Pastāsti par vietu
lv

Rīga, Torņakalna pareizticīgo kapi

Pievienot bildi!
Piesaistītie:
48apskatīt sarakstu
Adrese:
Rīga, Telts iela 1, Riga, LV-1004, Latvia
Platība:
1.41 ha
Kapa vietas, pieminekļi:
0

Vienības gatve Nr. 76, Rīga

 

Torņakalna pareizticīgo kapi ir daļa no Torņakalna kapsētas. Tie tika izveidoti 1861.gadā [8] Rīgas Pārdaugavas pareizticīgās baznīcas draudzes vajadzībām [1]. Līdz 1861.gadam Pārdaugavas pareizticīgās konfesijas iedzīvotāji bija spiesti savus mirušos apbedīt nabagu bezmaksas kapsētā vai arī vest uz tālajām Daugavas labā krasta pareizticīgo kapsētām. Aizgājēju radi tikmēr sūdzējās, līdz pilsēta pareizticīgo kapsētai ierādīja priežu meža gabalu attālā vietā Jelgavas ceļa kreisajā malā [6].

Arhīva materiāli liecina, ka kapu izveides process nav virzījies gludi. 1856.gada 11.aprīlī jau bija tik tālu, ka Rīgas civilais gubernators varēja rakstīt Vidzemes guberņas celtniecības un ceļu komisijai šāda satura vēstuli:

Viņa gaišība Vidzemes ģenerālgubernators darījis man zināmu, ka Rīgas un Mītavas arhibīskaps devis savu piekrišanu kapsētas ierīkošanai Rīgas Pārdaugavas baznīcas vajadzībām uz pulkveža atraitnei Ribkinai piederošās zemes, kas atrodas Mītavas šosejas kreisajā pusē trīs verstis no Rīgas. [Viņa Eminence] lika man priekšā dot rīkojumus, lai pieminētā zeme līdz ar pavasara iestāšanos tiktu pienācīgā kārtā apmērīta un nodota Pārdaugavas baznīcas draudzes rīcībā un lai akts par zemes nodošanu līdz ar plānu tiktu nogādāts Viņa Eminencei divos eksemplāros.

Šajā sakarā padevīgi lūdzu Guberņas celtniecības un ceļu komisiju dot šajā lietā pienācīgos rīkojumus un par tālāko paziņot man, piegādājot aktu un plānu divos eksemplāros [1].

28.novembrī, tātad pēc pusgada, civilais gubernators vēlreiz raksta celtniecības un ceļu komisijai, lai painteresētos, kāds liktenis piemeklējis viņa aprīlī sūtīto vēstuli [2]. Pamazām tomēr sākas kaut kāda darbība. Arhitekta palīgam Juliusam Augustam fon Hāgenam (1828-1909) tiek uzdots veikt praktisko uzmērīšanu un ar to saistītās procedūras. No vēstulēm uzzināms, ka darbi nesokas – tad kāds saslimst, tad vēl kaut kas, līdz beidzot 1858.gada februāra beigās – gandrīz pēc diviem gadiem – Hāgens, nu jau kļuvis par guberņas arhitektu, raksta, ka zemesgabals vispār nav derīgs kapsētai, jo ir par šauru, šaurākajā vietā tikai 12 ½ sežanu [3].

Par tālāko ziņu trūkst, iespējams, ka zeme vēl tika vai nu piepirkta vai piedāvināta klāt, skaidrs ir, ka kapsētu ierīkoja [4]. Kapu platība aizņēma 2480 kvadrātasis [5]. Tolaik neviens nevarēja paredzēt, ka līdzās uzbūvēs Bērnu slimnīcu un tās dēļ ierīkos tramvaju līniju, kas visapkārt sekmēs strauju būvēšanos, – kad kapsētai kļuva par šauru, to izdevās paplašināt tikai nedaudz - par 103 kvadrātasīm [5], jo visapkārt jau bija ielas ar namiem [6]. Kapsētiņu ierobežoja Jelgavas šoseja (tag. Vienības gatve), Āpšu, Telts un Krusta (tag. Tipogrāfijas iela). Krusta ielas nosaukuma izcelsme laikam tieši saistīta ar tur esošo kapsētu [5]. Savukārt ar laiku Torņakalna pareizticīgo kapsēta kļuvusi mazāka: Vienības gatvei ierīkota otra brauktuve no tramvaja sliedēm uz kapu pusi, bet abus galus (pa Tipogrāfijas un Telts ielu) nogriezuši sliežu ceļi, kas tramvajiem ļauj iebraukt depo [4].

