Apvienotā Karaliste oficiāli pievienojas Eiropas Ekonomiskajai Kopienai (EEC)

Eiropas Ekonomikas kopiena  bija starptautiska organizācija, kas tika izveidota ar Romas līgumu 1957. gadā. Viena no Eiropas Savienības priekštecēm.

Eiropas Ekonomikas kopienu dibināja sešas valstis — Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande. Pirmā paplašināšanās bija 1973. gadā, kad pievienojās Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste. 1980. gados kopienai pievienojās Grieķija, Spānija un Portugāle.

Eiropas Kopiena ir pirmais no trim Eiropas Savienības balstiem, kurus 1992. gadā noteica Māstrihtas līgums. Pirms Eiropas Kopienas bija Eiropas Ekonomikas Kopiena, kuras pēctece bija Eiropas Savienība.

Apvienotā karaliste centās pievienoties EEK 1963. un 1967. gadā, taču abas reizes veto izmantoja Francijas prezdents, visai populistiski kreisi noskaņotais Šarls de Golls, kurš jau tolaik apgalvoja, ka britu brīvajam tirgum un lauksaimniecības nesubsidēšanas politikai "nav nekā kopīga ar Eiropas kopienas "vērtībām"" 

Apvienotā karaliste 2016. gadā ar nelielu balsu pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, jo tās pilsoņiem kļuva nepieņemama arvien lielākā ES birokrātu iejaukšanās valsts suvērēnās lietās. Eiropas Savienības daudzās valstīs, uzlabojoties dzīves apstākļiem, pie varas arvien biežāk nokļūst tipiski "kreisā bloka" populisti, kuri nevis cenšas veicināt valstu un Eiropas Savienības kā kopuma labklājību, bet tieši pretēji,- to novājināt, orientējoties uz "pārdali" un nekontrolētu migrāciju, lai ar sociāliem pabalstiem migrantiem, nodrošinātu sev papildus elektorātu. 

ES klerku lēmumi, regulāciju sākot no "gurķa liekuma leņķa izmēra", milzu subsīdījām tabakas audzētājiem, vienlaikus reklāmai par tabakas kaitīgumu, populistiska (nekontrolējoša) migrācijas politika, kura novedusi pie simtiem islama terorisma upuriem Eiropā un arī Lielbritānijā, likumsakarīgi palielināja skepticismu britu sabiedrības daļā.

Ļoti iespējams, ka "mēreni kreisos" tāpat kā radikāli "labējos" spēkus Eiropā un pasaulē desmitgades aktīvi sponsorēja Krievijas Komunistiskās partijas pelēkie kardināli, jo saprazdami, ka "tīra" komunistiskā ideoloģija pašu Krieviju ved arvien dziļākā krīzē, tie izmantoja un izmanto milzīgos Krievijas resursus citu valstu politikas vājināšanaim, sašķeļot sabiedrību. Lielbritānijai no šīs Krievijas ietekmes caur ES prokrieviski komunistiskajām skavām daļēji izdevies izrauties, lai gan arī pašā Lielbritānijā leiboristi joprojām uzskatāmi par Krievijas komunistiskās partijas (šobrīd sauktas "Vienotā Krievija") daļēju "filiāli".

Zaudējot Lielbritāniju, Eiropas Savienība zaudē savu pragmatiskāko un "labāko daļu", līdz ar to, visticamāk, turpināsies tās dezintegrācijas process, jo ne tikai britiem, bet īpaši- faktiski visai Centrāl- un Austrumeiropai "kreisi" populistiskā ES ierēdniecība un tās lēmumi ir nepieņemami, jo dzīves apstākļi šeit ne tuvu nav sasnieguši ES līmeni, bet "sociālisma priekšrocības" ar iejaukšanos "brīvajā tirgū", sākot,- un ar nekotrolētu migrāciju- beidzot,- šai Eiropas daļai vēl ir svaigā atmiņā kopš līdzīga "kreisi" birokrātiska veidojuma- PSRS laikiem.

Diemžēl, šis process visticamāk ir un būs likumsakarīgi saistīts arī ar pretējās puses- "labējo" populistu aktivizēšanos, tāpēc ES palikušo valstu saprātīgi domāošiem politiķiem jābūt gana pragmatiskiem, lai nepieļautu "kreiso" populistu ideju ("federalizācija", nekontrolēta migrācija, tirgus pārregulācija, sociālās garantijas slaistiem, iejaukšanās laulības institūtā utml.)  tālāku izplatību.

Pretējā gadījumā ES turpinās šķelšanos.