Pastāsti par vietu
lv

Oļģerts Kroders

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.08.1921
Miršanas datums:
10.10.2012
Tēva vārds:
Roberts
Papildu vārdi:
Ольгерт Кродерс
Kategorijas:
Aktieris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Režisors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapa vieta:
Krodera kaps
Kapsēta:
Valmiera, Dīvala kapi

Oļģerts Kroders (dzimis 1921. gada 9. augustā Rīgā) ir latviešu teātra režisors; iepriekš arī daudz filmējies. No 2001. gada ir Valmieras teātra režisors. Miris - Valmieras teātrī 2012.gada 10 oktobrī,  plkst. 8.20.

Viņš prasa naglas, bet viņam nedod - epizode no k/f Tavs dēls (1978)

Režisors dzimis Rīgā, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē.

Ceplis.Filmas arheoloģija. Treileris.

1940. gada septembrī uzsācis mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē.

1941. gada 14. jūnijā nejaušības dēļ kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju.

1956.g. atgriezies Latvijā, nodarbojies ar teātra kritiku.

1959. gadā sācis strādāt Liepājas teātrī, pirmā izrāde profesionālajā teātrī - Jāņa Kalniņa opera "Ugunī". Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidojušas Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā.

1959- 1964 Liepājas teātra režisors. 

1964-1974 un 2001- 2012 Valmieras teātra režisors .

1974-1989  Liepājas galvenais režisors.

1990-1995 Nacionālā teātra galvenais režisors.

Krodera mākslā būtiska tēma ir vēršanās pret jebkura veida vardarbību. Iestudējuma centrā lielākoties ir cilvēks izvēles situācijā. Savos iestudējumos uzsvēris personības garīgās aktivitātes un iekšējās neatkarības nozīmību.

Oļģertam Kroderam-90

Režisoram raksturīga vienota intuitīvā un analītiskā pieeja aktierdarba problēmām. Cenšoties panākt nepārtrauktas iekšējās darbības procesu un jūtīgas partnerattiecības, tiešāku un skarbāku spēles stilu, izmantojis arī sporta treneru un jogas metodes. Iedibinājis domubiedru teātra modeli; nozīmīgus radošus panākumus guvis kopdarbā ar aktieriem J. Daukstu, L. Dēvicu, A. Dūli, I. Ieviņu, S. Putniņu, R. Rudāku, J. Samauski, J. Zariņu, R. Zēbergu.

Tas, ko daudzi visvairāk apbrīno Kroderā, ir viņa spēja savā būtībā būt tik jaunam, domāt, redzēt, just, saprast. Pulcināt ap sevi jaunus, radošus cilvēkus.

Pirmoreiz Oļģerts Kroders ierodas Liepājā 1959. gadā, pēc izsūtījuma. Tie ir mācekļa gadi, bet jau pirmajās izrādēs viņš atmin Veras Šneideres talantu.

1974. gadā, direktora Voldemāra Pūces aicināts, Kroders atgriežas Liepājā kā galvenais režisors. Viņa prasībām atsaucas Šneidere, Aina Jaunzeme, Aina Karele, Jānis Kuplais, Valdemārs Zandbergs.

Pārējos aktierus galvenais režisors pamazām audzina pats. Lielās lomās aug Indra Briķe un Juris Bartkevičs. “Noziegumā un sodā” ugunskristības iztur Jānis Makovskis. Vēlāk viņiem pievienojas Mārtiņs Vilsons, Viktors Čestnovs 80. gados jau var teikt, ka teātra ansamblim ir pa spēkam gandrīz vai jebkurš uzdevums – no Viljamsa “Tetovētās rozes” līdz Šekspīra “Hamletam”, no Ostrovska “Līgavas bez pūra” līdz Čehova “Kaijai”.

