Pastāsti par vietu
lv

Vācija atzīst Latviju de jure

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
01.02.1921

1920.gada pavasarī Latvija uzsāka miera sarunas ar Krieviju un Vāciju. Vācija jau pirmajā sarunu raundā piekrita atzīt Latviju de iure pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes lielvalstīm. Šī atzīšanas formula arī tika ietverta 1920.gada 15.jūlijā parakstītajā Pagaidu līgumā par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.

1920.gada 11.augustā Latvija parakstīja miera līgumu ar Krieviju, kura otrajā pantā bija norādīts, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākamiem laikiem”. Šis līgums ne vien atzina Latviju de iure, bet arī, ievērojot to, ka Krievija pati atteicās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju, novērsa nopietnu šķērsli vispārējai starptautiskai juridiskai atzīšanai.

Pēc Z.Meierovica atkārtotās vēršanās pie Sabiedroto Augstākās padomes ar lūgumu atzīt Latviju de iure 1920.gada 21.janvārī, kurš nedeva nekādus rezultātus, Latvija izdarīja mēģinājumu starptautisko atzīšanu panākt, iestājoties Tautu Savienībā. 14.maijā Latvijas valdība Tautu Savienībai iesniedza iestāšanās lūgumu.

Z.Meierovics devās uz Londonu, kur uzturējās no 1921.gada 1. līdz. 23.janvārim. Londonā Z.Meierovicam neizdevās iegūt drošu pārliecību, ka Lielbritānija atbalstīs Latvijas prasību. Pret to asi iebilda ārlietu ministrs Dž.Kerzons. Savukārt, Lielbritānijas premjerministrs Loids Džordžs (Lloyd George) ieņēma svārstīgu nostāju.

1921.gada 24.janvārī Parīzē bija paredzēts sanākt Sabiedroto Augstākajai padomei, piedaloties Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas pārstāvjiem. 21.janvārī Latvijas sūtnis Francijā ne tikai minēto piecu, bet arī citu Parīzē rezidējošo valstu pārstāvjiem iesniedza rakstu ar lūgumu atzīt Latviju de iure. 23.janvārī Parīzē ieradās Z.Meierovics. Augstākās padomes sēde, kā paredzēts, sākās 24.janvārī. Baltijas valstu jautājuma izskatīšana divreiz tika atlikta, līdz beidzot 26.janvārī tas tika izskatīts. Kā referents uzstājās Francijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Bertelo. Lai gan kopējais noskaņojums bija Baltijas valstīm labvēlīgs, līdz pat pēdējam lēmuma pieņemšanas brīdim situācija saglabājās neskaidra. Tomēr Francijas ārlietu ministra Briāna (Briand) un Itālijas ārlietu ministra grāfa Sforcas uzstāšanās un Loida Džordža, kurš nostājās pret savu ārlietu ministru Kerzonu, atbalsts svaru kausus nosvēra Latvijai par labu. 26.janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure, un Latvijas puse saņēma šo faktu apliecinošu oficiālu rakstu. Piecas valstis - Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija - bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem. Šajā sakarā Z.Meierovics 18.februārī, uzstājoties Satversmes sapulces sēdē, norādīja: “Mēs esam panākuši de iure atzīšanu bez kaut kādām klauzulām un varam tagad savu nākamību veidot kā pilntiesīga valsts, kā mūsu intereses to vislabāk prasa.”

Pēc Antantes lielvalstu 26.janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana. Kā pirmās to ar atpakaļejošu datumu izdarīja Polija (atzīšanas raksts datēts ar 1920.gada 31.decembri) un Somija (atzīšanas raksts datēts ar 26.01.1921.).

1.februārī sekoja atzīšana no Vācijas,

5.februārī - Norvēģijas un Zviedrijas,

7.februārī - Dānijas, 10.februārī - Persijas,

17.februārī - Austrijas,

19.februārī - Portugāles,

26.februārī - Rumānijas.

8.martā atsevišķu atzīšanas rakstu piesūtīja Japāna, lai gan tā bija pārstāvēta Sabiedroto Augstākajā padomē.

Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - 1922.gada 28.jūlijā, pie kam, ASV deklarācijā tika norādīts, ka ASV atzīst pastāvošo valdību nevis valsti. Ja atzīšanas rakstā nebūtu pieminēts, ka Valsts departaments gaida Kongresa lēmumu par oficiālu diplomātisko pārstāvniecību izveidošanu, tas būtu uztverams tikai kā pagaidu de facto stāvokļa atzīšana.

Bez tam, atzīšanas raksts saturēja atrunu, ka “Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka neatkarības Krievijā nedrīkst tikt izmantotas par cēloni Krievijas teritoriju atsavināšanai”. Šis pieticīgais Latvijas neatkarības traktējums vēlākajos gados tika revidēts.

 

no historia.lv

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Japāna kļūst par piekto pasaules valsti, kura veiksmīgi nosēdina izpētes staciju uz MēnessJapāna kļūst par piekto pasaules valsti, kura veiksmīgi nosēdina izpētes staciju uz Mēness20.01.2024en, lv
2Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas 30.04.2019lv
3Zviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastēZviedru florbolisti savas sudraba medaļas izmet miskastē15.12.2016lv
4Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
5Augusta pučsAugusta pučs19.08.1991de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
6Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
7Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
8Argentīnas militāristi okupē Folklendu salasArgentīnas militāristi okupē Folklendu salas02.04.1982lv, pl, ru
9Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes CietoksnisLīdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis08.05.1945en, lv
10Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
11Kamikadzes. Pirmais japāņu kamikadzes uzbrukums sabiedroto - Austrālijas kuģim "Australia" 2. Pasaules karāKamikadzes. Pirmais japāņu kamikadzes uzbrukums sabiedroto - Austrālijas kuģim "Australia" 2. Pasaules karā21.10.1944lv
12Latvijas Centrālās Padomes MemorandsLatvijas Centrālās Padomes Memorands17.03.1944de, en, lv, ru
13Huta Pieniacka massacreHuta Pieniacka massacre28.02.1944en, pl, ru
14Rīgu okupē vācu karaspēksRīgu okupē vācu karaspēks01.07.1941lv
15Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvāAr PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā05.08.1940lv, ru
1628.09.1939  iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti  noslēdza miera un robežlīgumu28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu28.09.1939en, lv, pl, ru
17Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdaliTiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali23.08.1939lv, pl, ru
18Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
19Hirohito kļuva par Japānas imperatoruHirohito kļuva par Japānas imperatoru25.12.1926lv, pl
20ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv

Karte

Avoti: news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Zigfrīds Anna MeierovicsZigfrīds Anna Meierovics05.02.188722.08.1925de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    2Alberts KviesisAlberts Kviesis22.12.188109.08.1944de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    3Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    4Jānis ČaksteJānis Čakste14.09.185914.03.1927lv
    5Vilhelms II HohencollernsVilhelms II Hohencollerns27.01.185904.06.1941en, lv, pl
    Birkas