Pastāsti par vietu
lv

Vladimirs Žirinovskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.04.1946
Miršanas datums:
06.04.2022
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Vladimirs Eidelšteins
Papildu vārdi:
Vladimir Žirinovski, Władimir Żyrinowski, Władimir Wolfowicz Ejdelsztein, Владимир Жириновский
Kategorijas:
Deputāts, Jurists, Komunists, Krievijas Domes deputāts, Politiķis, Tulkotājs
Tautība:
 krievs, ebrejs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Vladimirs Žirinovskis (krievu: Владимир Вольфович Жириновский, dzimis Eidelšteins; dzimis 1946. gada 25. aprīlī Almati, Kazahijas PSR, miris 2022. gada 25. martā) ir ebreju/krievu cilmes Krievijas politiķis, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis, Krievijas Valsts domes deputāts, Domes priekšsēdētāja vietnieks (2000—2011).

Pazīstams kā politiskais provokators un populists, kas ar saviem izteikumiem cenšas piesaistīt radikāli noskaņoto Krievijas vēlētāju balsis. 

Biogrāfija

Izcelsme

Dzimis 1946. gada 25. aprīlī Almati. Viņa tēvs bija pēc PSRS 1939. gadā veiktās Rietumukrainas aneksijas uz Kazahstānu izsūtītais apavu rūpnīcas darbinieks Volfs Eidelšteins, bet māte atraitne Aleksandra Žirinovska, dzimusi Makarova, kas strādāja vietējā veterinārā institūta ēdnīcā. Viņa mātei bija jau pieci bērni no PSRS NKVD virsnieka Andreja Žirinovska, kas bija miris pusotru gadu pirms Vladimira piedzimšanas.

Vēlākos gados, būdams politikā un mēģinot noliegt savu izcelsmi, V. Žirinovskis kļuvis slavens ar savu frāzi par saviem vecākiem: "Māte ir krieviete, bet tēvs — jurists."

Jaunība

Pēc vidusskolas beigšanas 1964. gadā Vladimirs Eidelšteins iesniedza dokumentus uzvārda maiņai, kļūstot par Vladimiru Žirinovski, un devās uz Maskavu, kur iestājās Maskavas Valsts universitātes Austrumu valodu institūtā. Institūtā viņš apguva turku valodu un literatūru, paralēli tam Žirinovskis studēja Ļeņinisma un marksisma universitātē.  1970. gadā Žirinovskis beidza institūtu un virsnieka pakāpē nonāca PSRS Aizsardzības ministrijas rīcībā, kļūstot par politisko instruktoru - "poļitruku" PSRS AM Aizkaukāza kara apgabalā Tbilisi. Pēc trīs gadiem viņš beidza dienestu un iestājās Maskavas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē un beidza to 1977. gadā. 1973. gadā viņš kļuva par darbinieku Padomju Miera aizsardzības komitejas Rietumeiropas problēmu nodaļā, bet vairāku sīku kukuļņemšanas epizožu dēļ darbs tur bija jāpamet.

Sabiedriskā darbība

No 1975. gada viņš strādāja Augstākajā Arodbiedrību skolas dekanātā, kur atbildēja par ārvalstu studentiem. Līdz 1983. gadam V. Žirinovskis strādāja PSRS Juridskajā kolēģijā, kas nodarbojās ar ārvalstu pilsoņu lietām (ārvalstnieku un PSRS pilsoņu laulību lietām utt.). 1983. gadā Vladimirs Žirinovskis ieguva atļauju doties uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā. Tai pašā gadā viņš sāka vadīt izdevniecības "MIR" juridisko nodaļu. 1988. gadā Žirinovskis sāka aktīvi piedalīties Padomju Miera sargāšanas komitejas darbībā. Tieši tad arī viņš guva ievērību kā orators. Viņam neizdevās iestāties apvienībā "Demokrātiskā savienība", jo Žirinovskis aktīvi protestēja pret šīs organizācijas statūtos ierakstīto apakšpunktu, ka PSKP ir gājusi pa noziedzīgu ceļu.