“Kaijā” vietā ir visi, ko režisors audzinājis gan tieši, kā Briķi un Bartkeviču, gan netieši, kā Daci Makovsku, Anitu Kvālu, Jāni Kuplo, Jāni Dreiblatu, kas mituši viņa uzmanības perifērijā. Teātrī ienāk nupat Krodera kursu Konservatorijā beigušie Inese Jurjāne, Leons Leščinskis. Kroders ir savu teātri uzcēlis un pēc pāris sezonām dodas prom. Krodera aizvējā strādā vesela jauno režisoru plejāde. Nauris Klētnieks kopā ar Dzintru Klētnieci attīsta absurdā teātra modeli, pirmoreiz Padomju Savienībā atļaujoties uzvest Olbija “Kam no Vulfa kundzes bail”. Haralds Ulmanis no jauna atklāj Priedes “Udmurtijas vijolītes” un Stumbres “Gaidīt” pustoņu skaistumu.

Visaptverošu publikas mīlestību izpelnās Pētera Vīksnes tautas lugu uzvedumi – Blaumaņa ‘Trīnes grēki”un “Seši mazi bundzenieki”. Valda Lūriņa “Šveiks” ir huligānisks Atmodas pravietojums. Iejūtīgas izrādes bērniem iestudē Juris Stobovs. Juris Rijnieks piesaka sevi kā režijas pretni, kuru interesē nevis uzvarētāji, bet nepiekāpīgie zaudētāji. Viņi visi turpina strādāt arī tad, kad Kroders aizgājis, bet kolektīvs par savu vadītāju izvēlējies Herbertu Laukšteinu un tiek izaudzināta Liepājas teātra 4. un 5. studijas.

http://liepajasteatris.lv/vesture/

Apbalvots, nominācijas:

  • Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2001)
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (2007)
  • Uzņemts Teātra "Zelta fondā" par sasniegumiem skatuves mākslā (2011)
  • Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2009)
  • LR KM gada balvas kultūrā „Trīs brāļu" balva par mūža ieguldījumu (2007)
  • Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors" par izrādi V.Šekspīrs „Karalis Līrs" (2006)
  • "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā

Dzīvesbiedres : Maija Augstkalna, Rita Krodere

Miris 2012. gada 10. oktobrī.

Grāmata: "Mēģinu būt atklāts", O.Kroders, 1993.g., 2011.g.

Iestudējumi Valmieras teātrī:

A. Mardaņa "Mātes un meitas" (2012). Iestudē kopā ar režisori Inesi Mičuli

A. Ostrovskis "Līgava bez pūra" (2012)

T. Viljamss "Orfejs pazemē" (2011)

E. Sniedze "Mākoņains, iespējams skaidrosies" (2011)

F. Šillera "Marija Stjuarte" (2010)

A.Kristi "Peļu slazds" (2009)

A.Čehova "Ķiršu dārzs" (2009) - nominācija 2008./2009.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā "Labākais režisors" un "Gada dramatiskā teātra izrāde"

E.Sniedzes "Līdz pavasarim" (2008)

V.Šekspīra "Hamlets" (2008) - nominācija 2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors" un kategorijā "Gada dramatiskā teātra izrāde"

H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes" (2007) - Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā  kategorijā „Labākais režisors"

V.Šekspīra „Karalis Līrs" (2006) - Latvijas Teātra gada balva 2006./2007.gada sezonā kategorijās „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

F.Dostojevska „Idiots" (2006) - nominācija 2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

N.Saimona „Dīvainais pāris" (2005)

H.Ibsena „Heda Gablere" (2005) - nominācija 2004./2005.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (2004)

E.Sniedzes „Tie paši oši" (2003) - nominācija 2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"

A.Čehova „Tēvocis Vaņa" (2003) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde" un „Labākais režisors"

T. Viljamsa "Vasara un dūmi" (2002)

K. Briknera "Sarkangalvīte" (2002) - nominācija 2002./2003.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākā izrāde bērniem"

H. Ibsena "Jūns Gabriels Borkmans" (1998)

J.Zeibolta „Mājas naids" (1996)

L. Pirandello "Sešas personas meklē autoru" (1995)

A. Čehova "Trīs māsas" (1974)

V. Šekspīra "Traģisks stāsts par Hamletu, dāņu princi" (1972)

R. Blaumaņa "Pazudušais dēls" (1970)

Ļ. Tolstoja romāna "Sāpju ceļi" dramatizējums (1970)

