Pastāsti par vietu
lv

Stefans Batorijs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.09.1533
Miršanas datums:
12.12.1586
Papildu vārdi:
Stephanus Rex; Báthory István; Stefan Batory; Steponas Batoras;Стэфан Баторый;
Kategorijas:
Aristokrāts, Karalis, Valdnieks
Tautība:
 ungārs
Kapsēta:
Kraków, katedra na Wawelu

Stefans Batorijs bija Transilvānijas vaivads no 1571. gada līdz 1576. gadam un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1575. gada līdz savai nāvei 1586. gadā. Viļņas universitātes dibinātājs.

Valdīja kopā ar savu sievu Annu no Jagellonu dzimtas. Pēc daudzu vēsturnieku domām bija viens no ietekmīgākajiem un rezultatīvākajiem no ievēlētajiem Polijas- Lietuvas republikas- Žečpospoļitas karaļiem.

Latvijas vēsturē nozīmīgs saistībā ar notikumiem Livonijas kara laikā. Tieši ar Stefana Batorija iesaisti Livonijai izdevās vairākkārt sakaut Livonijai un Polijas-Lietuvas zemēm nemitiīgi iebrūkošos krievu karapūļus, pretuzbrukumos ieņemot pat seno baltu teritorijas ap Smoļensku. Pateicoties Stefana Batorija karavadoņa talantam visi gan paša Krievijas cara Ivana IV "Bargā", gan Krievijas atbalstīto turku centieni iebrukt Eiropā tika novērsti uz ilgāku laiku.

Stefans Batorijs dzimis Transilvānijā, ungāru augstmaņa un Transilvānijas karavadoņa (vaivada) Jānoša Sapojai līdzgaitnieka Ištvāna Batorija ģimenē.

Pēc Sapojai nāves transilvāniešu balstiesīgās kārtas par princi ievēlēja Stefanu Batoriju, pretēji Jānoša novēlējumiem, kurš vēlējās, lai par princi kļūtu Gāšpārs Bēkēšs.

Kaut arī Bēkēšu atbalstīja Hābsburgi, sekojošajā pilsoņu karā Bēkēšs tika padzīts no Transilvānijas.

1572. gadā nomira Žečpospoļitas karalis Sigismunds II Augusts, kuram nebija legālu pēcnācēju.

1573. gadā mirušā karaļa māsa Anna Jagellona pārliecināja Lietuvas Polijas republikas Seimu par karali ievēlēt Anrī (Henriku) Valuā un apprecējās ar to.

Tomēr mazāk kā pēc gada, Henriks devās uz Franciju un kļuva par Francijas karali Anrī III.

1575. gadā Polijas - Lietuvas republikas dienvidiem (Volīnija) uzbruka tatāru karaspēks. 

1575. gada 12. decembrī Seims par Žečpospoļitas karali ievēlēja Svētās Romas impērijas imperatoru Maksimiliānu II, tomēr pēc trim dienām atcēla lēmumu, jo  draudēja izcelties pilsoņu karš, Daļai poļu augstmaņu bija bažas par kotrreformācijas iespēju Polijā.

Pēc debatēm tika nolemts, ka Anna Jagellona tiks ievēlēta par Polijas karalieni, bet Stefans Batorijs Annu apprecēs (Transilvānijā valdīja reliģiska tolerance).

1575. gada 13. decembrī Annu Jagellonu ievēlēja par Polijas karalieni un Lietuvas lielkņazi, bet 1576. gada 1. maijā Stefans Batorijs tika kronēts.

Stefana Batorija kronēšanas rezultātā gandrīz tika lauzta Ļubļinas ūnija, jo Lietuvas lielkņazistes augstmaņi nepiedalījās karaļa vēlēšanās un atbalstīja Maksimiliānu III.

Tomēr Stefanam Batorijam izdevās normalizēt attiecības ar Lietuvu, apstiprinot Lietuvas autonomiju, kā arī nodibinot Viļņas universitāti.

Lai gan Stefans Batorijs bija pārliecināts katolis, viņa metodes nebija radikālas- ticību un vienlaikus arī izglītību pamatā centās uzspiest izmantojot jezuītu ordeņa misijas visā valsts teritorijā (Lubļinā 1581.g., Polockā 1582.g., Latvijā- Rīgā- 1582, Kališā 1583.g., Nesvižā 1584. g., Ļvovā 1584.g. , Igaunijā- Tērbatā- 1586.g. ). 

 Batorijam, apvienojot karadarbību un diplomātiju, izdevās salauzt arī daļas augstmaņu radīto Dancigas opozīciju.

Iekšpolitikā viens no galvenajiem Stefana Batorija padomdevējiem un sabiedrotajiem bija kanclers Jans Zamojskis.

Stefans Batorijs reorganizēja valsts armiju un tieslietu sistēmu.

