Aivars Markots par Lembergu

Par Lembergu

Pedejo dienu murgs ar valdibas veidosanu un Saeimas vadibas velesanam atjaunojis sarunas par vina lomu un ietekmi. Atkartosu to, ko biju rakstijis pirms velesanam. Kkur 90o gadu beigas, Brisele pusdienojot ar legendaro pirmo Eiropas Ekonomiskas Asociacijas generalsekretaru Fernaru Braunu, vins ta nejausi, garamejot izmeta - tu zini, ka somi sataisijusies par Eiropas naudu uzbuvet naftas vadu no Krievijas, apejot Latviju.

Esot izstradata demagogiska Krievijas ZR regionu attistibas programma, kuras aizsega esot izvirzits primitivs biznesa merkis - spekulejot ar somu labajam attiecibam ar Krieviju, par ESavienibas naudu radit alternativu Venstpilij. Likas neticami. Sazvanijos ar musu talaika Vestnieku Brisele Piebalgu, ar premjeru Kristopanu un arlietu ministru Birkavu. Andris Piebalgs neko tadu nebija dzirdejis, Vilis Krištopāns mani nosauca par fantazetaju, a Birkavs par histeriki.

Nakamaja diena Fernara ( a vins bija tuvs talaka EKomisijas Prezidenta Z. Santera draugs, abi luksemburgiesi) paligs man iedeva kkadus papirus no Komisijas sedes, kur skaidri bija iezimets naftas vada projekts uz Porvo. Uzrakstiju faksu Ventspils meram. Lemberga reakcija bija momentana. Vins uzreiz sarikoja preses konferenci, publiskoja informaciju, ko vinam biju nodevis, un uzaicinaja mani satikties. Ta iesakas mana "sadarbiba"ar so cilveku.

Atskiriba no valdibas klerkiem, vins momenta saprata, ko nozime Somijas valdibas Ziemelu Dimensijas plans, kadus riskus tas rada Latvijas energottranzita koridoram un paludza mani rikoties. Aizbraucu uz Helsinkiem. Mans draugs, ta laika Somijas AM politiskais direktors, pec dazam vodkas pudelem atzinas, ka konceptu savtigas intereses bija izstradajis somu energo koncerns Fortum. Pec tam ar Dāņu ārlietu ministru Kopenhagena un visvareno EKomisijas G1A generaldirektoru Lamuro ( ja neko nejaucu, pagajis laicins), kurs savulaik tiesi bija Brauna kunga maceklis, izdevas parliecinat Komisiju, ka projekts ir politiski nekorekts un finala somu iecereta ES Ziemelu Dimensija ar naftas vadu uz Porvo ka pilotprojektu laimigi tika neitralizeta. Biju nopelnijis nozimigus punktus Lemberga acis, tuklat, patriotisku motivu vadits, paveicu to bona fide, Lembergs apmaksaja tikai avioparlidojumus. Un vins mani aicinaja klut par Ventspils Domes prja un Rietumu Caurulvadu sistemas Prezidenta padomnieku.

Tas bija laika, kad Latvijas un Krievijas attiecibas bija dramatiski sliktas. Krievija lieliski apzinajas Lemberga realo ietekmi uz musu valsts politiku un speleja pokeru "krievu valoda un krievu tiesibas apmaina pret naftas un naftas produktu tranzita apjomiem". Lembergs labi apzinajas, ka visas vadosas RU naftas kompanijas bija ieinteresetas izmantot Vpili ka parkrausanas punktu un, izmantojot savas ipasnieka ( taja laika es to, protams, nezinaju) tiesibas, dikteja savus noteikumus. Pec manu amerikanu partneru aplesem, par tiesibam transportet naftu pa caurulvadu uz Vpili, krievu naftinieki maksaja Lembergam vismaz paris dolaru cash papildus oficialajam tarifam. Tas nozime, ka 90o gadu vidu vinam katru gadu ( pie 15 mln parkrausanas apjoma) bija vismaz 30-50 mln USD skaidras naudas melnaja kase, ar ko algot, uzpirkt, korumpet da jebko, sakot no VNaftas apsarga suni un beidzot ar prmjeru Gaili, Kristopanu, ilggadejo kedessuni Kehri, medijus, juristus, prastus deputatus. Tacu Lemberga apetite un ambicijas auga parak strauji.

