Pastāsti par vietu
lv

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ojārs Ēriks Kalniņš bija latviešu diplomāts un politiķis, bija 13. Saeimas deputāts (bijis ievēlēts arī vairākos iepriekšējos sasaukumos), partijas "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskās savienības") biedrs. Iepriekš bijis Latvijas vēstnieks ASV (1993—1999) un Latvijas institūta direktors (1999—2010).

S!K! «Dzintra» goda filistrs.

Pirms pārcelšanās uz Latviju bija Amerikas Latviešu Apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības aktīvists.

O. Kalniņš ir dzimis 1949. gada 22. oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. Viņa vecāki bija devušies Otrā pasaules kara bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no Rīgas (miris 1968. gadā Čikāgā, ASV), māte Matilde Marija Silkalns no Majoriem (mirusi 1975. gadā Čikāgā).

1951. gadā Kalniņu ģimene emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, sākotnēji apmetoties Midlbasā Ohaio štatā, tad pārceļoties uz Čikāgu.

1972. gadā Kalniņš pabeidza Rūzvelta Universitāti Čikāgā ar bakalaura grādu filozofijā.

No 1974. līdz 1984. gadam strādāja kā tekstu sastādītājs un radošais direktors vairākās reklāmu aģentūrās Čikāgā. Profesionālā darbība pamatā bija saistīta ar sabiedrisko attiecību jomu, specializējoties uzņēmuma tēla stratēģijas un reklāmas kampaņu veidošanā.

Vēloties apciemot savu tēvzemi, jau 1978. gada septembrī pirmo reizi ieradās Latvijā ASV latviešu tūristu grupas sastāvā.

Papildus darbam sabiedrisko attiecību nozarē, aktīvi iesaistījās trimdas latviešu kopienas darbībā.

Kopš 1981. gada viņš bija redaktors laikraksta Čikāgas Ziņas ikmēneša pielikumam angļu valodā Chicago Latvian Newsletter, kuru dibināja mācītājs Vilis Vārsbergs ar mērķi informēt ASV valdības locekļus, presi un tautu par Latvijas okupāciju, vēsturi un kultūru.

Kopš 1981. gada darbojās kā politiskais padomnieks Čikāgas latviešu organizāciju apvienībā, koordinējot attiecības ar presi un organizējot politisko darbu, t.sk. manifestācijas. Papildus rakstīja un tulkoja tekstus Vitauta Sīmaņa redakcijā izdotajai grāmatai angļu valodā Latvia (1984. gads). Tāpat viņš rediģēja angļu valodas tulkojumu un rakstīja ievadvārdus Helēnas Celmiņas 1985. gadā izdotajai grāmatai Women in Soviet Prisons.

1985. gadā O. Kalniņš pārcēlās uz Vašingtonu un līdz 1990. gadam strādāja politisku darbu ASV dzīvojošo latviešu organizācijās.

No 1985. līdz 1990. gadam viņš strādāja Amerikas latviešu apvienībā (ALA) par Ārējās informācijas biroja direktoru (sabiedrisko attiecību direktoru) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) politisko padomnieku, veidojot lobēšanas taktiku un vedot sarunas ar ASV amatpersonām ar mērķi aktualizēt jautājumu par Latvijas okupāciju, īstenojot komunikācijas stratēģijas ASV valdības un sabiedrības viedokļa un zināšanu par Latvijas okupāciju ietekmēšanai u.c.

1985. gadā PBLA Kopenhāgenas tribunāla ietvaros darbojās kā preses pārstāvis un tulks. Tribunāls tika organizēts, lai pievērstu plašākas publikas uzmanību Latvijas okupācijai un cilvēktiesību pārkāpumiem PSRS. Pēc tribunāla tika organizēta peldošā manifestācija jeb Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru maršrutā Kopenhāgena — Helsinki — Stokholma, pieturvietās organizējot demonstrācijas pie PSRS vēstniecībām pret Baltijas valstu okupāciju.

