Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pilnvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

Latvijas Sociāldmokrātu XVII konferencē Maskavā 1918. gada 18.–19. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā bija rakstīts:

"Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvdaļa."

Viens no Krievijas iebrukuma Latvijā plānotājiem, - Staļins par šo jautājumu rakstīja:

 "būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

1918. gada 28. novembrī pēc Apvienotās Baltijas hercogistes pašlikvidēšanās vācu militārā pārvalde Latvijas teritorijā 1918. gada 7. decembrī nodeva savas pilnvaras Latvijas Pagaidu valdībai.

Jau 1918. gada 5. decembrī Latvijas teritorijā ienāca Krievijā izveidotās Sarkanā armija, kuras sastāvā kopā ar krievu daļām no Pleskavas uzbrukumā devās 1., 4. un 6. latviešu strēlnieku pulks, bet no Daugavpils 2. un 3. latviešu strēlnieku pulks.

Vācu militārā pārvalde Latvijas etnogrāfiskajā teritorijā 1918. gada 7. decembrī nodeva savas pilnvaras Latvijas Pagaidu valdībai, ko vadīja Kārlis Ulmanis.

1918. gada 8. decembrī tika izveidota Latvijas armijas grupa (Армейская группа войск Латвии) padomju Rietumu armijas sastāvā pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 436. (в„– 436/ш) direktīvas.

Vācijas valdības pārstāvis Augusts Vinnigs paziņoja, ka Vācijas karaspēks Rīgu atstās un jau 1919. gada 1. janvārī lielākā daļa vācu iestāžu Rīgu bija pametusi.