Par līdzekļiem, kurus dāvinājis kāds nezināms labdaris, 1893.g. kapsētiņas vidū Vienības gatves pusē uzcēla nelielu mūra baznīciņu [5] - Kristus Pestītāja Svētbildes pareizticīgo baznīcu [6]. Tās draudze ar Latvijas biedrības „Memoriāls”, Krievijas vēstniecības Latvijā un Rīgas skolēnu atbalstu veikusi kapu sakārtošanas darbus [10], jo kapi atrodas pareizticīgo draudzes apsaimniekošanā [7]. Diemžēl baznīcā nav nekādu noderīgu arhīva materiālu par kapsētu, arī baznīcas un kapu grāmatas esot zudušas [4].

Kapsētā apbedīti krievu karavīri, kuri miruši pirms Pirmā pasaules kara vai krituši kara laikā. Viņu kapavietas galvenokārt atrodas uz dienvidiem no Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīcas, uz tām uzstādīti kapu pieminekļi [9]. Kapsētā atrodas Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapi, kuros apbedīti aptuveni 3000 kritušo [8]. Kritušie padomju armijas karavīri sarakti pa virsu iepriekš kapos esošajiem apbedījumiem [4]. Padomju karavīru brāļu kapi atrodas pie kapsētas dienvidu robežas (uzstādīts obelisks) un ziemeļrietumu stūrī (uzstādīts piemiņas akmens), bet kapsētas ziemeļaustrumu stūrī atrodas krievu bērnu brāļu kapi (uzstādīts metāla pareizticīgo krusts un akmens piemiņas plāksne). Uz brāļu kapiem ved grantēti celiņi. Līdzās brāļu kapiem uzstādītas divas metāla zīmes ar uzrakstu „Brāļu kapi” [9].

 

Avoti:

1. LVVA, 10.fonds, 2.apraksts, 4536.lieta, 1.lp.

2. LVVA, 10.fonds, 2.apraksts, 4536.lieta, 10.lp.

3. LVVA, 10.fonds, 2.apraksts, 4536.lieta, 35.lp.

4. Bankovskis, Pēteris. Nolika krēslus… atvēra grāmatas… Rīgas Laiks, 2005, Nr.6 (jūn.), 44.-49.lpp. ISSN 1407-1622.

5.  Caune, Andris. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem : Pārdaugavas iedzīvotāji 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma atklātnēs. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2012. 272.lpp. ISBN 978-9984-824-25-3.

6. Kolbergs, Andris. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala : A.K.A, 2001. 494.-495.lpp. ISBN 978-9984-548-00-7.

7. Rīgas pilsētas apstādījumu attīstības koncepcija, 2007-2018 :1.redakcija, projekts [tiešsaiste]. Rīga : Rīgas dome, 2006 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: www.agenda21riga.lv/upload_file/apstadjumu)koncepcija.doc.

8. Torņakalna kapi. No: Rīga : enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 687.lpp.

9. Воинские братские и отдельные могилы и братская могила русских детей [tiešsaiste]. [Rīga] : Русское Общество в Латвии, 2011 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: http://voin.russkie.org.lv/riga_tornakalna.php.

10. Храм Нерукотворенного Образа Спаса [tiešsaiste]. [Rīga] : Латвийская Православная Церковь, 2011 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=2791&id=41.

 

Informāciju sagatavoja:

Velga Bāliņa, Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB);

Kristina Papule, RCB Torņakalna filiālbibliotēka

Birkas