Vladislavs Juhņēvičs

Vladislavs Juhņēvičs dzimis 08.10.1950. nodarbojās ar komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Vladislavs Juhņēvičs bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Indigo Line"
  Organizācijas pamatdarbība bija Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

Vladislavs Juhņēvičs nomira 64 gadu vecumā, 2015. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Vladislavs Juhņēvičs varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***********

Tieši pirms nedēļas saņēmām pavisam negaidītu sēru vēsti – tā arī nesagaidījis savu 65. dzimšanas dienu, ko arī Latvijas Radio 2 būtu piesaucis 8. oktobrī, 12. septembra vēlā vakarā pēkšņi mūžībā tika aizsaukts dziedātājs Vladislavs Juhņēvičs.

Viņa skatuves mūžs bijis garš un daudzveidīgs, Juhņēvičs dziedājis dažādos ansambļos un visvisādas dziesmas no latviešu ziņģēm un populārajām svinību melodijām līdz komponistu jaundarbiem estrādes un šlāgermūzikas jomā, viņš pats veidojis humoristiskas dziesmu programmas ar Žani Ezīti un dzejnieku Valdi Artavu, būdams lielisks parodiju meistars.

Taču Vladislava Juhņēviča kontā ir arī tāda nopietna un sarežģīta dziesma kā „Zelta mute”, ko viņam veltījis Raimonds Pauls tai periodā, kad dziedātājs strādāja ansamblī „Modo”.

1950. gada 8. oktobrī dzimušā Vladislava Juhņēviča vecāki bija poļi, visi četri bērni – trīs dēli un māsa bija muzikāli, un tika izveidota pat Juhņēviču ģimenes kapela, kas kļuva apkaimē visai populāra. Vladislavs sita bungas un spēlēja saksofonu, balss gan atvērās tikai pēc balss lūzuma.

Pēc Zaubes pamatskolas ceļš veda uz Siguldas, vēlāk Saulkrastu vidusskolu, kur tika pamanīts un novērtēts Juhņēviča talants. Jau 11. klasē jauneklis sāka apmeklēt VEF kultūras pils vokālo studiju, kur mācījās pie Leonīda Zahodņika.

Vladislavs iestājās Kultūras darbinieku tehnikumā, dienesta gados dziedāja karavīru ansamblī „ Zvaigznīte”, pēc armijas dziedāja VEF orķestrī un Siguldas bigbendā, turklāt tik labi, ka 1975. gadā tika atzīts par labāko solistu starptautiskajā estrādes festivālā „Zelta trompete”, kas notika Kauņā. Sekoja uzaicinājums strādāt Raimonda Paula vadītajā profesionāļu grupā „Modo”, kur Juhņēvičs dziedāja kopā ar Mirdzu Zīveri un Aiju Kukuli, arī solonumurus.

Jau 1977. gadā dziedātājs no Modo aizgāja, viņš strādājis arī Rīgas restorānos, bet 1981. gadā sāka solista gaitas Ogres rajona Ciemupes kolhoza ansamblī Meloss 10 gadu garumā. Ja ar Modo tika apceļota Padomju Savienība, tad ar Melosu uzstāšanās notika tikai Latvijas mērogos.

Juhņēvičs izveidoja arī pats savu humoristisko programmu, kurā iesaistīja arī aktierus.

Viņš absolvējis Latvijas valsts universitātes svešvalodu fakultāti, apguvis klavieru skaņotāja amatu, ar kuru pelnīja iztiku dzīves pēdējos gados. Vladislavs Juhņēvičs sadarbojies ar ansambļiem Mazā ģilde, Suvenīrs, Blāzma, 90. gados popularitāti guva jau kā zivju restorāna īpašnieks, uzstājies arī divatā ar Gunti Branci ballītēs un slēgtos vakaros, bet nu svītru visam pārvilka pēkšņā aiziešana nepilnu 65 gadu vecumā 12. septembra vakarā.

Un nu, atvadoties no Vladislava Juhņēviča, lai skan 80. gadu vidus ieraksts, tā būs ansambļa Meloss toreizējā vadītāja, komponista Gunāra Freidenfelda sacerētā Lauku romance ar Pētera Jurciņa dzeju, kuras smeldzīgā noskaņa atbilst šai skumjajai vēstij, un dziesmu, protams, dzirdēsiet pirmoreiz programmā ZG LR2.

***

Dziedātājs, mūziķis, klavieru skaņotājs.
Vladislavs dzimis pie Amatas Zaubē Tripēču mājā. Vecāki - Malgožata un Antons, poļi pēc tautības,  bija ienācēji Latvijā. Savā starpā viņi sarunājās poliski, bet ar bērniem - latviski. Kopā ģimenē bija četri bērni - meita un trīs dēli. Vismuzikālākais no visiem bija vecākais dēls, Vladislava brālis, Jānis. Kopā viņi izvedoja Juhņēviču kapellu , ar kuru braukāja pa lauku ballītēm - Zaubē, Nītaurē, Skujenē, Allažos. Par sapelnīto naudu tēvs sapirka instrumentus. Jaunākajam, Vladislavam, tika bungas. Taču puika drīz vien iemācījās spēlēt arī saksofonu. Mājās Juhņēvičiem bija arī akordeons, vijole, trompete un klavieres. Dziedāt Vladislavs sācis tikai pēc balss lūzuma.