 

Iestudējumi Latvijas Nacionālajā teātrī:

V. S. Moems „Teātris" (2002)

E. Olbija "Trauslais līdzsvars" (2001)

N. Č. Hantera "Mēness ūdeņi" (1999)

J. O'Nīla "Sēras piestāv Elektrai" (1997)

V.Šekspīra „Hamlets" (1997)

F. Garsijas Lorkas "Bernardas Albas māja" (1995)

A. Millera "Salemas raganas" (1995) - 1995./1996.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā dramatiskā teātra izrāde"

H. Ibsena „Meža pīle" (1994)

A.Saulieša „Ķēniņš Zauls" (1992)

Raiņa „Spēlēju dancoju" (1991)

E.Olbija „Lolita" (1990)

Iestudējumi Liepājas teātrī:

A. Čehova „Trīs māsas" (200?)

H. Ibsena „Pērs Gints" (200?)

M. Zīverta "Āksts" (1989)

A. Upīša "Zaļā zeme" (1987)

J. Jurkāna "Kraukļi" (1987)

M. Mičelas "Vējiem līdzi" (1987)

E. Vulfa "Meli" (1987)

A. Čehova "Kaija" (1987)

F. Šillera "Dons Karloss" (1986)

A. Dimā "Kamēliju dāma" (1985)

J. Jaunsudrabiņa "Aija" (1985)

V. Lāča "Zītaru dzimta" (1984)

V. Šekspīra "Hamlets" (1984)

S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1983)

J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts..." (1983)

A. Ostrovska "Līgava bez pūra" (1982)

Aspazijas "Vaidelote" (1981)

Ž. Kokto "Nejaukie vecāki" (1981)

Ļ. Tolstoja "Anna Kareņina" (1981)

V. Šekspīra "Ziemas pasaka" (1980)

T. Viljamsa " Tetovētā roze" (1980)

K. Briknera "Sarkangalvīte un vilks" (1979)

V. Igo "Kastīliešu gods" (1979)

Raiņa "Uguns un nakts" (1977)

F. Dostojevska "Noziegums un sods" (1977)

M. Gorkija "Vasa Žeļeznova" (1977)

F. Šillera "Marija Stjuarte" (1976)

Iestudējumi Teātrī „Kabata":

V.Šekspīra „Ričards III" (1990)

Iestudējumi Latvijas Dailes teātrī:

E. Sniedzes „Kreisais pagrieziens" (2004) - 

2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums" un nominācija  2003./2004.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais režisors"

Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1998) - 1998./1999. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

Iestudējumi Rīgas Krievu drāmas teātrī:

R.Blaumaņa „Pazudušais dēls" (2000) - nominācija 2000./2001.gada sezonas Latvijas Teātra gada balvai kategorijā „Labākais latviešu literatūras iestudējums"

Lomas Jaunā Rīgas teātra izrādēs:

Dons Pablo (A.B. Valjeho "Liesmojošā tumsa", 1995)

Sorins (A. Čehova "Kaija", 1996)

Lomas kino:

Izmeklētājs Andersons ("Paslēpes", 2001)

Fon Mēdems (TV filma „Trīs Kurzemes grācijas!”, 1996)

Virsbīskaps Blankenfelds („Anna”, 1996)

Policijas ārsts (TV seriālā „Lai Jums labi klājas!”, 1994)

Matiss (TV filmā „Kopā ar Pikaso”, 1994)

De Granšāns ("De Granšānu ģimenes noslēpumi", 1992)

Psihiatrs („Zirneklis”, 1992)

Kants ("Kanta kaps", 1991)

Kņazs Frīdrihs fon Lurtaliss („Eiropa dejo valsi”, 1988)

Rainis /balss/ (dok. f. „Nakts domas”, 1988)

Neselrode ("Pēdējais ceļš", 1986)

Šraudenbahs ("Pēdējā reportāža", 1986)