LATVIA'S INDEPENDENCE DAY-CHICAGO LATVIAN CTR 1986 ( in English )  2 of 2

1986. gadā notika kārtējā Šatakvas (Čatokvas) konference jeb sarunas starp ASV un PSRS par divpusējām attiecībām, kura pēc PSRS uzaicinājuma tika organizēta Jūrmalā. Pēc ASV dzīvojošo latviešu iniciatīvas tika panākta latviešu delegācijas dalība, t.sk. O. Kalniņa iekļaušana oficiālās ASV delegācijas sastāvā.

Viņš sniedza konsultācijas prezidenta Ronalda Reigana padomniekam Džekam Metlokam par prezidenta uzrunu, kurā tika pieminēta PSRS okupācija Latvijā, un organizēja komunikāciju ar klātesošajiem ASV žurnālistiem. Tajā pat gadā O. Kalniņš uzrakstīja un rediģēja grāmatu par Šatakvas konferenci Chautauqua / Jurmala 1986 — A Latvian American Perspective.

 

1986. gadā kā ALA pārstāvis O. Kalniņš tikās ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, lai sveiktu PSRS disidenta Jurija Orlova atbrīvošanu un ierašanos ASV.

1987. gadā aktīvi sāka sadarboties ar Helsinki-86 grupu Latvijā, lai nodrošinātu informācijas plūsmu ASV valdībai un informētu valdības pārstāvjus un plašsaziņas līdzekļus par grupas aktivitātēm. Nākamajos gados O. Kalniņš organizēja vairāku Helsinki-86 grupas pārstāvju vizītes Vašingtonā, t.sk. Rolanda Silaraupa kopīgu uzstāšanos ar senatoru Donu Rīglu ASV baltiešu manifestācijā uz Linkolna pieminekļa kāpnēm.

1989. gadā koordinēja ASV palīdzību Latvijas Tautas frontei un LNNK (ar kurām sadarbojās jau kopš 1988. gada), kā arī piedalījās 23. augusta pasākumos Rīgā — LNNK konferencē un Baltijas ceļā. Galvenie pienākumi bija saistīti ar ārējās komunikācijas veidošanu ārvalstu plašsaziņas līdzekļos, vizīšu ASV organizēšanu un pasākumu plānu koordināciju ar tautiešiem ārvalstīs, kas veidoja atbalsta manifestācijas visā pasaulē.

1990. gada jūlijā O. Kalniņš organizēja atjaunotās Latvijas pirmā valdības vadītāja Ivara Godmaņa un ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīti Vašingtonā un piedalījās pirmajās tikšanās reizēs ar ASV prezidentu Džordžu Bušu. Šajā laikā notika arī aktīvs darbs ar ASV plašsaziņas līdzekļiem, publicējot vairākus rakstus par Latviju ASV laikrakstos Wall Street JournalAmerican SpectatorChicago TribuneNew York City Tribune u.c.

1991. gada janvārī O. Kalniņš uzsāka darbu Anatola Dinberga vadītajā Latvijas vēstniecībā ASV Vašingtonā kā preses un informācijas koordinators, kur galvenais uzdevums bija veidot lobēšanas stratēģiju ASV valdībā un realizēt sabiedrības informēšanas kampaņas ar mērķi panākt Latvijas neatkarības atzīšanu. Darbības laikā sūtniecībā 1991. gada maijā O. Kalniņš piedalījās Baltijas valstu ministru prezidentu I. Godmaņa, Edgara Savisāra un Lietuvas prezidenta Vītauta Landsberģa tikšanās reizē ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.

1991. gada septembrī viņš tika iecelts par padomnieku un vēstniecības vadītāja vietnieku Latvijas vēstniecībā ASV un vienlaikus Latvijas misijā ANO Ņujorkā. Tā paša gada beigās O. Kalniņš atteicās no ASV pilsonības.

1993. gada janvārī O. Kalniņš tika iecelts par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs un aprīlī ASV prezidentam Billam Klintonam tika pasniegta jaunā vēstnieka akreditācijas vēstule.

