Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Polijas-Lietuvas (kuras sastāvā brīvprātīgi bija iekļāvušies arī tagadējās Latvijas teritorijas valstiskie subjekti*) -Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605. gada 27. septembrī.

Apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku.

1600. gadā Zviedrijas karaspēks karaļa Kārļa IX vadībā bija ieņēmis visu Pārdaugavas hercogistes teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar Daugavas upi, proti, Daugavgrīvas, Rīgas un Kokneses cietokšņus.

1601. gada pavasarī Lietuvas hetmanim J.K. Hodkevičam izdevās uzvarēt zviedrus Kokneses kaujā un pārtraukt cietokšņa aplenkumu. Tā gada rudenī liels Polijas-Lietuvas karaspēks karaļa Sigismunda III vadībā pārcēlās pār Daugavu pie Kokneses un atkaroja zviedriem visu Vidzemi un Dienvidigauniju.

1605. gadā Zviedrijas karaspēks atkal devās uzbrukumā un 4000 zviedru karavīru grāfa Frederika Joahima Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un aplenca cietoksni, sākot gatavoties Rīgas aplenkšanai. Zviedrijas karaspēku vadīja karalis Kārlis IX un tā sastāvā bija aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku, ieskaitot Vidzemes zemessardzi.

Lietuvas lielhetmanis Jans Karols Hodkevičs spēja sapulcināt karaspēku, kura sastāvā bija 2600 jātnieki un 1300 kājnieki, ieskaitot Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera vadīto 300 Kurzemes un Zemgales jātnieku karaspēku Daugavas kreisajā pusē. Armijas kodolu veidoja labi trenēta smagā kavalērija - t.s. "spārnotie huzāri". Zviedru karalis 26. septembra vakarā, neraugoties uz rudens lietavām, nolēma gar Daugavu doties pretī Hodkeviča karaspēkam un abas armijas sastapās pie Salaspils 18 km attālumā no Rīgas.

Zviedrijas armija rīta gaismā izvietojās pakalnē tagadējā Salaspils parka un Ķesterciema (HES ciemata) vietā. Polijas-Lietuvas armija izvietojās pie Ikšķiles lielceļa aptuveni viena kilometra attālumā no zviedriem, tagadējo Salaspils kapu apkārtnē. Pēc īsa uzbrukuma poļu-lietuviešu karaspēks veica māņu atkāpšanās manevru un ievilināja zviedru karaspēka avangardu staignājā pie tagadējās Salaspils pilsētas austrumu robežas Rīgas-Daugavpils šosejas kreisajā pusē.

Kopvalsts huzāru kavalērija kopā ar Kurzemes jātniekiem devās straujā uzbrukumā labajā flangā un sakāva zviedru jātniekus. Tad Hodkevičs pavēlēja uzbrukt arī kreisajā flangā un pilnīgi ielenca zviedru karaspēka priekšējo daļu. Panikā zviedri atkāpās un jau pēc pusstundas kauja beidzās ar pilnīgu zviedru karaspēka sakāvi. Kaujas laikā zviedru karalis Kārlis zaudēja savu zirgu un viņu no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim aizjāt līdz Rīgai.

• Pēc Zviedrijas vēstniecības un Latvijas kultūras fonda iniciatīvas 1995. gadā tika atjaunota piemiņas zīme, kurā iekalti vārdi: "Te 1605. g. 27. IX vidzemnieks Heinrihs Vrede, ziedojot sevi, izglāba Zviedrijas ķēniņa Kārļa IX dzīvību, bet 9000 ķēniņa karavīru krita kaujas laukā".

• Pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas 1996. gadā par piemiņu Polijas - Lietuvas karaspēka uzvarai pār Zviedrijas karaspēku Salaspilī Rīgas - Daugavpils šosejas kreisajā malā tika novietots piemineklis ar uzrakstiem latviešu un poļu valodās. Piemineklī iekalti Lietuvas, Polijas un Kurzemes ģerboņi un teksts: "Šeit, 1605. g. 27. septembrī, vienā no lielākajām jauno laiku vēstures cīņām - kaujā pie Salaspils (Kirholma) - Polijas karaļvalsts un Lietuvas lielkņazistes karaspēks, piedaloties Kurzemes hercogistes karaspēkam, hetmaņa Jana Karola Hodkeviča vadībā izcīnīja uzvaru pār skaitliski pārāko Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku. Polijas Republikas valdība".

***

* 1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs Livonijas konfederācijas vārdā noslēdza Pasvales līgumu ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par mieru un savstarpēju palīdzību pret Krieviju.

1560. gadā, Livonijas karā, Krievijas cara Ivana IV karaspēks sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā. Sakautais ordenis noslēdza Viļņas ūniju ar Sigismundu II Augustu. Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas ar Sigismundu II Augustu, Livonijas konfederācija iekļāvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Šo vienošanos pastiprināja 1566. gada Grodņas ūnija. Uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota Pārdaugavas Livonijas hercogiste tiešā Lietuvas pārvaldībā, bet tās dienviddaļā tika izveidota autonoma Lietuvas vasaļvalsts Kurzemes un Zemgales hercogiste, par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Igaunijas ziemeļos izveidojās Zviedru Igaunija, bet Sāmsala pārgāja Dānijas pakļautībā.