Pastāsti par vietu
lv

Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
16.01.1969

Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

Lai attaisnotu iebrukumu pat pseidosuverēnā valstī, bija nepieciešams lūgums pēc palīdzības. Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz "konservatīvo" spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli, kurā apgalvoija ka "labējā prese" valstī "vairo nacionālisma un šovinisma vilni, provocē antikomunistisku un antipadomju psihozi".

Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem", lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem".

Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu. Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.

16.janvāra rītā J.Palahs sēdēja studentu kopmītnēs un rakstīja vēstuli. Tajā viņš teica, ka pasšadedzināšanās ir protests, kura mērķis ir pamodināt savas valsts iedzīvotājus. Viņš pabeidza vēstuli, atvadījās no saviem istabas biedriem un aizgāja. 

Grāmatā Gaisma mijkrēslī iekļautas arī Jaroslava Špireka atmiņas par Svētā Vāclava laukumā 16.janvārī notikušo.

J.Špireks esot stāvējis pie Nacionālā muzeja. Pēkšņi viņš dzirdējis saucienus: «Deg!» J.Špireks ieraudzījis, ka Svētā Vāclava statujas virzienā skrien liesmu apņemts cilvēks un nokrīt zemē. Cilvēki visapkārt saukuši pēc palīdzības. J.Špireks novilcis mēteli un uzmetis virsū liesmu pārņemtajam ķermenim. J.Palaha māte par notikušo uzzinājusi tikai nākamajā dienā. Braukdama uz Prāgu apciemot dēlu, vilcienā pretimsēdošā vīrieša avīzē viņa ieraudzījusi J.Palaha fotogrāfiju. 85% no J.Palaha ķermeņa bija apdeguši. Par spīti smagajam stāvoklim, J.Palahs bijis pie samaņas. «Jeniček, ar tevi viss būs kārtībā,» teikusi māte. Viņš pa- smaidījis un lēnām teicis: «Mums nepieciešama dzīves telpa.» 19.janvārī Jans Palahs nomira. J.Palahs tika apbedīts Prāgā. 

The Funeral of Jan Palach 25/1/1969

Taču 1973.gadā komunistu valdība deva rīkojumu pārapbedīt J.Palaha mirstīgās atliekas Všetates kapos, jo baidījās, ka viņa kaps Prāgā var kļūt par sava veida svētvietu. 1990.gadā urna atkal tika pārvesta uz Prāgu. J.Palaha pašsadedzināšanās vietā Svētā Vāclava laukumā ir uzstādīts mazs koka krusts un plāksne ar uzrakstu «Komunisma upuru piemiņai».

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Taivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojāTaivānā no sliedēm noskrien vilciens ar 350 pasažieriem; vismaz 36 negadījumā gājuši bojā02.04.2021en, lv
2Neatkarības laukumā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šodien aizdedzinājies vīrietisNeatkarības laukumā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šodien aizdedzinājies vīrietis22.01.2021lv
3Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto Kārtējā Amtrak pasažieru vilciena katastrofā ASV- vismaz 2 bojāgājušie, vairāk kā 50 ievainoto 04.02.2018en, lv
4Bulgārijā no sliedēm noskrējis un uzsprādzis ar sašķidrināto gāzi piekrauts kravas vilciens, 5 bojāgājušieBulgārijā no sliedēm noskrējis un uzsprādzis ar sašķidrināto gāzi piekrauts kravas vilciens, 5 bojāgājušie10.12.2016en, lv
5 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
6Čehoslovākiju pamet pēdējie padomju okupācijas spēkiČehoslovākiju pamet pēdējie padomju okupācijas spēki25.06.1991en, lv, pl
7Ilggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēresIlggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēres15.11.1982lv, ru
8Pašsadedzināšanās mēģinājums pie Brīvības pieminekļaPašsadedzināšanās mēģinājums pie Brīvības pieminekļa13.04.1969en, lv, ru
9Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka ČehoslovākijāNaktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā20.08.1968en, lv, pl, ru
10Kompartijas politiskā krīze PolijāKompartijas politiskā krīze Polijā08.03.1968de, en, lv, pl, ru, ua
11Prāgas pavasaris Prāgas pavasaris 05.01.1968de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
12Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukumaUngārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma02.11.1956lv, ru
13Komunistiskais apvērsums ČehoslovākijāKomunistiskais apvērsums Čehoslovākijā25.02.1948lv, pl
14Nacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā KrievijaNacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā Krievija15.03.1939lv, pl
15Rīgā tiek atvērts Pilsētas mākslas muzejs- šobrīd LNNMRīgā tiek atvērts Pilsētas mākslas muzejs- šobrīd LNNM14.09.1905lv
16Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"05.02.1852en, lv
17Poļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie DobresPoļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie Dobres17.02.1831lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv, barikadopedija.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jan  ZajícJan Zajíc03.07.195025.02.1969de, en, fr, pl
    2Jans PalahsJans Palahs11.08.194819.01.1969de, en, fr, lv, pl, ru
    3
    Evžen Plocek29.10.192909.04.1969en, fr
    4Aleksandrs DubčeksAleksandrs Dubčeks27.11.192107.11.1992de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    5Jurijs AndropovsJurijs Andropovs15.06.191409.02.1984de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    6Leonīds BrežņevsLeonīds Brežņevs19.12.190610.11.1982en, lv, pl, ru
    Birkas