Parlieciba par Ventspils virziena eksluzivitati radija problemas. Viena bridi patriotiskajam Vpils meram ienaca prata, ka daudz izdevigak butu, ka krievu naftinieki par parkrausanu maksatu nevis VNaftai, kas vel skaitijas Valsts akciju sabiedriba, bet gan pa tieso Kaimanu ( ja pareizi atceros) salas registretajiem Lemberga ofsoriem. A nafig kko atstat Ventspilij, ja var uzreiz sev... Nosprieda Lembergs. Un izdarija liktenigu kludu.

Krieviem maza āksta izdaribas beidzot piegriezas un vins faktiski tika blokets, vienam tika aizliegts iebraukt Krievija. Vins izmeginaja visus variantus - premjeru Kristopanu, Saskanas liderus Jurkanu un Urbanovicu, savus Krievijas partnerus no naftaskimijas un finansu grupam. No visam pusem atbilde bija viena - Lembergs te parak daudzus ir uzmetis, ar vinu neviens nevelas runat.

Situacija bija izveidojusies kritiska. Naftas tranzits uz Latviju draudeja apsikt, bet taja laika tas bija ieverojams musu valsts budzeta ienemumu avots. Kopigi ar vienu savu Krievijas partneri, bijuso RU valdibas vicepremjeru, mes izveidojam programmu, ka atjaunot normalu starpvalstu dialoga rezimu. Ta laika Krievijas ietekmigakaja laikraksta Nezavisimaja Gazeta pirmaja lpp tika ievietota Lemberga intervija ar pamattezi, ka abu valstu sadarbiba ir LV un RU intereses. Pec tam musu drauga, Jabloko lidera V. Lukina vadiba tika organizetas RU Valsts Domes "slushanija", kuru rekomendacijas Valdibai bija atjaunot sadarbibu ar Latviju, taja skaita naftas un naftas tranzita joma..

Tiem laikiem un tai politiskajai situacija tas skita nereali.. un ko izdarija Lembergs? Vins vienkarsi uzmeta tos cilvekus, kas to visu , preteji Maskava valdosajiem pretlatviskajiem noskanojumiem, bija organizejusi un realizejusi. Vins pat neapmaksaja tehniskos izdevumus. Un tika pasutits.

Atjaunot Krievijas amatpersonu komunikaciju ar Lembergu bija arkartigi sarezgiti. Bija pat situacija, kad es biju sakartojis tiksanos un mes ielidojam Maskava uz tiksanos ar Cubajsu un vel daziem citiem Jelcinam loti tuvu stavosiem politikiem, un tiksanas pedeja bridi tiek atteiktas. Lemberga uzmeteja un varda neturetaja reputacija gaja vinam pa prieksu. Es vinam biju noorganizejis tiksanos Valsts Dome ar D. Rogozinu, kurs taja laika vadija savu deputatu frakciju. Dmitrijs paludza Lembergam atbalstit savu partneru intereses. Lembergs piecakareja.

Vel smagakas sekas bija sarunai ar bij RU PM Cernomirdina draugu oligarhu Valeriju Jazevu. Sarunu, kas sakas ar abpuseju blaustisanos, izdevas ievirzit konstruktiva gultne, Jazevs pat piedavaja Lembergam nelielu sadarbibas pilotprojektu. Lembergs vinu piecakareja.

Ka par nelaimi Lembergam , neilgi pec tam Valerijs kluva par Krievijas Valsts Domes prja vietnieku un Krievijas Naftas eksportetaju organizacijas Prezidentu. Lemberga cels uz Maskavu tika slegts.

Ka pedejo glabinu Lembergs mani ludza noorganizet tiksanos ar Jelcina administraciju. Tacu uz Ventspils Domi atnaca oficials fakss no Kremla, ka Administracijas vaditaja vietnieks S. Prihodjko atsakas tikties ar Lembergu bet ir gatavs tikties ar mani. Aizbraucu uz Maskavu.

