15.06.191425.11.2004
        83Леонид РабичевЛеонид РабичевPretinieks30.06.192320.09.2017
        84Lev  RebetLev RebetPretinieks03.03.191212.10.1957
        85Stanisław JarosStanisław JarosPretinieks19.01.193205.01.1963

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        30.07.1937 | NKVD pavēle № 00447. Padomju Savienībā "troikas" iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem"

        Pievieno atmiņas

        21.08.1937 | Padomju Savienībā tiek iznīcināti Polijas kompartijas līderi un biedri

        Pievieno atmiņas

        30.01.1943 | Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties

        Pievieno atmiņas

        19.04.1943 | Cекретное постановление Совнаркома от 19 апреля 1943 года об управлении контрразведки СМЕРШ

        При выполнении боевых операций, а также в любых других условиях бойцы СМЕРШа не имели права уклоняться от боя ни на своей, ни на немецкой стороне.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1949 | Proklamēta Ķinas Tautas republika- šobrīd viena no vecākajām komunistiskajām valstīm

        Ķīnas Tautas Republika tika proklamēta 1949. gada 1. oktobrī Pekinā, pēc komunistu uzvaras pilsoņu karā pār gomiņdana partiju. Par Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) un valsts vadītāju kļuva komunistu līderis Mao Dzeduns. Komunistu valsts proklamēšanai sekoja 10 gadus ilgs "Lielais lēciens"

        Pievieno atmiņas

        12.09.1953 | Ņ. Hruščovs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        19.02.1954 | PSRS APP nodod Krimu Ukrainai

        Pievieno atmiņas

        18.05.1954 | Кенги́рское восстание

        Pievieno atmiņas

        14.09.1954 | Sevišķi slepens atombumbas izmēģinājums "Sniedziņš" poligonā uz dzīvniekiem un cilvēkiem. Ap 43000 upuru

        PSRS tika veikta slepena operācija - Sniedziņš: atombumbas izmēģinājums poligonā, kur dažādos attālumos no epicentra tika izvietotas karaspēka daļas, mājdzīvnieki. Mēŗkis - pētīt sprādziena efektu. Ap 43000 bojāgājušie.

        Pievieno atmiņas

        14.05.1955 | Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību

        Pievieno atmiņas

        10.08.1955 | Секретный бордель высших руководителей СССР - Дело гладиаторов

        Pievieno atmiņas

        14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина

        Pievieno atmiņas

        25.02.1956 | Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus

        Pievieno atmiņas

        19.10.1956 | Październik 1956: rozpoczęło się VIII Plenum KC PZPR, na którego obrady bez uprzedzenia przybyła delegacja radziecka na czele z Nikitą Chruszczowem. W kierunku Warszawy zaczęły się przesuwać stacjonujące w Polsce oddziały Armii Czerwonej

        Pievieno atmiņas

        23.10.1956 | Ungārijas pretkomunistiskā revolūcija

        Pievieno atmiņas

        02.11.1956 | Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma

        Pievieno atmiņas

        04.11.1956 | Ungārijas revolūcija: PSRS bruņotie spēki iebruka Ungārijā, lai apspiestu sacelšanos pret PSRS marionešu režīmu

        Pievieno atmiņas

        25.05.1957 | Atvērta lielākā PSRS viesnīca "Ukraina" Maskavā

        Mūsdienās - Radisson Royal Hotel, Moscow

        Pievieno atmiņas

        28.07.1957 | The 6th World Festival of Youth and Students in Moscow

        Pievieno atmiņas

        25.08.1957 | Выпуск первого советского корабля на подводных крыльях «Ракета».

        Pievieno atmiņas

        29.09.1957 | Kištimas (Majak, Ozerskas) atomavārija

        Pievieno atmiņas

        03.11.1957 | PSRS kosmosā palaiž Sputnik 2 ar suni Laika

        Pievieno atmiņas

        07.01.1959 | Kubas komunistiskā "revolūcija"

        Kubas vadītājs bija viena no pretrunīgākajām personībām mūsdienu politiskajā pasaulē. Par spīti izteiktajam naidīgumam, ko pret viņu pauž, visspēcīgākā valsts pasaulē, kaimiņzeme – ASV, Kastro ir sasniedzis to, kas neizdevās Ļeņinam, Hruščovam un Brežņevam kopā, jo atrodoties tālu no tiešas PSRS ietekmes, spēja daudzus gadus saņemt subsīdijas no PSRS tikai par to, ka notur Kremlim uzticamu varu.

        Pievieno atmiņas

        09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma

        Pievieno atmiņas

        01.05.1960 | PSRS notriec amerikāņu spiegošanas lidmašīnu U-2 un saņem gūstā pilotu F.Pauersu

        Pievieno atmiņas

        12.10.1960 | Przywódca ZSRR Nikita Chruszczow, chcąc wyrazić swą dezaprobatę wobec krytyki polityki jaką ZSRR prowadził w stosunku do krajów Europy Wschodniej, uderzał własnym butem w pulpit w czasie debaty w auli ONZ

        Pievieno atmiņas

        12.10.1960 | на 15-й ассамблее ООН имел место курьёзный инцидент с Н. С. Хрущёвым и его ботинком.