Ārpolitiski Stefans Batorijs realizēja relatīvi miermīlīgu politiku, tomēr Krievijas caristes ofensīvas dēļ, Žečpospoļitai nācās iesaistīties Livonijas karā, kurā Stefans Batorijs guva pārsvaru pēc Pleskavas aplenkšanas (to ieņemt gan neizdevās), 1582. gadā noslēdzot Jamas-Zapoļskas mieru.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Bērzaunes vasaļa pilsBērzaunes vasaļa pils00.00.1389lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Anna JagelloneAnna JagelloneSieva18.10.152309.09.1596
        2Sigismunds I Vecais JagelloSigismunds I Vecais JagelloSievas/vīra tēvs01.01.146701.04.1548
        3Bona SforcaBona SforcaSievas/vīra māte02.02.149419.11.1557
        4Isabella JagiellonicaIsabella JagiellonicaSvaine18.01.151915.09.1559
        5Sophia JagiellonicaSophia JagiellonicaSvaine13.07.152228.05.1575
        6Katharina JagiellonicaKatharina JagiellonicaSvaine01.11.152616.09.1583
        7Sigismunds II Augusts JagelloSigismunds II Augusts JagelloSvainis01.08.152007.07.1572
        8Magnuss Kurzemes bīskapsMagnuss Kurzemes bīskapsPadotais26.08.154018.03.1583
        9Gothards KetlersGothards KetlersPadotais02.02.151717.05.1587

        01.07.1569 | Ļubļinas ūnija

        Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās.

        Pievieno atmiņas

        03.08.1569 | Inflanty, jako własność wspólna, zostały przyłączone do Korony i Litwy

        Inflanty (łac. Livonia, także Lieflant, niem. Livland, łot. Vidzeme, est. Liivimaa) – nazwa krainy historycznej nad Dźwiną i Zatoką Ryską powstałej w średniowieczu w obrębie posiadłości zakonu kawalerów mieczowych, a zamieszkanej przez plemiona bałtyckie (przodków obecnych Łotyszów) i ugrofińskie (przodków obecnych Estończyków), na których kulturę na przestrzeni wieków wpływała głównie kultura niemiecka, a także skandynawska i polska (szczególnie w Inflantach Polskich/Łatgalii). Dawne Inflanty obejmują terytoria dzisiejszej Estonii i Łotwy.

        Pievieno atmiņas

        14.12.1575 | Stefan Batory został obwołany królem Polski

        Pievieno atmiņas

        04.05.1576 | Stefana Batorija kronēšana

        Pievieno atmiņas

        21.10.1578 | Livonijas karš: Cēsu kaujas

        Cēsu kauja bija pavērsiens Livonijas kara gaitā, kas noveda pie Krievijas sakāves un pilnīgas atteikšanās uz pretenzijām uz bijušās Livonijas konfederācijas teritoriju uz vairāk kā 100 gadiem. Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (Livländischer Krieg /Erster Nordischer Krieg/ Ливонская война, / Liivi sõda /Livonijos karas /25-årskriget mot Ryssland, / I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558 - 1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558-1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561-1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561-1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

        Pievieno atmiņas

        01.04.1579 | Król Stefan Batory założył Uniwersytet Wileński

        Uniwersytet Wileński (lit. Vilniaus universitetas) – państwowy uniwersytet w Wilnie, założony w 1579 przez króla Polski Stefana Batorego jako Akademia i Uniwersytet Wileński. W okresie II Rzeczypospolitej w latach 1919–1939 Uniwersytet Stefana Batorego, trzeci najstarszy uniwersytet na ziemiach Rzeczypospolitej Obojga Narodów i jeden z najstarszych uniwersytetów w Europie Wschodniej i Północnej. Współcześnie nazwę tę nosi największy uniwersytet litewski.

        Pievieno atmiņas

        29.08.1579 | Wojna polsko-rosyjska 1577-1582: wojska polsko-litewskie zdobyły po oblężeniu twierdzę połocką

        Oblężenie Połocka – oblężenie, które miało miejsce w 1579 roku. Połock był celem pierwszej kampanii zaczepnej Stefana Batorego, otwierającej wojnę z Rosją o odzyskanie Inflant i ziemi połockiej, zagarniętych przez Iwana IV Groźnego.

        Pievieno atmiņas

        05.01.1580 | Król Stefan Batory wprowadził polski system pieniężny w Wielkim Księstwie Litewskim

        Pievieno atmiņas

        14.01.1582 | Livonijas karš: Krievija "cedē atpakaļ" okupēto Igauniju un Livoniju Polijas -Lietuvas karaļvalstij, ar kuru tās iepriekš bija noslēgušas ūniju, lai spētu pretoties maskaviešiem

        Pievieno atmiņas

        30.06.1587 | Po śmierci króla Stefana Batorego w podwarszawskiej Woli rozpoczęła się wolna elekcja, w wyniku której nowym królem został Zygmunt III Waza

        Wybór nowego monarchy Rzeczypospolitej Obojga Narodów po śmierci Stefana Batorego 12 grudnia 1586 roku. Elekcja rozpoczęła się 30 czerwca 1587 roku otwarciem obrad sejmu elekcyjnego w podwarszawskiej Woli, a zakończyła 27 grudnia tego samego roku koronacją na Wawelu Zygmunta Wazy.

        Pievieno atmiņas

        Birkas