Tiek dibināta Viļņas Universitāte

Līdz Viļņas univesritātes atklāšanai, reģiona tautām, arī no tagadējās Latvijas teritorijas, lai iegūtu augstāko izglītību, bija jādodas uz kaimiņu zemēm, kur tās bija atvērtas jau agrāk.

Pirmā Eiropas universitāte bija atvērta Boloņā, 1088. gadā, tai sekoja Neapoles universitāte 1224. gadā 

Vācu zemēs, vairāk uz ziemeļiem kā "populārākā" un atpzīstamākā bija Heidelbergas universitāte (1386.g.).

"Ordeņa zemēs"- Kēningsbergā univesritāte tika atvērta 1544. gadā, Livonijā pirmā- Tērbatas universitāte (1632.g.)

***

1570. gadā pēc bīskapa Valeriāna Protašēviča uzaicinājuma Viļņā ieradās jezuīti, atklāja akadēmiju (Almae Academia et Universitas Vilnensis Societatis Jesu) un ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda Augusta palīdzību izveidoja bibliotēku. 

1579. gada 1. aprīlī Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra akadēmijai universitātes tiesības.

16. gadsimtā universitāte gan pieaicināja ārvalstu zinātniekus, gan paplašināja bibliotēku. 

1595. gadā universitātē tika izdota pirmā grāmata lietuviešu valodā katehisms.

Tomēr vēlākajā Polijas un Lietuvas valsts pagrimuma periodā 17. gadsimta 2. pusē un 18. gadsimtā universitāte panīka.

Pēc Lietuvas okupācijas un iekļaušanas Krievijas Impērijā sekoja īss universitātes uzplaukuma periods, 19. gadsimta sākumā tā kļuva par laicīgu universitāti un pat bija viena no lielākajām universitātēm Eiropā, un tā sāka veidoties par lietuviešu un poļu atmodas centru un cīnītāju pret Krievijas okupācijas varu kalvi.

1831.g. pēc kārtējās Krievijas okupēto zemju- Polijas -Lietuvas tautu sacelšanās cars Nikolajs I 1832. gadā pavēlēja universitāti slēgt.

1919. gadā Universitāte pēc Viļņas iekļaušanas Polijas teritorijā tika atjaunota, nodēvējot to par Stefana Batorija Universitāti ar apmācību poliski. 

1939. gadā pēc Viļņas iekļaušanas Lietuvā, Stefana Batorija universitāte tika slēgta, tās vietā atvērta Viļņas Universitāte ar lietuviešu kā mācību valodu