Voicehs Jaruzeļskis
Voicehs Jaruzeļskis
- Dzimšanas datums:
- 06.07.1923
- Miršanas datums:
- 25.05.2014
- Papildu vārdi:
- Wojciech Jaruzelski, Vojcehs
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Komunists, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Muižnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Premjerministrs, Prezidents, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Ģenerālis
- Tautība:
- polis
- Kapsēta:
- Warszawa, Powązki Military Cemetery
Vojcehs Jaruzeļskis (poļu: Wojciech Jaruzelski; dzimis 1923. gada 6. jūlijā) - sociālistiskās Polijas Tautas Republikas politiķis, Polijas armijas ģenerālis.
Dzimis augstdzimuša poļu virsnieka ģimenē. Bērnību pavadīja Bjalistokas apkaimē. Sākoties Otrajam Pasaules karam, tēvs kopā ar ģimeni aizbēga uz Lietuvu. Vēlāk ģimene tika izsūtīta uz PSRS Āzijas daļu, kur tēvs Bijskā mira.
1943. gadā kā brīvprātīgais iestājās poļu armijas daļā, kas tika formēta PSRS teritorijā. Piedalījās kaujās frontē.
1947. gadā iestājās Polijas Strādnieku partijā (kopš 1948. gada - Polijas Apvienotā Strādnieku partija (PASP)).
Mācījās Polijas Augstākajā kājnieku skolā un Ģenerālštāba akadēmijā.
No 1968. gada - Polijas Aizsardzības ministrs. Prāgas pavasara laikā komandēja poļu karaspēka darbību Čehoslovākijā.
1981. gadā, kad Polijā aizvien lielāku ietekmi ieguva nekomunistiskā arodbiedrība "Solidaritāte", Jaruzeļskis kļuva par PASP ģenerālsekretāru un 1981. gada 13. decembrī pasludināja valstī karastāvokli un arestēja galvenos arodbiedrības "Solidaritāte" līderus. Vēlāk, pēc sociālistiskās iekārtas kraha, Jaruzeļskis apgalvoja, ka to darījis, lai nepieļautu PSRS karaspēka iebrukumu Polijā, ko gan apšauba Jaruzeļska oponenti.
Sākoties PSRS politikas izmaiņām pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas un saskaroties ar streiku vilni, PASP Jaruzeļska vadībā vairs nespēja kontrolēt situāciju valstī un piekrita Apaļā galda sarunām ar arodbiedrību "Solidaritāte" par Polijas valsts tālāko attīstību.
Sarunas notika no 1989. gada 6. februāra līdz 15. aprīlim un sarunu rezultātā tika panākts kompromiss par daļēji brīvām vēlēšanām. Kaut arī PASP bija garantēts 65% mandātu skaits Polijas Seimā, Senātā, kur nebija PASP kvotas, tika ievēlēts tikai viens deputāts no PASP (no 100 senatoriem).
Tomēr Nacionālā Asambleja ar vienas balss pārsvaru ievēlēja Jaruzeļski par Polijas prezidentu.
1990. gadā Jaruzeļskis atkāpās no prezidenta amata un par Polijas prezidentu kļuva Lehs Valensa.
1991. gada janvārī Jaruzeļskis demobilizējās no armijas.
2007. gada 17. aprīlī pret Jaruzeļski un vairākiem citiem komunistu darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības par viņu valdīšanas laikā pastrādātiem noziegumiem.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Barbara Jaruzelska | Sieva | |
| 2 |  | Tadeusz Gajcy | Skolasbiedrs | |
| 3 |  | Jegors Ligačovs | Darba biedrs | |
| 4 |  | Stanisław Kociołek | Darba biedrs | |
| 5 |  | Валентина Парсаданова | Paziņa | |
| 6 |  | Anna German | Paziņa | |
| 7 |  | Princis Filips Mauntbatens | Paziņa | |
| 8 |  | Elena Ceaușescu | Paziņa | |
| 9 |  | Nikolaje Čaušesku | Paziņa, Domu biedrs | |
| 10 |  | Jāsirs Arafāts | Paziņa | |
| 11 |  | Mihails Gorbačovs | Paziņa | |
| 12 |  | Gustavs Husāks | Paziņa | |
| 13 |  | Helmūts Šmits | Paziņa | |
| 14 |  | Jožefs Antalls | Paziņa | |
| 15 |  | Margota Honekere | Paziņa | |
| 16 |  | Roberts Maksvels | Paziņa | |
| 17 |  | Žaks Širaks | Paziņa | |
| 18 | Adam Kowalik | Darba ņēmējs | ||
| 19 | Marcin Nurowski | Darba ņēmējs | ||
| 20 |  | Władysław Jabłoński | Darba ņēmējs | |
| 21 |  | Czesław Kiszczak | Darba ņēmējs | |
| 22 |  | Michał Janiszewski | Darba ņēmējs | |
| 23 |  | János Kádár | Domu biedrs | |
| 24 |  | Leonīds Brežņevs | Domu biedrs | |
| 25 |  | Konstantīns Čerņenko | Domu biedrs | |
| 26 |  | Josips Brozs Tito | Domu biedrs | |
| 27 |  | Банзай | Domu biedrs | |
| 28 |  | Vladislavs Gomulka | Domu biedrs | |
| 29 |  | Erich Honecker | Domu biedrs | |
| 30 |  | Jurijs Andropovs | Domu biedrs |
10.02.1940 | Genocīds. PSRS komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas jeb genocīdu PSRS okupētās Polijas Austrumu daļā
Šajā dienā tika izsūtīti 140,000- 300,000 okupēto teritoriju iedzīvotāji. Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).