1988. gada nogalē Vladimirs Žirinovskis kopā ar domubiedriem izveidoja Krievijas ebreju nacionālistu kustību. Uzstājoties Padomju ebreju kultūras biedrības "Šalom" kongresā, viņš guva PSRS ebreju atzinību un kopā ar Birobidžānas pilsētas (Ebreju Autonomās Padomju Sociālistiskās republikas galvaspilsēta) PSKP sekretāru Ļevu Šapiro, toreizējo PSRS cionistu kustības līderi Jūliju Košarovski tika ievēlēts organizācijas valdē. Žirinovskis ar saviem draugiem centās izveidot PSRS sociāldemokrātisko partiju, taču tās programma, kuru bija sarakstījis pats Žirinovskis, netika apstiprināta un pieņemta.]

Politiskā darbība

1989. gadā kopā ar Vladimiru Bogačovu Žirinovskis izveido iniciatīvas grupu Padomju Savienības Liberāldemokrātiskās partijas izveidei. Par tās pamatdoktrīnu kopumu kalpoja jau pieminētā programma topošajai sociāldemokrātiskajai partijai. Pēc Aleksandra Jakovļeva ziņām šīs it kā opozicionārās partijas dibināšanu organizēja VDK un šiem nolūkiem piešķīra 3 miljonus PSRS rubļu. 

1989. gada 3. septembrī Vladimirs Žirinovskis uzstājās Lužņiku stadionā Maskavā, kur risinājās Krievu radikālās organizācijas "Pamjat" mītiņš Baltijas republikās dzīvojošo krievu valodā runājošo aizstāvībai. Pēc desmit dienām notika Padomju Savienības Liberāldemokrātiskās partijas (ЛДПСС) dibināšanas kongress un par tās vadītāju kļuva Žirinovskis. Tolaik tā bija otrā partija PSRS, kā formāla alternatīva līdz tam vadošajai un valdošajai PSKP. Par šīs partijas dibināšanu rādīja PSRS Centrālās televīzijas 1. ziņu kanāla raidījums "Vremja" (Laiks) un rakstīja visas lielākās padomju avīzes. Uzreiz pēc tam Žirinovskis neveiksmīgi mēģināja piedalīties Maskavas Tautas deputātu padomes vēlēšanās. 1990. gada rudenī Žirinovskis kopā ar Jurija Bokaņa vadīto "PSRS Zilo kustību" (Синеe движениe CCCP) un Viktora Alkšņa vadīto kustību "Sojuz" (Savienība) Kremlī tikās ar PSKP Politbiroja locekli Nikolaju Rižkovu, lai apspriestu valdības veidošanu. 6. oktobrī Žirinovskis tika izslēgts no paša radītās partijas, sakarā ar ciešajiem sakariem ar VDK, kas diskreditējot PSRS Liberāli Demokrātisko partiju. 20. oktobrī Žirinovskis sasauca savu atbalstītāju konferenci, un tā tika nodēvēta par PSRS Liberāldemokrātiskās partijas II kongresu. Tika nomainīta partijas vadība, par līderi atkal kļuva Žirinovskis.

1991. gada janvārī, laikā, kad sākas Barikāžu laiks Latvijā un visā Baltijā, Žirinovskis kopā ar V. Voroņinu Maskavā sasauca konferenci, kurā izteica pilnīgu atbalstu PSRS armijas darbībai Baltijā un aicināja M. Gorbačovu atlaist Baltijas republiku parlamentus, un ieviest tiešo PSRS prezidenta pārvaldi. 1991. gada 27. februārī V. Žirinovskis piedalījās un dedzīgi uzstājās komunistiskās partijas rīkotajā konferencē "Par varenu, par vienotu Krieviju!". 14. aprīlī Žirinovskis tika izvirzīts par kandidātu Krievijas PFSR prezidenta amatam, bet vēlēšanās ieguva tikai 7,8% balsu (par viņu nobalsoja vairāk nekā seši miljoni Krievijas iedzīvotāju). Vēlēšanās uzvarēja Boriss Jeļcins. Savā priekšvēlēšanu programmā Žirinovskis solīja PSRS saglabāšanos un samazināt cenas šņabim. 1991. gada jūlijā Žirinovskis ieradās Moldovas Republikas teritorijā pašpasludinātajā krievvalodīgo separātistu Piedņestrā. Mītiņa laikā Tiraspolē viņš paziņoja, ka B. Jeļcins drīz tikšot gāzts. Tieši pēc mēneša sekoja Augusta pučs, kura laikā viņš aktīvi atbalstīja Vissavienības Glābšanas komiteju un tās rīcību. Krievijas ģenerālprokuratūra ierosināja pret V. Žirinovski krimināllietu ("М-Е" №17/ 92) par sešiem pantiem, bet nezināmu iemeslu dēļ viss apklusa. 1992. gada 22. jūnijā V. Žirinovskis sastādīja Krievijas ēnu Ministru kabinetu, kurā Aizsardzības ministra vieta ierādīta rakstniekam Eduardam Ļimonovam.