1993. gada martā viņš kļuva arī par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Meksikas Savienotajās Valstīs un septembrī Meksikas prezidentam Karlosam Salinasam pasniedza akreditācijas vēstuli.

Kā būtiskākais politiskais notikums ASV — Latvijas attiecībās O. Kalniņa kā vēstnieka kadences laikā minama 1994. gada vienošanās starp Latviju un Krievijas Federāciju par karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, kas tika panākta ar ASV administrācijas politisku palīdzību. Tāpat ASV administrācija sniedza finansiālu atbalstu Skrundas lokatora slēgšanai un demontēšanai.

Divpusējo politisko attiecību kontekstā izveidojās un nostiprinājās Latvijas un ASV kā divu sabiedroto valstu attiecības, kas vainagojās ar ASV prezidenta Billa Klintona vizīti Latvijā 1994. gada 6. jūlijā un sešām savstarpējām Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa un ASV prezidenta B. Klintona tikšanās reizēm.

Latvia - Arrival Clinton & Family/Signing Ceremony

Savstarpējās attiecības tika nostiprinātas ar 1998. gada janvārī parakstīto ASV — Baltijas valstu partnerības hartu. Tāpat tika aizsākta savstarpējā sadarbība aizsardzības un drošības jautājumos, jo ar ASV administrācijas politisku un finansiālu atbalstu uzsākti pirmie savstarpējie Baltijas valstu militārie projekti — BALTBAT, BALTRON un BALTNET. Kadences laikā O. Kalniņš vadīja Latvijas kandidatūras NATO pieņemšanas un izskatīšanas procesu. Tikpat nozīmīga bija arī Latvijas pilnvērtīga iekļaušana pasaules ekonomiskajos procesos, kā rezultātā Latvija 1998. gadā kļuva par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.

Komentāru par NATO sniedz Ojārs Kalniņš

O. Kalniņš kā Latvijas vēstnieks aktīvi skaidroja Latvijas vēsturi un lobēja tās pilnvērtīgu atgriešanos pasaules politiskajos procesos ne tikai politiskajai elitei, bet arī sabiedrībai, gan publicējot rakstus dažādos drukātajos plašsaziņas līdzekļos, gan arī sniedzot intervijas televīzijai un radio, t.sk. CNN, CBS, ABC, NBC. 1999. gadā Geils Skots izdeva grāmatu Diplomatic Dance par vairākiem Vašingtonā rezidējošiem vēstniekiem, viena no grāmatas nodaļām tika veltīta O. Kalniņam un viņa darbam.

Diplomātiskās karjeras laikā O. Kalniņš saņēma vairākus apbalvojumus:

  • III šķiras Triju Zvaigžņu (komandiera) ordeni 1998. gada 1. jūlijā;
  • Pateicības rakstu no Latvijas valsts prezidenta Gunta Ulmaņa 1998. gadā;
  • Aizsardzības ministra medaļu „Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” 1999. gadā.

1999. gada augustā O. Kalniņš tika iecelts par valsts aģentūras „Latvijas institūts” direktoru, uzsāka darbu 2000. gada janvārī. Sākotnēji Latvijas institūta galvenais uzdevums bija radīt un izplatīt informāciju par Latviju, tās vēsturi, ekonomiku, politiku, dabu u.c. angļu valodā, lai mainītu radušos stereotipus, veidotu patiesu priekšstatu par Latviju un tās sabiedrību un aizpildītu neeksistējošo informācijas lauku par valsti ārvalstu auditorijām. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika sagatavoti un izdoti informatīvie materiāli, veidotas ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā, organizēti dažādi izglītojošie pasākumi, žurnālistu diskusijas u.tml.

Welcome To My Country (Latvia)

Darbībai attīstoties un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Latvijas institūta darbs arvien vairāk tika orientēts uz Latvijas ārējās komunikācijas pilnveidošanu un valsts starptautiskas pozitīvas atpazīstamības veicināšanu, piedaloties ne tikai dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādē, bet arī veidojot sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām informācijas par Latviju angļu valodā uzlabošanai, komunikācijas satura saskaņošanai, plašākai pakalpojumu angļu valodā pieejamībai tūrisma objektos u.c.

