Filmas "Vai viegli būt jaunam?" pirmizrāde Maskavā

"Vai viegli būt jaunam?" ir 1986. gada Latvijas filma, kuras režisors ir Juris Podnieks. 
Filma ir stāsts par jauniešiem un viņu vietu sabiedrībā.

1998. gadā tika izdots filmas turpinājums "Vai viegli būt?... Pēc 10 gadiem".

Filma saņēmusi Lielā Kristapa balvu kā 1986. gada labākā dokumentālā filma. Iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

****

Vai viegli būt jaunam?, dokumentāla filma

Vai viegli būt jaunam? (1986). Dokumentāla filma, 82 min.

• Režisors režisors Juris Podnieks.
• Scenārija autori Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks,
• operators Kalvis Zalcmanis,
• komponists Mārtiņš Brauns.
• Skaņu režisori: Anrijs Krenbergs, Gunārs Netrebskis
• Montāžas režisors: Antra Cilinska
• Operatora asistents: Ilgvars Silmalis
• Asistents: Aleksandrs Demčenko
• Redaktors: Rūta Frijāre
• Filmas direktors: Baiba Urbāne

Filma - fenomens, kuras ārkārtīgo rezonansi pasaulē radījusi autoru profesionalitāte, domas vēriens un prāta asums, spējot precīzi trāpīt aktualitātes nervā. Filmas pirmizrāde notika Maskavā Padomju Savienības galvenajā kinoteātrī "Rossija". Droši var teikt, ka filma bija īsts sprādziens padomju valsts juku laiku sākuma periodā - tāda rinda bija redzēta tajā pašā Puškina laukuma otrā pusē tikai tad, kad tika atvērts pirmā MakDonalda ēstuve.

Viena no populārākajām latviešu dokumentālajām filmām — spilgta publicistikas un arī latviešu dokumentālā poētiskā kino tradīciju simbioze. Filmu veidojusi izcila personība — režisors, arī operators (taču ne šīs filmas) Juris Podnieks (1950—1992) — latviešu dokumentālā kino 1980. gadu spilgtākā personība, guvis arī starptautisku atpazīstamību.

"Vai viegli būt jaunam?" fenomens — filmas milzīgā popularitāte skatītāju auditorijā (tolaik PSRS), tās unikālie komerciālie rādītāji (filmu noskatījušies 28 miljoni skatītāju) ir ne tikai Jura Podnieka asredzības, talanta un sociālā jūtīguma, bet arī 20. gadsimta 80. gadu liberālo tendenču "bērns". 80. gadi mērķtiecīgi tuvināja PSRS sabrukumam, liberalizācijas tendenču (perestroikas) iespaidā dokumentālais kino bija tas lauks, kurā drosmīgākie pieteica jaunas tēmas un piedāvāja to dziļu analīzi, iekarojot jaunas, līdz tam aizliegtas mākslinieciskās patiesības teritorijas. "Vai viegli būt jaunam?", kas analizē jauniešu pasaules izjūtu, mērķus, vērtību kritērijus, varēja parādīties tikai 80. gadu vidū. Tās piedāvātā atklātības pakāpe ideoloģisku uzstādījumu žņaugos dzīvojošajai sabiedrībai bija šokam līdzīga atskārsme — nebijis atklātības un tiešuma līmenis.

Filmas atspēriena punkts ir grupas "Pērkons" koncerts Ogres estrādē, kura laikā jaunatnes enerģija sakuļas agresivitātē — tiek izdemolēts vilciena vagons. Seko represijas — arī tiesas process, būtībā paraugprāva — pret vairākiem noziegumā iesaistītajiem jauniešiem. Tiesāšana notika Rīgas rajona tiesas pakļautībā esošās Siguldas tautas tiesas telpās, tiesnesis Voldemārs Šubrovskis (vēlāk Rīgas Apgabaltiesas tiesnesis un aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks no juristu t.s. "Siguldas grupas - Grūtups, Šubrovskis, Redisons).

Ainas no koncerta, epizodes no tiesas procesa un vēlāk sarunas ar jauniešiem, kuru likteņus vairāk vai mazāk ietekmējis šis notikums, aizsāk "Vai viegli būt jaunam?".

Podnieks filmu veido kā sazarotu portretu galeriju, filmēdams savus varoņus viņus raksturojošā vidē un norisēs. Pats būdams trīsdesmitgadnieks, Podnieks sarunājas ar tā laika padsmitgadniekiem par vērtībām, kas viņiem būtiskas.

Režisora varoņu kolekcijā ir gan izmanīgs divkosis (tagad liela uzņēmuma vadītājs Latvijā), kurš ar padomju jaunieša paraugseju maršē godasardzē pie Strēlnieku pieminekļa, taču lolo klaji merkantilus mērķus, gan jauns kino režisors Igors Linga, amatieris, kas mēģina savas paaudzes izjūtas izteikt filmā (filmas fragmentā redzam arī Vladi Goldbergu), gan arī krišnaīts, Afganistānas karā pabijušais u.c.

Jaunā kino amatiera (Igora Lingas) filmas kadri veido zīmīgu "Vai viegli būt jaunam?" tēlainības slāni — mazliet naivu, pašmērķīgu — kā daži no jauniešu monologiem. Podnieks, kurš kadrā intervē savus varoņus, darbojas kā ieinteresēts klausītājs, pēcāk šos jauniešu cilvēkstāstus un portretus savērpjot mērķtiecīgā tēlu un sajūtu audeklā.

Laikā, kad filma bija novitāte, daudz tika diskutēts par dokumentālā un "inscenētā" saplūsmi. (Gan amatierfilmiņa, gan epizodes ar pankiem liecina par inscenējuma klātbūtni). Šīs diskusijas aizmirstas, taču palikusi atskaņa no tās milzīgās rezonanses, kādu izraisīja filma — gan ar spēju uzdot precīzus jautājumus, gan ar cilvēcīgi patieso attieksmi pret tik dažādajiem filmas varoņiem, kuri taču visi tobrīd mācījās padomju skolās ar to dzelžaino oficiālās patiesības pakāpi; palikusi atskaņa no Podnieka talanta un profesijas prasmes visu šo eksistenciālās saasinātības (kāda tā nenoliedzami ir vēlīnos tīņu gados) sajūtu attiecināt arī uz toreizējo sociālpolitisko klimatu PSRS.

Filma ir notvērusi to milzīgās enerģijas lādiņu, kas vairs neļāvās tikt iegrožots padomisko klišeju rāmī. Emocionāli "Vai viegli būt jaunam?" ir arī viens no Latvijas drīzās brīvības priekšvēstnešiem. Izcilāko J. Podnieka filmu vidū ir "Strēlnieku zvaigznājs" (1982), "Mēs?" (1989), "Krustceļš" (1990) un "Impērijas gals" (1991).

Dita Rietuma

Lielākā daļa filmā redzamās personas, arī pēc vairāk nekā 30 gadiem dzīvo tepat Latvijā, daudzi viens otru pazīst, citi savstarpēji sanīdušies, bet šajā filmā ir daudzi, tāpēc mēģināsim tos uzskaitīt:

• Jaunais režisors Igors Linga,
• tiesas zālē gaišajā žaketē advokāts Andris Grūtups,
• blakus barga prokurore, tagad Augstākās tiesas senatore Valda Eilande,
• tiesnesis Voldemārs Šubrovskis,
• (tiks turpināts, ja kādi vēl būs atpazīti) .....