  1963.gadā ģimenē piemeklē traģēdija. Nogalina vecāko brāli Jāni. Māte, bēdu pārņemta, dzīvi beidz pašnāvībā. Māsa bija izgājusi pie vīra, vidējais brālis - padomju armijas dienestā. Tēvs pēc kāda laika apprec citu sievieti. Vladislavs nekad par šo laiku nerunāja, taču traģēdijas atskaņas viņa raksturā bija jūtamas arī turpmākajā dzīvē: nopietnība, noslēgtība, domīgums, dziļi sevī apslēptas skumjas. 
  Pēc Zaubes pamatskolas Vladislavs iestājas  Siguldas vidusskolā, kur arī ticis pie iesaukas Juhans. Skolas laikā iesaistās pretpadomu aktivitātēs. Audzināšana ģimenē dzen saknes...Tas bija 1968.gads, kad PSRS tanki iebrauc Prāgā. Seko paraugtiesa, pēc kuras Vladislavu izslēdz no skolas. Valsts ienaidnieku savās sienās nevēlējās redzēt arī neviena cita skola. Saulkrastu vidusskola apžēlojas. Labās balss dēļ skolas sarīkojumos Juhans drīz vien kļūst neaizstājams. Nacionālistiskus uzskatus Vladislavs saglabāja visu savu mūžu. Bet galvenais, nekad arī neslēpa. Protams, ja kādam tie interesēja.
  Pēc vidusskolas Juhans iestājas Rīgas kultūras darbinieku tehikumā pūtēju orķestra vadītājos, kur pasniedzējs ir arī mūziķis Gunārs Freidenfelds. Tehnikumu Juhans tomēr nepabeidz. Paralēli turpina jau skolas laikā iesākto - mācības  VEF Kultūras pils vokālajā studijā pie pedagoga Leonīda Zahodņika, pie kura balsi izkopuši gandrīz viss Latvijas estrādes dziedātāju zieds - Žoržs Siksna, Aino Bāliņas meita, kādreiz ansambļa "Menuets" soliste Ilona Bāliņa, bijusī ans."Eolika" dziedātāja Ilona Stepanova, izcilas balss īpašnieks Andrejs Lihtenbergs u.c. Piedalās arī VEF Kultūras pils veidotā koncertuzvedumā "Uz "Spīdolas" viļņa...".
  Armijas dienestu Juhņēvičs aizvada slavenajā karavīru ansamblī "Zvaigznīte", kur atšķirīgos laikos dienesta gadus aizvadījuši arī citi estrādes mākslinieki - Jānis Zirnis, Gunārs Freidenfelds, Aigars Grauba, Gunārs Rozenbergs, Uldis Stabulnieks, Ojārs Grīnbergs, Zigmārs Liepiņš, Imants Vanzovičs u.c. Daļas komandiera pulkveža Lando attieksme pret latviešu mūziķiem bija iecietīga. Disciplīnas groži bija padomju armijai neraksturīgi vaļīgi. Pa dienu - darbs finieru rūpnīcā, vakaros - mēģinājumi un koncerti.
  1975.gadā Lietuvas pilsētā Kauņā konkursā "Zelta trompete", kur uzstājās ar Siguldas kultūras nama bigbendu, Vladislavs iegūst labākā solista balvu. Spēcīgais baritons ar ausij tīkamo tembru, intonatīvi precīzais dziedājums pārliecināja  gan konkursa žūriju, gan arī skatītājus. Aplausi bija pelnīti. Šajā konkursā labākā ansambļa laurus plūca Ādažu "Suvenīrs" Ivara Krauča vadībā, kur dziedāja Mirdza Zīvere. Drīz pēc tam, 1976.gadā, Vladislavs sāk dziedāt Raimonda Paula vadītajā Latvijas Filharmonijas ansamblī "Modo" - gan solo, gan kopā ar Aiju Kukuli, Ligitu Zeili un Mirdzu Zīveri. Raimonds Pauls tieši Juhana balsij uzrakstījis dziesmu "Zelta mute".
  Pēc aiziešanas no "Modo" Vladislavs dzied dažādos ansambļos (Mazā ģilde, Suvenīrs, Blāzma), apgūst klavierskaņotāja arodu, apprecas. Par sievu (cik gan pasaulīte ir maziņa) Juhans apņem šo rindiņu autora skolas sola biedreni Margaritu Mošāni.

Kopā ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem Leonu Krivānu, Gunāru Placēnu u.c. Juhans koncertē pa visu Latviju. Koncertos piedalās arī dzejnieks Valdis Artavs, pazīstamais satīriķis Žanis Ezītis. Veiksmīga ir sadarbība ar Ciemupē bāzēto ansambli "Meloss", kuru vada Gunārs Freidenfelds. Juhanam īpaši labi padevās jautras ciemas, publika tās ļoti labi uzņēma. Taču pēc nozudušā smaida  aiz skatuves neviļus radās iespaids, ka uz skatuves Juhans prasmīgi pielāgojis  Pajaco masku. "Par naudu ļaudis grib līksmus brīžus gūt..."

80.gadu beigās "Daugavas Vanagu" pārstāvis sarīko Vladislavam trīs nedēļu koncertturneju Anglijas latviešiem. Anglijā sapelnīto naudu viņš 1992.gadā iegulda, kopā ar sievu Margaritu uzsākot ģimenes biznesu, -  pretī Nacionālajam teātrim atver zivju restorānu. Te, restorānā "Fish and Chips", ansambli vada komponists Jānis Sildegs, kura dzīves gaitas pēdējā darba vietā arī beidzas kādā no spēļu starpbrīžiem.

Latvijas Radio fonotēkā saglabājušies apmēram 40 ieraksti ar Vladislava Juhņēviča balsi.