Celasoma Lembergs man ielika lugumu piedavat Prihodjko 1 USD par katru parkrauto tonnu. Saruna notika 1999.gada 9.novembri. Sergejs pazinoja, ka Jelcins esot parakstijis koncepciju, ka Krievijas naftas kompanijas tiks ekonomiski stimuletas meklet eksporta iespejas, apejot Baltijas valstu ostas. Cik man zinams, uzreiz pec mana zvana Lembergs bija devis rikojumu VNaftai apturet ieplanoto 100mln veto rekonstrukcijas programmu. Naftas tranzita zelta periods bija beidzies. Caurulvads tika slegts. Un visi Lemberga centieni rast risinajumu bija neveiksmigi. Embargo bija uzlikts visaugstakaja politiskaja limeni.

Tacu man ar partneriem izdevas rast risinajumu. Ar legendara bij RU premjera Jegora Gaidara palidzibu. Uz Vpili atbrauca Gaidara draugs un vietnieks RU VDomes finansu un budzeta komisija V. Golovlevs. Pec vairakam sarunu kartam Latvija un Maskava tika izstradats risinajums. Tika saskanota risinajuma cena.

Un 2001.gada 4.janvari Olafs Berkis ( kurs, cinoties ar Igoru Skoku par Lemberga milula titulu, bija uznemies risinat jautajumu par caurulvada atjaunosanu) apstiprinaja, ka Ventspils piekrit nosacijumiem. Un sava stulbuma del ari uznemas atbildibu par saviem vardiem, par kuriem vinam, protams, agri vai velu bus jaatbild un janorekinas. Turklat ar procentiem,. Nekas tacu netiek aizmirsts.

Tagad varbut klust saprotams, kapec tik negaiditi uzreiz pec tam tika sarikota VVF tiksanas Alpos ar Putinu.

Man vienigi negaidits bija kanals, pa kuru uzaicinajums no Maskavas tika nogadats Rigas pili. Bet par to citreiz.

Naftas padeve pa caurulvadu tika atjaunota otraja ceturksni un 2001.gads beidzas ar rekordlieliem parkrausanas apjomiem. Vel vasara Maskava notika tiksanas ar Lemberga, Skoka un Berka piedalisanos, kura vini izteica pateicibu par atjaunoto naftas tranzitu un gatavibu gada beigas norekinaties ar saviem partneriem. Un Lembergs atkal uzmeta. Prasti. Latvijas Tranzitbiznesa asociacijas Prezidenta meliguma un zagliguma del naftas padeve uz Ventspili pa caurulvadu tika izbeigta pilnigi un galigi.

Lidzigs stasts man ir par dzelzcelu un logistiku. Ventspils jau kops 2000o gadu sakuma izmisigi pozicione Ziemelu ostu ka potencialu logistikas centru. Gruti saskaitit, cik lidzeklu ieguldits, vizinot VBrOstas Parvaldes un SatMin ierednus pa visdazadakajiem simpozijiem, seminariem, prezentejot so projektu iespejamajiem investoriem un rezultata sanemto tiesi nulles atdevi. KKur ap 2015 man izdevas parliecinat aplukot so projektu vienu no lielakas Kinas dzelzcelu projektesanas un buvesanas korporaciju vaditajiem. Man pat izdevas atvilinat vinu uz Latviju, kur LIAA un dazi musu ministri sniedza lieliskas prezentacijas par Latviju ka Azijas tranzita vartiem uz Ziemeleiropu. Burtiski dazu menesu laika Pekina mums izdevas panakt, ka Ziemelu ostas projekts tiek ieklauts Kinas valdibas strategiskaja programma.