Vaira Vīķe Freiberga NATO Summit Prague 2002

Šajā laikā O. Kalniņš piedalījās ilgtspējīgas attīstības koncepcijas „Latvija. No vīzijas uz darbību” darba grupas darbā, NATO samita Rīgas konferencē „Riga 2000 — the Bridge to Prague” vadīja preses darba grupu, ņēma dalību 48. Eirovīzijas dziesmu konkursa sagatavošanas komisijā, Latvijas attīstības vīzijas izstrādes darba grupā, 2005. gada ASV prezidenta vizītes informācijas un sabiedrisko attiecību koordinēšanas darba grupā, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes Rīgā organizācijas darba grupā, kā arī dažādu konkursu žūrijās, piemēram, Nacionālās Radio un televīzijas padomes Gada balvu piešķiršanai.

Kā Latvijas institūta direktors Kalniņš aktīvi piedalījies dažādās darba grupās un vērtēšanas komisijās, lai sniegtu savu ieguldījumu un redzējumu dažādu projektu un iniciatīvu attīstībā, kā, piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūras Konsultatīvajā padomē, Latvijas 90. gadadienas svētku darba grupā, Latvijas eksportspējīgāko produktu izvērtēšanas žūrijā, Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas žūrijā u.c. O. Kalniņš bija arī Latvijas Valsts prezidenta Ordeņa kapitula loceklis. Kā Latvijas institūta direktors ir sniedzis vairāk kā simts intervijas Eiropas un pasaules laikrakstiem, televīzijām un radio, t.sk. „Le Monde”, „Die Welt”, BBC, „Deutche Welle”, „Le Figaro” u.c.

Vadot Latvijas institūtu, ir saņēmis sekojošus apbalvojumus:

  • 2000. gada Cicerona balvas laureāts politikā;
  • LR Ministru kabineta atzinības rakstu 2002. gadā;
  • LR Saeimas atzinības rakstu 2002. gadā;
  • Aizsardzības ministra medaļu „Atzinības goda zīme” 2003. gadā;
  • Aizsardzības ministrijas goda rakstu 2003. gadā;
  • Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu „NATO” 2004. gadā.

2000. gadā bija viens no Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājiem. LATO ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kura apvieno domubiedrus, kas vēlas veicināt Latvijas dalību NATO. O. Kalniņš ir bijis LATO priekšsēdētāja vietnieks un priekšsēdētājs. Līdz 2004. gadam galvenais LATO mērķis bija atbalstīt un veicināt Latvijas kandidatūras NATO izskatīšanu.

Pēc 2004. gada organizācija turpina sabiedrības informēšanu par NATO darbu, organizē starptautiskas konferences.

2010. gadā O. Kalniņš kļuva par vienu no Sarmītes Ēlertes veidotās "Meierovica biedrības progresīvām pārmaiņām" jeb tā sauktās "Lietussargu grupas" dibinātāju un biedru. Biedrības mērķis bija uzlabot politikas veidošanas procesu valstī, veicināt pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanā un rosinātu pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē. Kā "Lietussargu grupas" biedrs, 2010. gadā O. Kalniņš iestājās partijā "Pilsoniskā savienība" ar mērķi piedalīties politisko partiju apvienības "Vienotība" sarakstā 10. Saeimas vēlēšanās.

2010. gada rudenī no apvienības "Vienotība" saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā.

2010. gada 4. novembrī ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.

2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā.

2014. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, toties tika ievēlēts 12. Saeimā.

