Pastāsti par vietu
lv

Ķekavas pagasts, Katlakalna kapi

Piesaistītie:
121apskatīt sarakstu
Īpašnieks:
Ķekavas novada pašvaldība
Mērķis:
0907 Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve
Politiskā teritorija:
Ķekavas pagasts
Platība:
10.95 ha
Kapa vietas, pieminekļi:
1apskatīt sarakstu

Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, Rīgas reģions

Satiksme: 12.autobuss (Rīga), pietura „Kooperatīvs “Ziedonis”” (galapunkts)

Kapu pārzine: 27841758 

 

Kapu ierīkošana uzsākta ap 1773.gadu. Sākotnēji kapi atradušies tuvāk Daugavai. Kapu vecajā daļā (platība 1.68 ha) skatāmi vairāki 18. un 19.gs. raksturīgi pieminekļi ar māksliniecisku vērtību un metāla krusti.

Kapos apbedīts Bal­ti­jas vācu ap­gaismotājs, publicists un rakstnieks Garlībs Merķelis (1769-1850). Kapa piemineklis celts par latviešu saziedotajiem līdzekļiem, to  uzstādīja Rīgas Latviešu biedrība 1869.g., atzīmējot G.Merķeļa 100.dzimšanas dienu . Lai lielo piemiņas akmeni ar čugu­na krustu virs tā novietotu pie rakstnieka kapa, nācās izplēst kapsētas mūra sētu un vēlāk to atkal aizmūrēt. Pārmūrētā vieta redzama vēl šodien. 1992.g. 1.novembrī, G.Merķeļa dzimšanas dienā, pieminekļa plāksne tika izlauzta un krusts – nogāzts. 1994.g. pēc fotodokumentiem plāksni ģipsī atjaunoja tēlnieks Zigurds Galūns, Rīgas Tehniskajā universitātē to atlēja čugunā . Kopš 1992.g. rudens  G.Merķeļa dzimšanas dienā pie pieminekļa pulcējas skolēnu  literāro darbu  konkursa „Latvieši” dalībnieki no visas Latvijas .

19.gs. sākuma gleznotāja animālista Johana Heinriha Baumaņa  (1753-1832) apbedījuma vietu iezīmē pamatīgs krusts. Re­ti skatīts pieminekļa veids ir J.D. Brandenburga apbedījumam – tas veidots kā ne­liels templītis, ku­rā zem arkas aiz režģveida nožogojuma novietota vāzīte. Nav sagla­bā­jies kāda barona – tējas cienītāja – apbedījums. Netālu no vārtiem viņam bijusi ur­na, izveidota tējas kan­nas formā, tā esot sašauta kara laikā. Starp pieminekļiem īpaši jāatzīmē trīsvietīgs metāla dīvāns, kura vecums tuvojas 200 gadiem.

Kapusvētki (luterāņu) – augusta trešajā svētdienā.

 

Katlakalna Brāļu kapi

Līdzās Katlakalna kapiem atrodas Pirmā pasaules kara Brāļu kapi, kuri sākotnēji bija 6.Sibī­ri­jas korpusa 7.sapieru bataljona brāļu kapi. Katlakalnu aizsargu priekš­nie­ka Gustava Godeļa vadībā, veicot pārapbedījumus no dažādām vietām, 1938.gadā te apglabāti Brīvības cīņu va­roņi. Tad uzstādītais „Melnais krusts” 1946.gadā gan tika nogremdēts Mūlkalnu-Tīturgas ezerā, jauns piemiņas akmens tika atklāts 1991.gadā. Otrā pasau­les kara nogalē – 1944.g. oktobra kaujās – te apbedīti 106 kritušie sarkanarmieši, daļēji virsū pirma­jiem, sagla­bā­jot nelielu čuguna krustu bez uzraksta.

 

Avoti:

1.      Garlība Merķeļa kapa piemineklis ; Katlakalna Brāļu kapi [tiešsaiste]. [Ķekava] : Ķekavas novada kultūras aģentūra, 2011 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams: http://parkulturu.lv/arhitektura-pieminekli.

2.      Katlakalna evanģēliski luteriskā draudze [tiešsaiste]. [Katlakalns] : Katlakalna evanģēliski luteriskā draudze, 2011 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams: http://www.katlakalns.lv/?ct=draudze.

3.      Rusmanis, Sigurds. Neiepazītā Latvija. [B.v] : Mantojums, 2006. 170.-200.lpp. ISBN 9984-96997-5.

 

Informāciju sagatavoja: Velga Bāliņa

Birkas