Jau 1992. gada 11. augustā Krievijas Federācijas Justīcijas ministrija anulēja Padomju Savienības Liberāldemokrātiskās partijas reģistrāciju, taču 1992. gada decembrī tika reģistrēta "jauna" Krievijas Liberāldemokrātiskā partija. 

1992. gada 22. decembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā kāda mītiņa laikā Žirinovskis tika piekauts, bet 1993. gada 31. janvārī Žirinovskim uzbruka ap desmit cilvēku maskās, kas piekāva viņa miesassargus, bet pašam Žirinovskim tika sasists plecs.  

1993. gada vasarā Žirinovskis sāka tuvināties Borisam Jeļcinam un valsts varai. Viņš atklāti atbalstīja Krievijas parlamenta atlaišanu, jo vairākums tā deputāti bija atklāti nostājušies opozīcijā B. Jeļcinam. 1993. gada Krievijas Domes vēlēšanās KLDP izraisīja sensāciju, iegūstot 22,9% balsu. 

1993. gada 13. decembra naktī TV studijā "Ostankino" Žirinovskis piekāva prokuratūras izmeklētāju Telmanu Gdļjanu, bet viņa miesassargi TV studijā izpūta asaru gāzi. 

1994. gada 14. janvārī Krievijas parlamenta zālē kāds deputāts iesita Žirinovskim pa seju. Drīz pēc tam, 8. aprīlī Žirinovskis un viņa apsardze Krievijas parlamenta ēkā piekāva savas partijas deputātu Borzjuku, bet kad viņu gribēja aizstāvēt kāds cits deputāts un korespondents, viņus piekāva Žirinovska miesas sargi.

Tā paša gada nogalē Žirinovskis guva plašu rezonansi medijos, paziņojot, ka Baltijas valstu pierobežā Krievijas izvietošot radioaktīvos atkritumus un ar milzu ventilatoriem radiāciju dzīšot uz Igauniju un Latviju. 1994. gada jūnijā Krievijas Ģenerālprokurora lūdza atņemt Žirinovskim deputāta imunitāti, lai tiesātu par klajiem likumpārkāpumiem, kas konstatēti V. Žirinovska grāmatā "Pēdējais izrāviens uz Dienvidiem" (šajā grāmatā Žirinovskis aicināja izrēķināties ar vairākiem Krievijas politiķiem). Parlaments prokuratūras lūgumu noraidīja. 

1994. gada 1. jūlijā Žirinovskis uzbruka milicijas darbiniekam, saplēsa protokolu un norāva dienesta zīmotnes, jo milicis bija apturējis viņa partijas mašīnu par ātruma pārsniegšanu. 

1995. gada 31. janvārī Žirinovskis Strasbūrā paziņoja, ka 100% atbalstot Krievijas armijas rīcību Čečenijā un nekādi upuri neesot par lielu un saniknots par žurnālistu interesi, viņš tos apmētāja ar smiltīm. 1995. gada 9. septembrī Vladimirs Žirinovskis Krievijas Valsts Domes zālē piekāva deputāti Tiškovsku un vilka aiz matiem pa plenārsēžu zāli, līdz to pārtrauca citi deputāti. 1996. gadā Žirinovskis aicināja valdību nacionalizēt vairākus privātos Krievijas TV kanālus. 

1997. gada 8. maijā Maskavā pie Nezināmā kareivja kapa Žirinovskis piekāva un ievilka savā mašīnā kādas telekompānijas žurnālisti, bet TV "MTK" operatora galvu apzināti ar brutālu spēku iecirta tās pašas automašīnas durvīs. Ierosinātā krimināllieta pēc Krievijas Federācijas kriminālkodeksa 213. panta atkal izbeigta.