2018. gada rudenī O. Ē. Kalniņš tika ievēlēts 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Tā kā O. Ē. Kalniņš bija kandidējis 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, viņam bija iespēja stāties Saeimā ievēlētā Arta Pabrika vietā, tomēr politiķis izvēlējās turpināt darbu Saeimā, un vietu Eiropas Parlamentā ieņēma nākamais kandidāts sarakstā — izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tāpat O. Ē. Kalniņš neizmantoja iespēju kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāņa Kariņa vietā 2019. gada sākumā. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

O. Kalniņa vaļasprieks ir mūzika. Atgriezies Latvijā, viņš ir sadarbojies ar daudziem mūziķiem, rakstot oriģināldzeju angļu valodā to dziesmām un albumiem, tai skaitā Imantam Kalniņam, „Autobusam debesīs”, „Prāta Vētrai”, Marijai Naumovai, Arnim Mednim u.c.

Otrs vaļasprieks ir darbs un atpūta Kurzemes jūrmalā, Vaidē, kur atrodas viņa lauku mājas. Kā saka O. Kalniņš: „Tikai tur ir skaistākie saulrieti, tikai tur ir plašākā jūra, tikai tur, cērtot malku, ir īstākā atpūta!”

Precējies ar Irmu Annu Kalniņu (Džonsoni). O. Kalniņam ir četri bērni Dagmāra Ariana Kalniņa (no pirmās laulības), Rihards Kalniņš, Kristofers Džonsons, Ingrīda Džonsone.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ādolfs FerliņšĀdolfs FerliņšSievas/vīra tēvs29.10.191107.10.1997
        2Ērika FerliņaĒrika FerliņaSievas/vīra māte08.09.191202.01.1960
        3Imants DaudišsImants DaudišsDarba biedrs15.08.194514.04.2002
        4Aleksejs  VidavskisAleksejs VidavskisDarba biedrs19.09.194301.07.2020
        5Pēteris Kārlis ElfertsPēteris Kārlis ElfertsDarba biedrs29.01.196128.05.2021
        6Andrejs CīrulisAndrejs CīrulisDarba biedrs18.10.194623.12.2019
        7Pēteris TabūnsPēteris TabūnsDarba biedrs20.01.193719.09.2020
        8Ivars BrīversIvars BrīversDarba biedrs18.04.195713.05.2020
        9Juris ZaķisJuris ZaķisDarba biedrs04.11.193619.07.2017
        10Jānis ŠmitsJānis ŠmitsDarba biedrs01.04.196823.09.2019
        11Vilnis Edvīns BresisVilnis Edvīns BresisDarba biedrs30.01.193825.10.2017
        12Anatols DinbergsAnatols DinbergsDarba biedrs03.03.191109.11.1993
        13Vilis VārsbergsVilis VārsbergsDarba biedrs01.06.192922.04.2012
        14Jānis OzoliņšJānis OzoliņšDarba biedrs12.11.193831.08.2008
        15Māris GrīnblatsMāris GrīnblatsDarba biedrs05.01.195514.03.2021
        16Aida PrēdeleAida PrēdeleDarba biedrs29.11.195019.07.2015
        17Leonards StašsLeonards StašsDarba biedrs15.01.192927.01.2000
        18Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        19Dainis StaltsDainis StaltsDarba biedrs03.01.193912.04.2014
        20Oskars GrīgsOskars GrīgsDarba biedrs20.01.194321.04.2017
        21Valērijs  KarpuškinsValērijs KarpuškinsDarba biedrs00.00.194919.10.2014
        22Guntars GrīnblatsGuntars GrīnblatsDarba biedrs17.04.192412.05.2013
        23Aivars BerķisAivars BerķisDarba biedrs24.09.193601.02.2020
        24Viktors KalnbērzsViktors KalnbērzsDarba biedrs02.07.192819.06.2021
        25Leons BojārsLeons BojārsDarba biedrs20.02.193904.07.2013
        26Filips StroganovsFilips StroganovsDarba biedrs28.10.194209.02.2014
        27Krišjānis PetersKrišjānis PetersDarba biedrs23.06.197513.11.2014
        28Žanis ElfertsŽanis ElfertsDarba biedrs15.12.191303.04.1995
        29Roberts MilbergsRoberts MilbergsDarba biedrs15.08.194200.04.2016
