Pastāsti par vietu
lv

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Tu arī vari pievienot bildi!
Datums no :
01.09.2010
Adrese:
ĀGENSKALNA IELA 21A, KURZEMES RAJONS, RĪGA, LV-1048
Tālrunis:
67611146, 67612480
e-Pasts:
rvvg@riga.lv
Mājas lapa:
Mērķis:
Vispārējās izglītības iestāde
Politiskā teritorija:
RĪGA
Kategorijas:
skola
Koordinātas:
56.9468277,24.0630393

1921. gada 19. septembris. - 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāk mācības 2. Rīgas valsts ģimnāzijā, kas tobrīd izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās Zeļļu ielā. 

1940. gada 15. septembris. - 2. Rīgas valsts ģimnāzija pārdēvēta par Rīgas 5. vidusskolu

1942. gads - Skola atgūst veco nosaukumu, tās telpās iekārto hospitāli, mācības notiek neregulāri - citur atvēlētās telpās. 

1944. gada 13. novembris. - Pirmais pēckara skolas rīts savās mājās, bet jau atkal kā Rīgas 5. vidusskolai. 

1946. gada februāris. - Skolas telpās uzsāk darbību rajona bērnu mūzikas skola, vēlākā P.Jurjāna mūzikas skola. 

1950 gads. - Apvienojoties ar 46. pamatskolu,5. vidusskolā mācās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 

1957. gads. - Saskaņā ar padomjlaika tradīciju skolai tiek piešķirts 1941. gada absolventes Zentas Ozolas vārds. 

1991. gads. - Rīgas 5. vidusskola atkal kļūst par ģimnāziju, šoreiz - Āgenskalna ģimnāziju

2010. gada septembris. - Skola atgūst Valsts ģimnāzijas statusu.

Direktors: Sandra Sīle

Fakss: 67619508

Mācību valoda: Latviešu

Reģistrācijas nr: 3519900642

Avots: https://www.skolas.lv/katalogi/iestades/izglitibas-iestade.aspx?ID=4077

***********************

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir valsts ģimnāzija Āgenskalna ielā 21, Rīgā.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (Deutsches Sprachdiplom) eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā trīs pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. Skolā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. 2018. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 24. vietu lielo skolu grupā.

Satura rādītājs

Vēsture

Pirmās neatkarības laiks

1921.gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļūļaka) vadībā uzsāka mācības Valsts Pārdaugavas vidusskolā, kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas Dārtas iela telpās Zeļļu ielā (šobrīd atrodas Friča Brīvzemnieka pamatskola). Pēc gada skola ieguva Rīgas 2. Valsts vidusskolas nosaukumu, bet 1931.gadā tas tiek mainīts, kad skola iegūst Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas nosaukumu. 1930. gada pavasarī tika likts pamatakmens skolas ēkai Āgenskalna priedēs. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts Indriķis Blankenburgs). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.

Padomju laiki

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par Rīgas 5. vidusskolu. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc Sarkanās armijasienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad Pāvula Jurjāna mūzikas skola). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46.pamatskolu, 5.vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes Zentas Ozolas vārds, turpmāk skolas nosaukums bija Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp VDR un PSRS, skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata".

Pēc neatkarības atjaunošanas

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par Āgenskalna ģimnāziju. 1991. gada oktobrī, kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2.Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja Āgenskalna sākumskolu, kur no 1. līdz 6. klasei, skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents Andrejs Ģelzis). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007.gada skolēniem, pēc skolas absolventa Jāņa Vasarieša iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu, tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada 1. novembrī skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par Rīgas Valsts vācu ģimnāziju

2013.gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021.gadā skola svinēs 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju.

Skolas nosaukumi

  • Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921 - 1922)
  • Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922 - 1931)
  • Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931 - 1940, 1941 - 1944)
  • Rīgas 5. vidusskola (1940 - 1941, 1944 - 1957)
  • Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola (1957 - 1991)
  • Āgenskalna ģimnāzija (1991 - 2010)
  • Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010 - pašlaik)

Skolas direktori

  • Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921 - 1940, 1941 - 1944)
  • Reinis Liepiņš (1940 - 1941)
  • Voldemārs Gailītis (1944 - 1946)
  • Nikolajs Daugovišs (1946 - 1951)
  • Marija Krastiņa (1951 - 1969)
  • Tea Braiņina (1969 - 1976)
  • Anita Loska (1976 - 1980)
  • Inese Elekse (1980 - 1994)
  • Sandra Sīle (1994 - 2016)
  • Gundega Muceniece (2017 - pašlaik)

Mācību programmas

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek īstenotas šādas izglītības programmas:

1. pamatizglītības posmā:

  • pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) izglītības programma (padziļināta vācu valodas apguve);
  • pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) izglītības programma (padziļināta angļu valodas apguve);
  • Līdz 2018./ 2019. mācību gada beigām skola 9. klasē īsteno pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) izglītības programmu (padziļināta matemātikas apguve).

