Pastāsti par vietu
lv

Sigismunds III Vāsa

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.06.1566
Miršanas datums:
30.04.1632
Papildu vārdi:
Sigismund III Vasa, Zygmunt III Waza, Сигизмунд III
Kategorijas:
Gleznotājs, Karalis, Militārpersona, karavīrs, Valdnieks
Tautība:
 zviedrs, polis
Kapsēta:
Kraków, katedra na Wawelu

Sigismunds III Vāsa  bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1587. gada līdz savai nāvei 1632. gadā un Zviedrijas karalis no 1592. gada līdz 1599. gadam, kad tika gāzts no troņa.

Pretendēja arī uz Krievijas cara troni.

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Trešais, no Dieva  žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Rutēnijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas lielhercogs, un arī zviedru, gotu un vandāļu karalis ar mantojuma tiesībām."

(Sigismundus Tertius Dei gratia rex Poloniæ, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Livoniæque, necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque hæreditarius rex.)

Sigismunds III Vāsa piedzima un uzauga luterāniskajā Zviedrijā, tomēr tika audzināts katolismā.

1587. gadā tika ievēlēts par Polijas karali, kaut arī uz troni pretendēja  arī Austrijas erchercogs Maksimilians III, kuru Sigismunds III sakāva Silēzijā.

1596. gadā pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu.

1605. gadā Sigismunds III centās ierobežot seima varu, tāpēc 1606. gadā notika Zebžidovska sacelšanās (rokošs), kas tika apspiesta.

1605. gadā iesaistījās Polijas-Maskavijas karā (dimitriādē).

Centās personālūnijā nodibināt apvienotu Polijas-Lietuvas-Zviedrijas valsti, kas 1592. gadā arī izdevās.

Tomēr 1595. gadā zviedri Sigismunda tēvoča Kārļa IX vadībā gāza Sigismundu no Zviedrijas troņa.

Sigismunds III lielu daļu no mūža veltīja Zviedrijas troņa atgūšanai, izraisot gandrīz nepārtrauktus karus ar Zviedriju. Otrs šo karu iemesls bija cīņa par Livonijas kontroli.

Liela daļa no tiem notika arī mūsdienu Latvijas teritorijā (skat. Kokneses kauja, Salaspils kauja).

Sigismunds III Vāsa piedalījās arī Moldāvijas magnātu karos pret Osmaņu impēriju. Tajā pašā laikā Krievijā beidzās Juku laiki un tronī nostiprinājās Romanovu dinastija, bet par Prūsijas hercogiem kļuva Hohencollerni.

Tiek uzskatīts, ka Sigismunds III Vāsas valdīšana ir Zelta laikmeta beigas Žečpospoļitā, lielā mērā Sigismunda gandrīz nepārtraukto karu ziemeļos, austrumos un dienvidos dēļ, kas novājināja valsti.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Warszawa, Kolumna Zygmunta III WazyWarszawa, Kolumna Zygmunta III Wazy00.00.1643pl
Karaliskā pils VaršavāKaraliskā pils Varšavā00.00.1619de, en, lv, pl, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Juhans III VāsaJuhans III VāsaTēvs27.06.153717.11.1592
        2Katharina JagiellonicaKatharina JagiellonicaMāte01.11.152616.09.1583
        3Jans II Kazimirs VāsaJans II Kazimirs VāsaDēls22.03.160916.12.1672
        4Vladislavs IV VāsaVladislavs IV VāsaDēls09.07.159520.05.1648
        5Anna von ÖsterreichAnna von ÖsterreichSieva16.08.157310.02.1598
        6Sigismunds II Augusts JagelloSigismunds II Augusts JagelloOnkulis01.08.152007.07.1572
        7Anna JagelloneAnna JagelloneTante18.10.152309.09.1596
        8Isabella JagiellonicaIsabella JagiellonicaTante18.01.151915.09.1559
        9Sophia JagiellonicaSophia JagiellonicaTante13.07.152228.05.1575
        10Sigismunds I Vecais JagelloSigismunds I Vecais JagelloVectēvs01.01.146701.04.1548
        11Bona SforcaBona SforcaVecāmāte02.02.149419.11.1557
        12Kazimirs IV JagelloKazimirs IV JagelloVecvectēvs30.11.142707.06.1492
        13Jans Karols HodkevičsJans Karols HodkevičsDarba ņēmējs, Padotais00.00.156024.09.1621

        30.06.1587 | Po śmierci króla Stefana Batorego w podwarszawskiej Woli rozpoczęła się wolna elekcja, w wyniku której nowym królem został Zygmunt III Waza

        Wybór nowego monarchy Rzeczypospolitej Obojga Narodów po śmierci Stefana Batorego 12 grudnia 1586 roku. Elekcja rozpoczęła się 30 czerwca 1587 roku otwarciem obrad sejmu elekcyjnego w podwarszawskiej Woli, a zakończyła 27 grudnia tego samego roku koronacją na Wawelu Zygmunta Wazy.

        Pievieno atmiņas

        27.12.1587 | Zygmunt III Waza został koronowany w Krakowie na króla Polski

        Pievieno atmiņas

        31.05.1592 | W Krakowie odbył się ślub króla Zygmunta III Wazy z Anną Habsburżanką oraz jej koronacja na królową Polski

        Pievieno atmiņas

        18.03.1596 | Król Zygmunt III Waza podjął decyzję o przeniesieniu stolicy z Krakowa do Warszawy.

        Pievieno atmiņas

        12.03.1600 | Król Zygmunt III Waza ogłosił przyłączenie Estonii do Rzeczypospolitej.

        Pievieno atmiņas

        24.05.1609 | Król Zygmunt III Waza opuścił wraz z rodziną Wawel. W ten sposób nieformalnie odbyło się przeniesienie stolicy do Warszawy

        Pievieno atmiņas

        04.07.1610 | Kļušinas kauja

        Pievieno atmiņas

        28.10.1611 | Tiek apstiprināti Piltenes statūti

        Pievieno atmiņas

        29.10.1611 | Sagūstītais Krievijas cars Vasilijs IV Maskavijas vārdā zvēr Polijas-Lietuvas karalim Sigismundam III vairs nekad neuzbrukt Polijai-Lietuvai

        Pievieno atmiņas

        04.11.1612 | Krievu vienotības diena. Polijas - Lietuvas karaspēks atstāj Maskavu

        Pievieno atmiņas

        27.11.1620 | W Warszawie został publicznie stracony niezrównoważony psychicznie szlachcic Michał Piekarski, który 15 listopada usiłował zamordować czekanem króla Zygmunta III Wazę

        Pievieno atmiņas

        25.09.1629 | Noslēgts Altmarkas pamiers starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu pēc savstarpēja kara

        Pievieno atmiņas

        Birkas