        30Gundars ValdmanisGundars ValdmanisDarba biedrs08.10.194001.01.2005
        31Jānis GailisJānis GailisDarba biedrs20.04.194914.03.2020
        32Leonīds KurdjumovsLeonīds KurdjumovsDarba biedrs08.06.193919.02.2012
        33Roberts JurdžsRoberts JurdžsDarba biedrs11.04.196309.12.2002
        34Juris SinkaJuris SinkaDarba biedrs04.05.192703.04.2001
        35Visvaldis LācisVisvaldis LācisDarba biedrs12.03.192418.04.2020
        36Aigars JirgensAigars JirgensDarba biedrs02.11.196016.03.2005
        37Inese IkstenaInese IkstenaDarba biedrs05.04.196805.06.2021
        38Ruta MarjašaRuta MarjašaDarba biedrs04.02.192729.11.2016
        39Valentīna  ZeileValentīna ZeileDarba biedrs01.03.193718.08.2018
        40Atis KramiņšAtis KramiņšDarba biedrs30.05.194704.11.1997
        41Andris LīgotnisAndris LīgotnisDarba biedrs24.04.195914.12.1997
        42Vilnis EglājsVilnis EglājsDarba biedrs19.06.193803.10.1993
        43Vaira PaegleVaira PaegleDarba biedrs06.07.194214.06.2019
        44Raits ČernajsRaits ČernajsDarba biedrs13.08.194803.03.2018
        45Juta StrīķeJuta StrīķeDarba biedrs18.07.197018.03.2020
        46Ivars ĶezbersIvars ĶezbersDarba biedrs30.03.194423.04.1997
        47Silva GoldeSilva GoldeDarba biedrs04.08.195531.12.2013
        48Eduards BerklāvsEduards BerklāvsDarba biedrs15.06.191425.11.2004
        49Edmunds RudzītisEdmunds RudzītisDarba biedrs04.03.194218.01.2010
        50Imants ZiedonisImants ZiedonisDarba biedrs03.05.193327.02.2013
        51Anna SeileAnna SeileDarba biedrs27.09.193919.06.2019
        52Mavriks VulfsonsMavriks VulfsonsDarba biedrs07.01.191808.03.2004
        53Arnis CimdarsArnis CimdarsDarba biedrs08.06.196220.10.2021
        54Leopolds OzoliņšLeopolds OzoliņšDarba biedrs26.06.193711.01.2021
        55Jevgenija StalidzāneJevgenija StalidzāneDarba biedrs17.12.194423.10.2015
        56Aristids LambergsAristids LambergsDarba biedrs07.07.193423.06.2010
        57Mariss AndersonsMariss AndersonsDarba biedrs21.04.195704.03.2021
        58Juris RītiņšJuris RītiņšDarba biedrs23.02.195228.09.2010
        59Ivars SilārsIvars SilārsDarba biedrs28.04.193829.08.2019
        60Uldis KlaussUldis KlaussDarba biedrs09.11.192928.07.2012
        61Valdis KrisbergsValdis KrisbergsDarba biedrs31.01.194426.09.2018
        62Gunārs MeierovicsGunārs MeierovicsDarba biedrs12.05.192011.02.2007
        63Jānis LejaJānis LejaDarba biedrs03.01.193322.05.2017
        64Jānis MauliņšJānis MauliņšDarba biedrs16.06.193312.06.2009
        65Larisa LaviņaLarisa LaviņaDarba biedrs27.10.195111.08.1998
        66Ita KozakevičaIta KozakevičaDarba biedrs03.07.195528.10.1990
        67Alfrēds ŽīgursAlfrēds ŽīgursDarba biedrs26.04.192716.03.2021
        68Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
        69Laimonis  PursLaimonis PursDarba biedrs03.06.192227.11.2016
        70Paulis  KļaviņšPaulis KļaviņšDarba biedrs01.03.192827.01.2016
        71Džordžs  BušsDžordžs BušsPaziņa12.06.192430.11.2018
        72Ronalds ReigansRonalds ReigansPaziņa06.02.191105.06.2004

        15.09.1986 | Čatokvas konference Jūrmalā

        Pievieno atmiņas

        10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        1991.gada 2.septembrī prezidents Džordžs Bušs pasludina, ka ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        Pievieno atmiņas

        31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu

        1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.

