Pastāsti par vietu
lv

Vilhelms Keitels

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.09.1882
Miršanas datums:
16.10.1946
Papildu vārdi:
Wilhelm Keitel, Вильгельм Кейтель, Wilhelm Bodewin Johann Gustav Keitel, Вильгельм Бодевин Йоханн Густав Кейтель, Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels
Kategorijas:
Kara noziedzinieks, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Ģenerālis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Vilhelms Bodevins Gustavs Keitels (vācu: Wilhelm Bodewin Gustav Keitel; dzimis 1882. gada 22. septembrī, miris 1946. gada 16. oktobrī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Oberkommando der Wehrmacht (Bruņoto spēku Augstākās vadības) komandieris, faktiski kara ministrs. Tiesāts par kara noziegumiem Nirnbergas procesā un sodīts ar nāvi.

Dzimis vidusšķiras vācu ģimenē. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Starpkaru periodā turpināja militāro dienestu. Pēc Vernera fon Blomberga demisijas kļuva Oberkommando der Wehrmacht komandieri. Otrā pasaules kara laikā vadīja Vācijas armijas militārās operācijas. Iesākumā iebildis Hitleram pret iebrukumu Francijā un PSRS, vēlākajā kara gaitā bija viena no Hitleram lojālākajām augstākajām militārpersonām. Kara gaitā parakstīja vairākas pavēles, kuras var klasificēt kā kara noziegumus, piemēram 1941. gada "Nakts un Miglas" direktīva (Nacht und Nebel), kura akceptēja politisko pretinieku nolaupīšanu ("pazušanu") Vācijas okupētajās teritorijās. Pēc Hitlera pašnāvības 1945. gada 30. aprīlī Keitels iekļāvās t.s. Flensburgas valdības sastāvā. 1945. gada 8./9. maijā PSRS pārstāvju klātbūtnē parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis DēnicsKārlis DēnicsDarba biedrs16.09.189124.12.1980
        2Valters fon BrauhičsValters fon BrauhičsDomu biedrs04.10.188118.10.1948
        3Alfrēds RozenbergsAlfrēds RozenbergsDomu biedrs12.01.189316.10.1946
        4Ernsts  KaltenbrunnersErnsts KaltenbrunnersDomu biedrs04.10.190316.10.1946
        5
        Ernst John von FreyendPadotais25.03.190900.00.1980

        13.11.1940 | V. Molotova vizīte Berlīnē pie sabiedrotā Ā. Hitlera

        Vizīte notika 12.-13. novembrī

        Pievieno atmiņas

        04.06.1942 | Hitlera un Mannerheima tikšanās

        Pievieno atmiņas

        20.07.1944 | WW2- Atentāts pret Hitleru. Hitlers izdzīvo

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Eiropā beidzas Otrais Pasaules karš. Kara gaitā Krievijas (PSRS) okupētajās valstīs, okupācija turpinās vēl 46 gadus

        2. Pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad pēc komunistu- nacionālsociālistu pakta (23.08.1939) noslēgšanas, tā brīža sabiedrotie- Vācija un 2 nedēļas vēlāk (17.09.1939) PSRS- iebruka un sadalīja Poliju. Gandrīz 2 gadus sabiedrotie- PSRS un Vācija iekaroja vai citādi pakļāva Eiropas valstu lielāko daļu. Pirmās 660 kara dienas PSRS bija galvenais (>90%) Vācijas militāri stratēģisko izejvielu piegādātājs, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka Vācija un Krievija ne tikai tiešā nozīmē grāva Polijas un Somijas pilsētas kara sākumā, bet visu šo periodu Vācija bombardēja Londonu, Koventriju, iekaroja Nīderlandi, un Franciju, izmantojot PSRS piegādātās izejvielas.

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Pievieno atmiņas

        01.10.1946 | Otrais Pasaules karš. Darbu beidz Nirnbergas starptautiskais kara tribunāls

        Pievieno atmiņas

        16.10.1946 | Nirnbergā tiek pakārti galvenie kara noziedzinieki

        Pievieno atmiņas

        Birkas