29.06.1940 | PSRS sāk trešo deportācijas operāciju no iepriekšējā gadā okupētās Polijas austrumu daļas
28.04.1947 | Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150.000 ukraiņu deportācija Polijā
01.11.1955 | Sākās Vjetnamas karš
16.07.1968 | Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai
20.08.1968 | Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā
Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu. Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem
11.12.1970 | Aufstand vom Dezember 1970 in Polen
Der Aufstand vom Dezember 1970 in Polen war ein Arbeiteraufstand vom 14. bis 22. Dezember 1970 in der Volksrepublik Polen; es kam zu Streiks, Massenkundgebungen, Demonstrationen in Gdingen, Danzig und Stettin. Ausgelöst wurden die Unruhen durch plötzliche drastische Preiserhöhungen für Lebensmittel und Gegenstände des täglichen Bedarfs.
14.12.1970 | Grudzień 1970: robotnicy Stoczni Gdańskiej odmówili podjęcia pracy i wielotysięczny tłum przed południem udał się pod siedzibę Komitetu Wojewódzkiego PZPR w Gdańsku
Grudzień 1970, wydarzenia grudniowe, rewolta grudniowa, wypadki grudniowe, masakra na Wybrzeżu – protesty robotników w Polsce w dniach 14-22 grudnia 1970 roku (demonstracje, protesty, strajki, wiece, zamieszki) głównie w Gdyni, Gdańsku, Szczecinie i Elblągu, stłumione przez milicję i wojsko.
19.03.1981 | Bydgoszcz events
Bydgoszcz events (Polish: wypadki bydgoskie) refers to a turning point in the early history of the Solidarity movement. Following the registration of Solidarity by the authorities of Poland in 1980, the farmers were also pushing for creation of a separate trade union, independent from the official system of power. The NSZZ RI Solidarność (Independent Self-Governing Trade Union of Individual Farmers Solidarity, also called Rural Solidarity) was created, but not legalized by the authorities. Because of that on March 16, 1981 in Bydgoszcz a strike was proclaimed.
12.12.1981 | Rada Państwa podjęła uchwałę o wprowadzeniu stanu wojennego
Stan wojenny w Polsce 1981–1983 – stan nadzwyczajny wprowadzony 13 grudnia 1981 roku na terenie całej Polskiej Rzeczypospolitej Ludowej, niezgodnie z Konstytucją PRL. Został zawieszony 31 grudnia 1982 roku, a zniesiono go 22 lipca 1983 roku. W trakcie jego trwania z rąk milicji oraz SB zginęło kilkadziesiąt osób.
13.12.1981 | Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli
Kara stāvoklis Polijā (Stan wojenny w Polsce 1981-1983) ilga no 1981. gada 13. decembra līdz 1983. gada 22. jūlijam
13.12.1981 | Elita Veidemane: Iedegsim sveces par "Solidaritāti" un drosmīgajiem poļiem
04.06.1989 | Polish legislative election 1989
The Polish legislative election of 1989 was the tenth election to the Sejm, the parliament of the Polish People's Republic, and the first election to the recreated Senate of Poland. The first round took place on 4 June, right after the 1989 June 4th Beijing Tiananmen Square massacre in China, with a second round on 18 June. It was the closest thing to a free election in the country since 1928, and the first since the Communist Polish United Workers Party abandoned its monopoly of power in April.