Interesanti fakti par Vladimiru Žirinovski

Politiskie analītiķi konstatējuši, ka tieši V. Žirinovskis nereti izsaka idejas, kas, iespējams, nāk no Kremļa puses. Šādā veidā Krievijas vadītāji vienkārši vēlas pārbaudīt iespējamo reakciju uz saviem nākotnes plāniem. Zināms, ka Žirinovskis pat nepieņem ziedus no saviem piekritējiem, motivējot to ar gadījumu, kas notika ar Indijas premjeru Radživu Gandiju (viņu uzspridzināja teroriste pašnāvniece). Vladimiram Žirinovskim ir dēls, kam ir mātes uzvārds — Ļebedevs. Viņš strādā atbildīgā amatā KLDP birojā.

Žirinovskim arī esot savs uzskats Izraēlas jautājumā. Viņš uzskata, ka Izraēlas radīšana pašreizējā vietā bija kļūda, jo apkārtējās arābu valstis nekad neļaušot tai mierīgi eksistēt. Esot vajadzējis veidot "jauno" Izraēlu Dienvidukrainā, iekļaujot tur Odesu, Hersonu un Izmaīlu. Žirinovskis aicina visus emigrantus, kas no PSRS brauca uz Izraēlu, atgriezties Krievijā. Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados Izraēla ir liegusi Žirinovskim tiesības iebraukt Izraēlas valstī.

Žirinovska izteikumi pret Baltiju

2013. gadā, sakarā ar ASV plāniem dot triecienu Sīrijai Žirinovskis paziņoja, ka Baltijas valstis, ja uzdrīkstēsies atbalstīt uzbrukumu Sīrijai, tiks okupētas un iznīcinātas. Baltijas valstu sūtņus jābrīdina, ka Lietuvai atņems Klaipēdu un Viļņas apgabalu atdos Baltkrievijai. «Narva un Kohtla-Jerve — tur dzīvo krievi. Igaunijas austrumdaļa [jāiekļauj] Ļeņingradas apgabalā. Austrumu Latvija — Smoļenskas un Pleskavas apgabalā. Kauņa, Šauļi, Panevēža — lūk, tā ir mazā Lietuvas kņaziste. Bet viss apkārt — Krievija.» paziņoja Žirinovskis.

Latvijai jāatstājot tikai Liepāja, jo Rīga un Jēkabpils — tās ir krievu pilsētas. "Jēkabpils ir Borisogļebska. Kāpēc to pārdēvēja? Tā ir krievu pilsēta, bet ne Jēkabpils."

Apbalvojumi un pagodinājumi

  • Ordenis "Par nopelniem Tēvzemes labā" (2011, 2006)
  • Goda ordenis (Орден Почёта", 2008)
  • Žukova medaļa (Медаль Жукова)
  • Medaļa Maskavas 850. gadadienas atcerei
  • Medaļa Pēterburgas 300. gadadienas atcerei
  • Stolipina medaļa

