Franču revolūcija. Tiek giljotinēts karalis Luijs XVI

Francijas finanšu stāvoklis noveda pie Francijas Ģenerālštatu sasaukšanas 1789. gadā.

Tas mobilizēja Francijas zemākās un vidusšķiras un noveda pie Bastīlijas ieņemšanas un Franču revolūcijas sākuma.

Luijs XVI bija precējies ar tautā nepopulāro karalieni, Marijas Terēzas meitu Mariju Antuaneti, kurai uz Luiju XVI bija visai liela ietekme.

1791. gada konstitūcija paredzēja Francijas iekārtu kā konstitucionālo monarhiju, un Luijs XV saglabāja karaļa titulu. Tomēr pēc karaļa ģimenes bēgšanas uz Varennu 1791. gada jūnijā, ticība karalim tika iedragāta.

1792. gada 10. augustā Francijā faktiski tika atcelta monarhija, un 1792. gada 21. septembrī Konvents atcēla monarhiju arī formāli. 

1793. gada 21. janvārī Luijs XVI tika giljotinēts. Viņš ir vienīgais Francijas karalis, kam ticis izpildīts nāvessods.

Viņa pēdējās grēksūdzes pieņēmējs bija īru katoļu mācītājs Edžvorts Henrijs Esekss de Firmonts, kura drosmi tika novērtējuši pat revolucionāri. Vēlāk viņam izdevās izbēgt uz tikko Krievijas anektēto (1795.g.) Kurzemes hercogisti un savus mūža pēdējos gadus viņš pavadījis un miris Jelgavā. Jelgavā vairākus gadus uzturējās arī Luija XVI vienīgā izdzīvojusī meita Marija Terēze un brālis, vēlākais karalis Luijs XVIII. Jelgavas kapos Edžvortam bija uzbūvēta visai iespaidīga kapliča, kuru gan tāpat, kā visus kapus nopostīja pasomju okupanti, izveidojot Stacijas laukumu.