Cēsu kaujas. Zviedrijas armija cieš smagu sakāvi pret poļu un lietuviešu spēkiem
3000 vīru liela zviedru armijas vienība
1600.g. sākumā Zēdermanlandes hercogs Kārlis sūtīja kādus 1000 vīrus uz Cēsīm, lai tās iekarotu. Svētdienā, kad tie pienāca, Jirgens Fārensbahs ar 50 zirgiem un dažiem muižniekiem bija devies uz Nītauri, nezinādams, ka zviedri ir tuvumā. Tomēr Dembinskis un pulkvedis Veiers drosmīgi devās ārā no cietokšņa, ar nelielu karavīru skaitu piespieda zviedrus bēgt, aizdzina tos līdz Gaujai, kur aptuveni tūkstotis zviedru noslīka, bēgot pāri Gaujas ledum, bet daudzi simti palika kaujas laukā, zaudējot visus lielgabalus, karogus un citas mantas. Tomēr, kad poļi saņēma ziņu, ka Valmiera ir ieņemta, viņi, izņemot Dembinski, piepildīja ratus ar namnieku labību un atstāja pili un pilsētu. Vojevodam Matiasam Dembinskim vēlāk ceļā uz Piebalgu uzbruka zviedri, un viņu sagūstīja.
Gada beigās pulkvedis J. Fārensbahs devās uz Cēsīm, kur apvienojās ar M. Dembinska nodaļu.
Pēc 1600.g. Ziemasvētkiem zviedru feldmaršals Morics Vrangels un pulkvedis Johans Bengtsons ar dažām smagi bruņoto vācu algotņu – jātnieku (reiteru) un kājnieku (knehtu) rotām devās uzbrukumā Cēsīm. Kad poļi pilsētā to redzēja un devās uzbrukumā, vācu reiteri knehtus atstāja. Vairumu knehtu poļi apkāva, bet kad citi bēga atpakaļ uz Gauju, ledus ielūza un daudzi no tiem noslīka.
Reiteri bēga uz Karksi, turklāt izlaupīja kājnieku bagāžu un izpostīja zemi tā, ka nācās domāt, ka tie ir nodevēji. Kad to uzzināja hercogs Kārlis, viņš ar visu armiju griezās atpakaļ uz Cēsīm, ieņēma pilsētu un pili, bet drīz pēc tam arī Valmieru un Raunu. Šinī un nākamajā gadā Vidzemē karadarbības un neražas dēļ izcēlās briesmīgs bads, kuru pārdzīvoja tikai aptuveni desmitā daļa zemnieku.
1600.g. augustā poļi, padzirdējuši par hercoga Kārļa armijas tuvošanos, pameta Cēsu pilsētu neapsargātu, ko izmantoja zviedri un viegli ieņēma pilsētu.
Poļi Cēsis atguva, bet 1601.g. 2. februārī hercogs Kārlis atkal ieņēma Cēsu pilsētiņu, bet 3. februārī – arī Valmieras pili un pilsētiņu.
1601.g. 4. jūlijā poļi atkal atņēma zviedriem Cēsu pilsētu.
Poļu karaspēka nodaļām nereti nācās pamest Cēsis, lai iesaistītos karadarbībā citās vietās, un jādomā, ka tādēļ zviedri vairākkārt spēja ieņemt pilsētu un pili.
1601.g. 23. septembrī Polijas karalis ar abiem saviem pulkvežiem izgāja no Ikšķiles. Apakšpulkvedis jau pirms tam bija devies no Kokneses uz Cēsīm ar 4000 kazakiem caur Ropažu apgabalam pāri Gaujai un arī caur Straupi. Viņiem sekoja lielgabali ar munīciju.
10. oktobrī karalim sekoja Cēsu vojevoda Jirgens Fārensbahs ar 4 skotu rotām, kuras viņš bija atgādājis no Prūsijas.
1605.g. septembra sākumā feldmaršals Jans Karols Hodkēvičs no Vilandes cauri Valmierai izlauzās uz Cēsīm, lai saņemtu pastiprinājumu – karavīrus no Lietuvas, jo bija saņēmis ziņu, ka hercogam Kārlim ir liels karaspēks.
1607.g. 13. oktobrī zviedri izlaupīja un izdedzināja Cēsis, un devās prom no turienes, kas liecina, ka pils bija slikti aizsargāta.
Fragmenti no:
http://pilsvesture.cesis.lv/vesture/10-nodala-polu-valdisanas-laiks/