Es biju klat sanaksme, kur Kinas Arlietu ministrijas un Nacionas reformu un Attisitibas padomes sede tas tika rekomendets 16+1 investiciju paketei. Pec manu kiniesu partneru aplesem, Baltijas un Skandinavijas regionala industriala logistikas centra izveide Ventspili tuvako 10 gadu laika kravu apgrozijumu saja osta ( un faktiski Latvijas dzelcela kopuma) paaugstinatu 2,9 reizes. Visi sie plani, vestules, grafiki, aprekini tika piestaditi Venstpils BrOstai un Domei. Ostas parvaldnieks Sarmula kungs vairakkart tikas ar Kinas dzelzcela lielakas meitas kompanijas GenDir. Kopigi ar saviem Kinas partneriem mes sagatavojam LDzC Padomes prja Langes ( kurs pec ranga faktiski nav pat VSV limeni) super augsta limena viziti Kina ar tiksanos ar lielako Kinas dzelzcela , logistikas kompaniju vaditajiem, lielo ostu regionu partijas bosiem, lai apliecinatu Kinas partneru gatavibu uzsakt Ziemelu ostas projektu. Un kas notika? Lange vienkarsi neatbrauca. Dienu pirms izlidosanas vins man pazinoja, ka berns esot javed uz polikliniku un ka varbut vins varetu atlidot pec nedelas. Nakti meginaju sazvanit SatMin Linkaitu. Nulles reakcija.

Ka pec tam man valsirdigi atrakstija ilggadejais SatMin tranzita politikas sefs Maldups - Aivar, neviens tacu netaisijas braukt.. Punkts.

Bet aiz si punkta sekoja daudzu simtu Latvijas Dzelcela darbinieku atlaisanas. Sekoja dramatisks kritums musu ostu kravu apgroziba. Projekts, kurs butu nesis simtiem miljonu ienemumu Ventspils un Latvijas valsts kase, tiak nogremdets tikai tapec, ka Lemberga princips tagad ir - ja netiek man, lai netiek ne Vpilij, ne Latvijai. Satiksmes ministrijas ieredni jau kops sakta gala ir bijusi Lemberga algoti sulaini. It ipasi ministri, ipasi Augulis..

Paraleli savam atalgojumam viniem regulari tika maksats, lai lobetu privata biznesa intereses. Un Linkaits bija neatnemama sis sistemas sastavdala. Zinu to no savas personigas pieredzes, ari man tika piedavatas lidzigas shemas.

Turklat gandriz katram no viniem ir bijis savs personigi lobets logistikas projekts - vienam Skirotava, citam Rezekne, tresais tika uzpirkts, lai lobetu bezjedzigo Jelgavas projektu. Vairaki SatMin vadosi ieredni lobeja Lemberga intereses citos Ventspilij nedraudzigos tranzita projektos, ari Rigas osta. Kops Lembergs tika izmests no Ventspils biznesa, vinam bija pilnigi uzsplaut uz ostas un pilsetas attistibu. Par valsts interesem dzeltenaja Stalina laika Sat Min eka domats tiek vismazak. Un tas vel vel viens Lemberga politiska mantojuma elements.

Negribas parak iedzilinaties detalas. Lembergs ir augonis, kurs kopa ar parejam strutam butu jaizspiez no Latvijas sabiedribas. Vins ir pietiekami sazadzies, lai ari paslaik netrauceti un neierobezota daudzuma varetu turpinat savu demagogiju. Pretigi skatities, ka cilveks, kurs gadiem ilgi ir izzadzis, korumpejis un degradejis Latvijas saimniecisko un politisko vidi, tagad virina RIMI vitrinas un brinas, ka krejums kluvis dargaks .

Nedomajiet, ka Lembergs Ventspili nokluva nejausi. Ambiciozo aktivistu Latvijas universitate pamanija ta laika prorektors Lucanskis. Lembergs jau taja laika bija izteikts bezprincipu karjerists un stukachs . Ka man stastija Baiba Brigmane, 80-o gadu beigas pec brauciena uz Berlini( Baiba bija grupas vaditaja) kompleksainais Lembergs uzrakstijis donosu par kadu lielisku brivdomajasu dzeku, kurs uz ta pamata ticis izslegts no Universitates.

Savukart Lucanska draugs bija ta laika Latvijas kompartijas organizatoriskas dalas vaditajs Boriss Tretjakovs. Ar Borisa palidzibu Lucanska rokaspuisis tika nosutits uz Ventspili. Pec tam gan vini atri sadirsas.

Smiekligi, bet vini abi man ir viens par otru izteikusies lidzigi - "ne, nu ar to taisit biznesu nav verts. vinam ir tikai viens princips - nopelnisim naudu un sadalisim tavu pelnas dalu".