Princis Bernhards

Princis Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds (vācu: Bernhard zur Lippe-Biesterfeld, nīderlandiešu: Bernhard van Lippe-Biesterfeld; dzimis 1911. gada 29. jūnijā, miris 2004. gada 1. decembrī) bija Nīderlandes karalienes Juliānas vīrs.

Sešu bērnu, arī Nīderalndes karalienes Beatrikses tēvs.

Vācijā dzimušais Bernhards Otrā pasaules kara laikā uzturējās Londonā, bija gaisa spēku lidmašīnu pilots, eskadras komandieris un cīnījās pret Vāciju. Par viņa drosmi un bezbailīgumu klīda leģendas. Ģimene evakuējās uz Kanādu, bet Bernhards palika kopā ar karalienim savu sievasmāti, kā viņas adjutants. Kā Nīderlandes armijas ģenerālis un Nīderlandes spēku komandieris piedalījās Vācijas kapitulācijas sarunās. Demonstre'jot savu attieksmi pret vāciešiem, viņš atteicās ar tiem runāt arī savā dzimtajā valodā - vāciski. Kara laikā prinča varonību un pašaizliedzību tika ļoti augstu novērtēta. Jans Flemings, rakstot par Džeimsu Bondu, Bernhardu izmantoja daudzkārt kā Bonda prototipu, daudzas Bernharda īpašības piedēvēot un izmantojot, veidojot supervaroņa tēlu.

Pēc kara viens no Pasaules dabas fonda dibinātājiem un pirmais tās prezidents no 1962. līdz 1976. gadam.

Ar viņu saistās arī skandāls, jo, kā izrādījās viņš bija nolīdzis, samaksājot ap 500 000 ASV$, speciālu algotņu vienību, kuras uzdevums bija uzsākt nežēlīgas medības pret malumedniekiem Āfrikā. Šo specvienību viņš organizēja 1980. gadā, kad arvien vairāk sāka parādīties ziņas, ka daudzas reto savvaļas dzīvnieku sugas apdraudētas izmiršanai dēļ neskaitāmajiem malumedniekiem un dārgu medību organizētājiem tieši uz izmirstošajām sugām.

Viens no diviem Bilderbergas grupas dibinātājiem un pirmais tās Vadības komitejas priekšsēdētājs no 1954. līdz 1975. gadam. Demisionēja no amatiem saistībā ar "Lockheed" kukuļošanas skandālu XX gadsimta septiņdesmito gadu vidū.