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Volfs EidelšteinsTēvs00.00.190700.00.1983
        2
        Aleksandra ŽirinovskaMāte00.00.191200.00.1985
        3Елена АвдееваЕлена АвдееваDarba biedrs19.07.196829.08.2023
        4Nikolajs RižkovsNikolajs RižkovsDarba biedrs28.09.192928.02.2024
        5Иван СкляровИван СкляровPaziņa22.06.194826.02.2007
        6Лев БаяндинЛев БаяндинPaziņa02.01.194214.02.2018
        7Александр ЗаверюхаАлександр ЗаверюхаPaziņa30.04.194021.03.2015
        8Анатолий БелоноговАнатолий БелоноговPaziņa24.02.193907.09.2019
        9Наталия БасовскаяНаталия БасовскаяPaziņa21.05.194124.05.2019
        10Борис ФедоровБорис ФедоровPaziņa13.02.195819.11.2008
        11Дмитрий ФилипповДмитрий ФилипповPaziņa01.08.194413.10.1998
        12Vlads ĻistjevsVlads ĻistjevsPaziņa10.05.195601.03.1995
        13Aslan  ÛsoyanAslan ÛsoyanPaziņa27.02.193716.01.2013
        14Raisa  GorbačovaRaisa GorbačovaPaziņa05.01.193220.09.1999
        15Vitālijs ČurkinsVitālijs ČurkinsPaziņa21.02.195220.02.2017
        16Andrejs SaharovsAndrejs SaharovsPaziņa21.05.192114.12.1989
        17Anna PoļitkovskaAnna PoļitkovskaPaziņa30.08.195807.10.2006
        18Алексей ЯблоковАлексей ЯблоковPaziņa03.10.193310.01.2017
        19Владислав ТихомировВладислав ТихомировPaziņa14.08.193919.06.2017
        20Анатолий ЛебедьАнатолий ЛебедьPaziņa10.05.196327.04.2012
        21Boriss  ŅemcovsBoriss ŅemcovsPaziņa09.10.195927.02.2015
        22Aleksandr LebiedAleksandr LebiedPaziņa20.04.195028.04.2002
        23Максим КовальскийМаксим КовальскийPaziņa30.08.196429.03.2019
        24Виктор ТопаллерВиктор ТопаллерPaziņa13.07.195810.01.2018
        25Александр  ГентелевАлександр ГентелевPaziņa06.11.195902.04.2019
        26Андрей ВоробьевАндрей ВоробьевPaziņa01.11.192815.06.2020
        27Boriss BerezovskisBoriss BerezovskisPaziņa23.01.194623.03.2013
        28Владимир ЛопухинВладимир ЛопухинPaziņa23.05.195226.05.2020
        29Лев БашмаковЛев БашмаковPaziņa26.02.193830.12.2018
        30Василий ШандыбинВасилий ШандыбинPaziņa25.07.194130.12.2009
        31Олег ЛобовОлег ЛобовPaziņa07.09.193706.09.2018
        32Владимир ЛеончевВладимир ЛеончевPaziņa18.10.194631.12.2009
        33Владимир СергеенковВладимир СергеенковPaziņa05.12.193827.09.2014
        34Владимир ГоловлевВладимир ГоловлевPaziņa11.05.195721.08.2002
        35Борис ПолуяхтовБорис ПолуяхтовPaziņa16.09.193420.08.2014
        36
        Александр БрагинскийPaziņa12.09.194828.11.2001
        37Сакина ШаймиеваСакина ШаймиеваPaziņa23.08.193916.11.2018
        38Жорес АлферовЖорес АлферовPaziņa15.03.193001.03.2019
        39Сергей КасторскийСергей КасторскийPaziņa20.02.194808.09.2016
        40Hosni MubaraksHosni MubaraksPaziņa04.05.192825.02.2020
        41Алексей ГоловковАлексей ГоловковPaziņa31.05.195607.01.2009
        42Олег МироновОлег МироновPaziņa05.06.193901.09.2020
        43Юрий  ПетровЮрий ПетровPaziņa18.01.193924.10.2013
        44Валентин ЦветковВалентин ЦветковPaziņa27.08.194818.10.2002
        45Константин КрыловКонстантин КрыловPaziņa18.10.196712.05.2020
        46Игорь СергеевИгорь СергеевPaziņa20.04.193810.11.2006
        47Георгий ГабунияГеоргий ГабунияPaziņa06.09.195222.01.2000
        48Николай КондратенкоНиколай КондратенкоPaziņa16.02.194023.11.2013
        49Josifs  KobzonsJosifs KobzonsPaziņa11.09.193730.08.2018
        50Борис НоткинБорис НоткинPaziņa13.08.194211.11.2017
        51Анатолий ГужвинАнатолий ГужвинPaziņa25.03.194617.08.2004
        52Евгений БушминЕвгений БушминPaziņa04.10.195806.10.2019