        Pievieno atmiņas

        04.05.1995 | Tiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokators

        Pievieno atmiņas

        23.10.1999 | Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā

        Pievieno atmiņas

        07.11.2000 | ASV 43. Prezidenta amatā tiek ievēlēts Džordžs Volkers Bušs

        Pievieno atmiņas

        26.02.2004 | Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO

        Pievieno atmiņas

        29.03.2004 | Latvija pievienojas NATO

        Svinīgajā ceremonijā Vašingtonā, LR Ministru prezidents Indulis Emsis iesniedza ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās instrumentu. Līdz ar to noslēdzies Latvijas pievienošanās NATO juridiskais process un Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

        Pievieno atmiņas

        06.09.2008 | Dibināta partija “Sabiedrība citai politikai”

        Pievieno atmiņas

        02.10.2010 | Notiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        02.06.2011 | Latvijas Republikas 10. prezidents. Tiek ievēlēts Andris Bērziņš

        Pievieno atmiņas

        04.10.2014 | Latvijas Republikas 12. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        05.11.2014 | 12.Saeima apstiprina 38. Ministru kabineta sastāvu Laimdotas Straujumas vadībā

        Pievieno atmiņas

        11.02.2016 | Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru Kabinets

        Pievieno atmiņas

        20.11.2016 | Andris Pauls-Pāvuls: Vai Latvija var novērst Trešo pasaules karu?

        -

        Pievieno atmiņas

        02.02.2017 | Baltijas valstīs tiek izvietota dažādu NATO valstu karaspēka vienības, tādējādi būtiski mazinot spriedzi šajā reģionā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

        Pievieno atmiņas

        07.08.2018 | 13.Saeimas kandidāti un viņu priekšsacīkstes

        Pievieno atmiņas

        06.10.2018 | 13.Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        06.11.2018 | 13.Saeimas deputāti sanāk uz pirmo sēdi

        Pievieno atmiņas

        23.01.2019 | Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets

        Pievieno atmiņas

        25.05.2019 | Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        29.05.2019 | Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits

        Pievieno atmiņas

        08.07.2019 | Egils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatā

        Levits ir sestā persona Valsts prezidenta amatā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitā persona kopš Latvijas valsts dibināšanas, ja par Valsts prezidentu skaita arī K. Ulmani (kurš gan amatā netika iecelts ar Saeimas balsojumu) J. Čakste, G. Ulmanis, V. Vīķe - Freiberga Valsts prezidenta amatā tika ievēlēti atkārtoti (pavadīja divus termiņus). 1973. gadā absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju mēģināja studēt ķīmiju 1975. gadā uzņemts latviešu studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis 1986. gadā kā diplomēts politologs beidza Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas nodaļu kopš 1980.gadu beigām iesaistījās Latvijas politikā. piedalījies Latvijas Neatkarības deklarācijas sastādīšanā Iesaistījās nevalstiskajā organizācijā „Klubs 21” 1993. Ievēlēts 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta no 1993. līdz 1994. gadam No 1993. līdz 1994. gadam Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. No 1994. līdz 1995. gadam bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē. 1995.gadā ievēlēts par Latvijas pārstāvi ECT. No 2004.gada Latvijas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā / ES Tiesā, kur pilnvaras beigsies 2024.gadā. Levita vadītā komisija nāca klajā ar piedāvājumu par Satversmes preambulu. Pēdējos četros gados iesaistījās un komentēja aktualitātes Latvijā, arī bēgļu uzņemšanu un Stambulas konvenciju. 2016.gadā starp labāk apmaksātajām ES amatpersonām. 2018.gadā - "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Vairākkārt minēts kā potenciālais kandidāts Valsts prezidenta amatam; 2015.gadā - pieteiks oficiāli. 2019. gadā ievēlēts Valsts prezidenta amatā, Saeimai par to pirmoreiz balsojot atklātā balsojumā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas