Olga Resnevica-Sinjorelli

Dzimusi Jaunsvirlaukas pag. Ķenkās, ārste un literāte. Mākslas kritiķe un kolekcionāre. Brālis - Alfrēds, māsa - Vera.
Mācījās ģimnāzijā Jelgavā, studēja medicīnu Bernē (Šveicē), Sjēnā un Romā (Itālijā). Precējusies ar medicīnas profesoru Andželo Sinjorelli, pēc studijām praktizējusi viņa klīnikā Romā.

Resnevicai-Sinjorelli piederējis viens no populārākajiem saloniem Romā, kuru apmeklējuši pazīstami mākslinieki un literāti (Dž.Papini, O.Rodēns u.c.).

Pirmā pasaules kara laikā, kad vīrs iesaukts armijā, Olga Resnevica-Sinjorelli vada vīra klīniku un rūpējas par savām trim meitiņām - Veru, Elenu, Mariju. Atslodzi viņai dod māksla. Sinjorelli kundzes mājās trešdienās notiek mūzikas pēcpusdienas.

1915. gadā iepazinusies ar Eleonoru Dūzi, ar kuru Olgai Resnevicai-Sinjorelli bijušas draudzīgas attiecības līdz pat aktrises mūža beigām.

Sarakstījusi  monogrāfiju "Eleonora Dūze" (it. val. 1938, latv. 1940), kā arī publicējusi E.Dūzes vēstules.

Sarakstījusies ar K.Staņislavski.

Vairākkārt (1925, 1936, 1938) apmeklējusi Latviju.

Pirmā publikācija latv. periodikā -

• raksts "Universitāte un sieviete" laikr. "Mājas Viesis" 1904. 20.-27.X
• 1905 laikr. "Dienas Lapa" feļetona piel. public. R.-S. tulkojumi - A.Borghi novele "Torre" (136. nr.),
• V.Veresajeva tēlojums "Uz skatuves" (164.nr.), G.d\'Annuncio novele "Plostnieks" (223., 229. nr.).

Tulkojumi:

• Anton Čechov, La steppa, Firenze, La Voce, 1920
• Fëdor Dostoevskij, Cuor debole. Il piccolo eroe, Firenze, La Voce, 1921
• Lev Tolstoj, Dai diari inediti di Tolstoi, «La fiera letteraria», 16 settembre 1926
• Fëdor Dostoevskij, Gli Ossessi, Foligno, Campitelli, 1928
• Fëdor Dostoevskij, Lettere, Lanciano, Carabba, 1928
• Leonid Mаksimovič Leonov, Acqua oscura, «La Stampa», 12 maggio 1929
• Vjačeslav Ivanovič Ivanov, Tumuli, «La Stampa», 5 giugno 1929
• Vjačeslav Ivanovič Ivanov, La moglie del cosacco, «La Stampa», 10 novembre 1929
• Vjačeslav Ivanovič Ivanov, Quando ero fachiro, «La Stampa», 22 febbraio 1930
• Boris Andreevič Pil'njak, Viaggio, «La Stampa», 29 novembre 1929
• Lev Tolstoj, Chadzhi Murat, «Il Convegno», n. 9-10 (1930), pp. 353–362 (con Giovanni Comisso)
• Anton Čechov, Volodja, «Nuova Antologia», 16 luglio 1930
• Valentin Petrovič Kataev, La roba, «La Stampa», 29 settembre 1930
• Konstantin Sergeevič Stanislavskij, Ricordo di Salvini al Teatro Grande di Mosca, «L'Italia Letteraria», 23 ottobre 1930
• Boris Andreevič Pil'njak, Truffatori, «La Stampa», 27 ottobre 1930
• Nikolaj Kolokolov, Miele e sangue, Milano, Mondadori, 1931
• La nuova letteratura sovietica, «L'Italiano», n. 3 (1931) (con Giovanni Comisso)
• Lev Tolstoj, Alla nipotina Vàrenka. Come un'altra bambina Vàrenka divenne grande a un tratto, «Nuova Antologia», 1º aprile 1931.
• Vjačeslav Ivanovič Ivanov, Michail Osipovič Geršenzon, Corrispondenza da un angolo all'altro, Lanciano, Carabba, 1932
• Lev Tolstoj, Carteggio confidenziale con Aleksandra Andreevna Tolstaja, Torino, Einaudi, 1943
• Aleksandr Aleksandrovič Blok, Gli Sciti, «Mercurio» 1945, n. 1 (con Franco Matacotta)
• Sergej Aleksandrovič Esenin, Poesie, Modena, Guanda, 1946 (con Franco Matacotta)
• Tat'jana Suchotina Tolstaja, Leone Tolstoj: dall'infanzia al matrimonio, Milano, Mondadori, 1948