        53Юрий ВласовЮрий ВласовPaziņa22.06.196109.01.2019
        54Евгений ТарлоЕвгений ТарлоPaziņa13.02.195823.06.2020
        55Анатолий ДобряковАнатолий ДобряковPaziņa23.02.193912.05.2003
        56Виталий ВульфВиталий ВульфPaziņa23.05.193013.03.2011
        57Александр ДерягинАлександр ДерягинPaziņa19.02.194116.07.2010
        58Владимир ХубиевВладимир ХубиевPaziņa26.03.193217.03.2004
        59Сергей ЛеушкинСергей ЛеушкинPaziņa09.10.195020.04.2008
        60Виктор ШершуновВиктор ШершуновPaziņa16.11.195020.09.2007
        61Валерий КоковВалерий КоковPaziņa18.10.194129.10.2005
        62Геннадий МеркуловГеннадий МеркуловPaziņa12.05.194014.05.2015
        63Виталий МухаВиталий МухаPaziņa17.05.193622.05.2005
        64Михаил НаролинМихаил НаролинPaziņa19.10.193321.01.2011
        65Аркадий ВепревАркадий ВепревPaziņa29.10.192723.07.2006
        66Владимир СагановВладимир СагановPaziņa07.03.193624.09.1999
        67Мурат АхеджакМурат АхеджакPaziņa18.07.196207.12.2010
        68Юрий ЛяшкоЮрий ЛяшкоPaziņa22.04.194307.03.2015
        69Василий ДьяконовВасилий ДьяконовPaziņa25.07.194605.09.2012
        70Валерий ЗубовВалерий ЗубовPaziņa09.05.195327.04.2016
        71Леонид ГорбенкоЛеонид ГорбенкоPaziņa20.06.193907.08.2010
        72Иван ШабунинИван ШабунинPaziņa09.10.193520.09.2006
        73Ирина ЯковлеваИрина ЯковлеваPaziņa06.01.194524.11.2014
        74Сергей ЮшенковСергей ЮшенковPaziņa27.06.195017.04.2003
        75Олег НепомнящийОлег НепомнящийPaziņa04.01.193928.08.2016
        76Евгений ТкаченкоЕвгений ТкаченкоPaziņa21.03.193501.04.2018
        77Магомет ТекеевМагомет ТекеевPaziņa12.02.196212.05.2018
        78Jurijs  LužkovsJurijs LužkovsPaziņa21.09.193610.12.2019
        79Александр ТиткинАлександр ТиткинPaziņa12.09.194812.09.1999
        80Петр ДейнекинПетр ДейнекинPaziņa14.12.193719.08.2017
        81Игорь ЕсиповскийИгорь ЕсиповскийPaziņa28.03.196010.05.2009
        82Анатолий ТрофимовАнатолий ТрофимовPaziņa01.06.194010.04.2005
        83Валерий МахарадзеВалерий МахарадзеPaziņa00.00.194015.11.2008
        84Георгий РогозинГеоргий РогозинPaziņa07.08.194206.03.2014
        85Николай ЕгоровНиколай ЕгоровPaziņa03.05.195125.04.1997
        86Константин КобецКонстантин КобецPaziņa16.07.193930.12.2012
        87Евгений КузнецовЕвгений КузнецовPaziņa27.12.193803.11.2005
        88Юрий СкоковЮрий СкоковPaziņa20.06.193805.02.2013
        89Александр НекрасовАлександр НекрасовPaziņa14.03.195709.04.2020
        90Анатолий ТяжловАнатолий ТяжловPaziņa11.10.194228.07.2008
        91Евгений ИхловЕвгений ИхловPaziņa08.04.195905.06.2019
        92Игорь ДомниковИгорь ДомниковPaziņa29.05.195916.07.2000
        93Андрей ЧеркизовАндрей ЧеркизовPaziņa01.04.195414.01.2007
        94Дмитрий ЗавадскийДмитрий ЗавадскийPaziņa28.08.197209.07.2000
        95Леонид КравченкоЛеонид КравченкоPaziņa10.05.193802.07.2018
        96Александр ЩетининАлександр ЩетининPaziņa27.08.196227.08.2016
        97Вадим РечкаловВадим РечкаловPaziņa24.04.196407.01.2017
        98Anatolijs JefremovsAnatolijs JefremovsPaziņa30.01.195213.10.2009
        99Ватанар ЯгьяВатанар ЯгьяPaziņa18.09.193817.06.2020
        100Boriss JeļcinsBoriss JeļcinsPaziņa01.02.193123.04.2007
        101Олег ХоржанОлег ХоржанPaziņa30.06.197617.07.2023
        102Михаил МонастырскийМихаил МонастырскийPartiju biedrs10.11.194518.04.2007
        103Александр ВенгеровскийАлександр ВенгеровскийPartiju biedrs01.04.195329.04.2012
        104Вячеслав ШевченкоВячеслав ШевченкоPartiju biedrs09.06.195325.03.2004

        Nav norādīti notikumi

        Birkas