Štilike („Gadsimta kontrakts”, 1985)

Barijs („Slazds”, 1984)

Kapteinis Šneiders („Mans draugs Sokratiņš”, 1984)

Dovels ("Profesora Dovela testaments", 1984)

Skūtgalvis („Lidojums pāri Atlantijas okeānam”, 1983)

Igors Stepaņins („VAI inspektors”, 1982)

Vilks („Pats garākais salmiņš”, 1982)

Meternihs („Nikolo Paganīni”, 1981)

Kņazs Lukšins („Gaidiet „Džonu Graftonu””, 1979)

Vācu ģenerālis („Sevišķu uzdevumu nodaļa”, 1978)

Advokāts invalīds („Dāvanas pa telefonu”, 1977)

Kritiķis („Tavs dēls”, 1978)

Štandartenfīrers Zonntāgs („Osta”, 1975)

Dakteris Zemītis („Motociklistu vasara”, 1973)

Barons Osterss („Atmaskošana”, 1973)

Mācītājs Grass ("Doktora Īvensa klusēšana", 1973)

Deputāts Kļaviņš ("Ceplis", 1972)

Teātra režisors („Kara ceļa mantinieki”, 1972)

Majors Beršs („Risks”, 1971)

Jansons ("24-25 neatgriežas", 1968)

Televīzijas režisors ("Elpojiet dziļi!, 1967)

http://www.vdt.lv/public/lat/rezisori/43/

http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/atceroties-teatra-sezonu-krodera-zime-13907174

========

Ieraksti no starptautiskā fonda - Memoriāls

 

Dzimis 1922. gadā, Латвия, город Рига; латыш;

Dzīvoja: Латвия, город Рига.

Notiesāts: 1941. gada 14. jūnijā.

Spriedums: Депортация

Avots: Красноярское общество "Мемориал"

Bija personīgi labi pazīstams ar teātra un kinokritiķi Normundu Naumani.

