Pulicera balva

Balva tika izveidota pēc ungāru izcelsmes mediju magnāta Džozefa Pulicera, kurš nomira 1911. gadā, atstātā testamenta. Balvas fondam viņš novēlēja 2 miljonus dolāru. Pulicera balva tiek piešķirti saskaņā ar Kolumbijas universitātes komitejas lēmuma. Balvas piešķiršana notiek kopš 1917. gada, katra gada maija pirmajā svētdienā. Uzvarētāji nominācijā gan tiek paziņoti jau aprīlī. Komiteja pati nemeklē darbus, respektīvi, kandidāti tiek pieteikti un par katru kandidātu ir jāiemaksā 50 dolāri. Prēmijas, ko piešķirt nominācijas uzvarētājam, apmērs ir 10 tūkstoši dolāru. Kopā ar naudas prēmiju žurnālists iegūst arī sertifikātu. Nominācijā Par kalpošanu sabiedrībai tiek piešķirta zelta medaļa. Medaļu iegūst laikraksts, bet pašā nominācijā varbūt pieminēts arī raksta vai rakstus sērijas autors, autori.

Kopumā ir 21 nominācija. Lielākā daļa nomināciju ir žurnālistikas jomā, precīzāk, 14 nominācijas. Tajās ir iekļautas nominācijas, piemēram, par Par meistarību, Par starptautisko reportāžu, Par ziņu fotogrāfiju un citas. Sešas kategorijas ir literatūras jomā, bet viena mūzikas jomā. Turklāt pastāv arī speciālās balvas dažādās jomās. Visvairāk Pulicera balvas pieder tādiem izdevumiem kā The New York Times, The Wall Street Journal un The Washington Post. Kopš 2006. gada Pulicera balvu var saņemt arī izdevumi, kas ir publicēti elektroniskā veidā. Pirmais elektroniskais izdevums tika apbalvots 2010. gadā. Vienīgais latvietis, kas ir ieguvis Pulicera balvu, ir Ēriks Hills.