2. vispārējās vidējās izglītības posmā:

  • vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā programma (padziļināta vācu valodas apguve);
  • vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā programma (padziļināta angļu valodas apguve);
  • vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (padziļināta dabaszinību apguve);
  • vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (padziļināta matemātikas apguve).

DSD

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot DSD eksāmenu.

Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9.klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu - 12.klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt Vācijas augstskolās).

Latvijas skolu reitings darbā ar talantīgajiem bērniem

Ik gadu Rīgas Valsts vācu ģimnāzija pēc Ata Kronvalda fonda lielo skolu reitinga datiem ir viena no labākajām skolām Latvijā.

Pazīstami cilvēki, kas mācījušies skolā

  • Pēteris Apinis - ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks
  • Solvita Āboltiņa - juriste un politiķe
  • Kaspars Balodis - jurists, Latvijas Universitātes profesors, Satversmes tiesas tiesnesis
  • Helēna Bitnere-Hehta - basketboliste
  • Svetlana Bless - Latvijas Nacionālā teātra aktrise
  • Pēteris Blūms - arhitekts
  • Juris Boiko - literāts, mākslinieks
  • Aleksandrs Čaks - dzejnieks un rakstnieks
  • Anita Daukšte - žurnāliste un Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore
  • Aivars Endziņš - jurists un politiķis, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs
  • Andrejs Ēķis - producents un režisors, Latvijas Neatkarīgās televīzijas bijušais ģenerāldirektors
  • Kaspars Gorkšs - futbolists
  • Dzintra Grundmane - basketboliste
  • Andrejs Ģelzis - arhitekts
  • Modris Ģelzis - arhitekts
  • Minjona Hehta - volejboliste
  • Edgars Jaunups - politiķis
  • Viesturs Kairišs - režisors
  • Valters Kaminskis - komponists
  • Jānis Krastiņš - arhitekts
  • Rūdolfs Kugrēns - komiķis
  • Jānis Kuplais - aktieris
  • Dzintars Lācis - riteņbraucējs
  • Hardijs Lediņš - multimediju mākslinieks
  • Arnolds Liniņš - aktieris, režisors
  • Vineta Līce - komponiste un mūzikas pedagoģe
  • Juris Millers - producents
  • Andra Neiburga - prozaiķe
  • Katrīna Neiburga - māksliniece
  • Ēriks Ošs - karikatūrists
  • Ieva Ozoliņa - režisore
  • Otto Ozols - rakstnieks un publicists
  • Ilze Pētersone-Godmane - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre
  • Arvīds Platpers - diriģents un politiķis
  • Olafs Pulks - žurnālists un politiķis
  • Juris Pūce - politiķis
  • Māris Riekstiņš - politiķis un diplomāts
  • Arta Skuja - žurnāliste
  • Jānis Stradiņš - akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks
  • Lelde Stumbre - dramaturģe
  • Juris Šteinbergs - molekulārbiologs, raidījuma „Bez tabu” vadītājs
  • Andris Teikmanis - jurists, diplomāts, politiķis
  • Lotte Tisenkopfa-Iltnere - uzņēmēja, AS "Madara Cosmetics" līdzīpašniece un vadītāja
  • Arno Upenieks - Latvijas Nacionālā teātra aktieris
  • Dzidra Uztupe-Karamiševa - basketboliste un trenere
  • Jānis Vasarietis - ziedu selekcionārs
  • Kārlis Vārtiņš - grupas „Sudden Lights” ģitārists
  • Kaspars Vecvagars - basketbolists
  • Juris Visockis - apgāda "Jumava" valdes priekšsēdētājs
  • Jānis Vitomskis - šahists un šaha žurnālists

Avoti: wikipedia.org

Notikumi

Nav pievienoti notikumi

Pievienot notikumu

Piesaistītās personas

Vārds Dzimis Miris Langs
Nav norādīts
Regīna Dravinska04.08.192903.06.1989lv
Nav norādītsArnolds LiniņšArnolds Liniņš11.12.193012.09.1998lt, lv, ru, ua
Nav norādītsHardijs LediņšHardijs Lediņš08.06.195521.06.2004en, lv
Nav norādītsAleksandrs ČaksAleksandrs Čaks27.10.190108.02.1950de, en, lt, lv, pl, ru
Nav norādītsIndriķis BlankenburgsIndriķis Blankenburgs07.04.188715.10.1944lv

Pievienot personu