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, memo.ru

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Nacionālais teātrisNacionālais teātris14.09.1902lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Roberts KrodersRoberts KrodersTēvs28.03.189228.08.1956
        2Herta KrodersHerta KrodersMāte14.04.189130.11.1942
        3
        Gunārs KrodersBrālis20.01.192600.08.1999
        4Arturs KrodersArturs KrodersOnkulis28.03.189225.08.1973
        5Pauls KrodersPauls KrodersOnkulis00.00.188730.11.1956
        6
        Arvīds KrodersOnkulis00.00.1908
        7
        Milda KrodereTante20.03.188629.09.1970
        8Jānis KrodersJānis KrodersVectēvs08.07.186021.10.1938
        9
        Anna KrodersVecāmāte27.06.186819.05.1913
        10
        Jānis KrodersBrālēns/māsīca02.02.193506.09.2016
        11Valdemārs KrodersValdemārs KrodersBrālēns/māsīca15.09.1923
        12Pauls  JurevičsPauls JurevičsRadinieks19.11.189106.11.1981
        13Valdemārs KarpačsValdemārs KarpačsDarba biedrs23.03.195224.04.2019
        14Andrejs ŽagarsAndrejs ŽagarsDarba biedrs16.10.195826.02.2019
        15Maiga GrīnbergaMaiga GrīnbergaDarba biedrs11.11.192431.12.2018
        16Регина  ЗбарскаяРегина ЗбарскаяDarba biedrs27.09.193515.11.1987
        17Ojārs RitovsOjārs RitovsDarba biedrs14.03.198123.04.2003
        18Roberts ZēbergsRoberts ZēbergsDarba biedrs05.11.193309.09.2008
        19Velta LīneVelta LīneDarba biedrs28.08.192331.12.2012
        20Antra LiedskalniņaAntra LiedskalniņaDarba biedrs22.10.193020.04.2000
        21Viktors LorencsViktors LorencsDarba biedrs30.07.192726.01.1992
        22Artūrs DimitersArtūrs DimitersDarba biedrs27.04.191501.11.1986
        23Ростислав ГоряевРостислав ГоряевDarba biedrs26.01.193423.02.2007
        24Modris CersModris CersDarba biedrs01.01.194613.06.2015
        25Inese  JurjāneInese JurjāneDarba biedrs23.08.196410.08.2014
        26Felicita ErtnereFelicita ErtnereDarba biedrs25.07.189109.09.1975
        27Eduards PāvulsEduards PāvulsDarba biedrs07.07.192914.07.2006
        28Kārlis TrencisKārlis TrencisDarba biedrs01.07.192905.03.2003
        29Valentīns SkulmeValentīns SkulmeDarba biedrs21.04.192212.09.1989
        30Kārlis SebrisKārlis SebrisDarba biedrs18.02.191412.01.2009
        31Felikss DeičsFelikss DeičsDarba biedrs02.04.193727.08.2019
        32Vilnis EglājsVilnis EglājsDarba biedrs19.06.193803.10.1993
        33Helga DancbergaHelga DancbergaDarba biedrs18.11.194117.11.2019
        34Astrīda GulbeAstrīda GulbeDarba biedrs16.07.192904.12.2018
        35Osvalds  KublanovsOsvalds KublanovsDarba biedrs13.12.191616.11.1989
        36Āris RozentālsĀris RozentālsDarba biedrs06.04.193803.01.2019
        37Biruta BaumaneBiruta BaumaneDarba biedrs06.06.192221.01.2017
        38Vera ŠneidereVera ŠneidereDarba biedrs25.11.192906.05.2005
        39Arnolds MilbretsArnolds MilbretsDarba biedrs27.10.190521.09.1968
        40Vaironis JakānsVaironis JakānsDarba biedrs20.06.192729.12.2008
        41Aloizs BrenčsAloizs BrenčsDarba biedrs06.06.192929.10.1998
        42Imants SkrastiņšImants SkrastiņšDarba biedrs12.04.194109.09.2019
        43Austra PumpureAustra PumpureDarba biedrs26.11.192803.01.2017
        44Igor  LedogorovIgor LedogorovDarba biedrs00.00.193200.00.2005
        45Brigita PauzereBrigita PauzereDarba biedrs25.03.198123.04.2003
        46Mudīte ŠneidereMudīte ŠneidereDarba biedrs29.04.193411.11.2023
        47Kalvis ZalcmanisKalvis ZalcmanisDarba biedrs14.12.194006.08.2023
        48Valdemārs ZandbergsValdemārs ZandbergsDarba biedrs05.03.192714.11.1994
        49Regīna RazumaRegīna RazumaDarba biedrs22.09.195114.05.2023
        50Vents BalodisVents BalodisDarba biedrs19.11.196317.05.2023
        51Voldemārs PūceVoldemārs PūceDarba biedrs21.09.193011.01.2023
        52Romāns ApsītisRomāns ApsītisDarba biedrs13.02.193917.02.2022
        53Ausma KantāneAusma KantāneDarba biedrs10.11.194129.05.2022
        54Zigfrīds KalniņšZigfrīds KalniņšDarba biedrs19.05.193031.01.1998
        55Rolands RikardsRolands RikardsDarba biedrs15.12.194203.02.2022
        56Astrīda KairišaAstrīda KairišaDarba biedrs08.04.194113.01.2021
        57Maija SperaMaija SperaDarba biedrs17.07.191417.06.2008
        58Leons KrivānsLeons KrivānsDarba biedrs17.04.193807.11.2020
        59
        Eigino OškalnsPaziņa14.07.193019.09.2009
        60Mihails KublinskisMihails KublinskisPaziņa12.04.193928.03.2020
        61Mārtiņš ĶibildsMārtiņš ĶibildsPaziņa23.07.197326.10.2019

        30.11.1919 | Nacionālais teātris uzsāk savu darbību

        Pievieno atmiņas

        19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        10.09.1941 | Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti

        Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.

        Pievieno atmiņas

        17.08.1972 | Ceplis (filma)

        Pievieno atmiņas

        03.03.1975 | Mākslas filma "Motociklu vasara"

        Pievieno atmiņas

        Birkas