        Pievieno atmiņas

        24.10.1960 | Nedelin catastrophe

        The Nedelin catastrophe or Nedelin disaster was a launch pad accident that occurred on 24 October 1960 at Baikonur test range (of which Baikonur Cosmodrome is a part), during the development of the Soviet ICBM R-16. As a prototype of the missile was being prepared for a test flight, an explosion occurred when second stage engines ignited accidentally, killing many military and technical personnel working on the preparations. Despite the magnitude of the disaster, news of it was suppressed for many years and the Soviet government did not acknowledge the event until 1989. The disaster is named after Chief Marshal of Artillery Mitrofan Nedelin (Russian: Митрофан Иванович Неделин), who was killed in the explosion. As commanding officer of the Soviet Union's Strategic Rocket Forces, Nedelin was head of the R-16 development program.

        Pievieno atmiņas

        03.06.1961 | Ņikitas Hruščova un Džona Fitdžeralda Kennedija divdienu sarunas Vīnē

        Pievieno atmiņas

        13.08.1961 | Komunisti sadala Berlīni ar "Berlīnes mūri"

        Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem ("Berlīnes mūris") Berlīnes mūris (vācu: Berliner Mauer, oficiāli Antifaschistischer Schutzwall) bija inženierbūve, kura atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb komunistu pārvaldītās Austrumvācijas). Tā kopgarums bija 155 km, no kuriem 43,1 km bija izbūvēti caur Berlīnes pilsētu. Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. Uz ilgiem gadiem tika sarautas saiknes starp vāciešiem.

        Pievieno atmiņas

        17.10.1961 | Sākās PSRS Komunistiskās partijas XXII kongress. Tajā tiek noteikts mērķis- sasniegt komunismu 1980. gadā

        Pievieno atmiņas

        30.10.1961 | Novaja Zemļa arhipelāgā uzspridzināta lielākā ūdeņraža bumba vēsturē

        Pievieno atmiņas

        30.10.1961 | PSKP Kongress nolemj novelt no PSKP vainu par miljoniem noslepkavoto uz mirušo Josifu Staļinu

        Pievieno atmiņas

        31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

        Pievieno atmiņas

        02.06.1962 | PSRS Komunistiskās partijas noziegumi pret cilvēci. Novočerkaskas strādnieku slaktiņš

        Pievieno atmiņas

        16.10.1962 | Karību krīzes sākums - PSRS ieved Kubā kodolieročus, ASV draud ar pretpasākumiem

        Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga konfrontācija starp PSRS un Kubu un ASV 1962. gada oktobrī. Šo laiku raksturo arī Džona Kenedija teiktais - vislielākā kļūda, ko var izdarīt valsts vadītājs šādas krīzes laikā, ir prasīt padomu militāristiem.

        Pievieno atmiņas

        25.10.1962 | Kubas raķešu krīze

        Adlai Stīvensons (Adlai Stevenson) ANO Drošības padomē parāda fotogrāfijas, kurās redzams, ka Kubā ir uzstādītas Padomju Savienības raķetes. Tas noved pie ASV - Krievijas attiecību krīzes

        Pievieno atmiņas

        26.10.1962 | Н. Хрущёв и Дж. Кеннеди договорились о возврате советских кораблей, везущих на Кубу ракеты

        Pievieno atmiņas

        27.10.1962 | Kubas raķešu krīze: Virs Kubas ar padomju raķetēm tiek notriekta ASV izlūklidmašīna

        Pievieno atmiņas

        28.10.1962 | Karību krīze: PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs paziņoja, ka tiks izvāktas raķetes no Kubas

        Pievieno atmiņas

        16.01.1963 | PSRS vadītājs Ņ. Hruščovs publiski paziņo, ka PSRS ir radījusi ūdeņraža bumbu

        Pievieno atmiņas

        28.08.1963 | Vašingtonas Maršs par Darbu un Brīvību

        Vašingtonas Maršs par Darbu un Brīvību bija viena no plašākajām cilvēktiesību manifestācijām ASV vēsturē, tas notika 1963. gada 28. augustā. Marša mērķis bija panākt "krāsaino" reālu līdztiesību un izbeigt rasu segregāciju Par spīti valdības dienestu apgalvojumiem, maršā praktiski nepiedalījās komunisti, jo "krāaino" cilvēktiesību grupu vadītāji apzināti noraidīja jebkādu oficiālu sadarbību ar šiem, pārsvarā no PSRS finansētajiem cilvēktiesību pārkāpējiem, kuri jebkurus nemierus bija gatavi izmantot stāvokļa destabilizācijai.

        Pievieno atmiņas

        14.10.1964 | "Klusais apvērsums" Kremlī. PSKP CK 1. sekretāru Ņ. Hruščovu, vienbalsīgi balsojot, atceļ no amata. Vietā ievēlēts L. Brežņevs

        Pievieno atmiņas

        15.10.1964 | Komunistu galma apvērsums Maskavā: Ņ. Hruščovs tiek nomainīts uz L. Brežņevu

        Pievieno atmiņas

        08.04.1966 | Leonīds Brežņevs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        Birkas