Pastāsti par vietu
lv

Helsinki-86 organizēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

Datums:
23.08.1987

Fantastiski kadri no 1987. gada piketa. Cilvēki neizpratnē, gaisā jūtams pārmaiņu laiks. Būtu nepareizi apgalvot, ka tajā brīdī visi klātesošie jau pieprasītu brīvību. Nē, ir tāda kopā nākšana, runāšana, pleca sajušana. Šeit gan jāsaka, ka cittautieši ir pamatīgā neizpratnē par notiekošo. Ar šo datumu varētu būt, ka sabiedrībā sākās Atmoda. Bet Latvijas sarkanbaltsarkanais reabilitējās tikai pēc gada. Šeit bija pamatīga spriedze, kura varēja izvērsties neizprotamā konfliktā. Taču abas puses nesaprata, kam jānotiek tālāk? Tajā laikā noteikti lielākais vairums to nesaprata.

1987.gada 23.augustā grupa „Helsinki-86” organizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pieminot 1939.gadā noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta gadadienu. "Helsinki-86" bija liepājnieki, bet nevaru apgalvot, ka šajā pasākumā piedalījās personāžs, kurš pēc tam mēģināja privatizēt Atmodu - Linards Grantiņš. Sākuma periodā nenoliedzami redzama figūra un bija pat aizturēts, taču vēlāk, slēdzot visai apšaubāma rakstura vienošanos ar KGB, pazuda no Latvijas. Visai netipisks gadījums, par kuru šeit laikam neklājas runāt.

1987.g. 23. augusts Rīgā

Lielāko videomateriālu daļu (ar datuma subtitru) filmējis Raits Valters, pārējo Ingvars Leitis

Taču, šajā datumā lietu kārtību ap pieminekli noteica milicija, kura slēdza plašu perimetru šajā pilsētas rajonā. Lai novērstu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa teritoriju ap pieminekli aplenca milicija, grupas “Helsinki-86” dalībnieki tika aizturēti (bet ne arestēti, kā tas dažkārt izskan medijos) un nogādāti kādā no VDK konspiratīvajiem dzīvokļiem Brīvības pieminekļa apkaimē. Milicijas darbinieki liedza iespēju tiem atsevišķajiem drosminiekiem piekļūt pie pieminekļa un nolikt ziedus. Tos, kuri to mēģināja darīt, samērā brutāli aizturēja un ievietoja milicijas "bobikos". Ir zināms pastāsts, ka ir ticis izmantots pat ūdensmetējs. Šajā vietā krāsas tiek sabiezinātas, jo tāda LPSR iekšlietu ministrijas rīcībā vispār nebija. Cilvēku pūļa izgaiņāšanai tika izmantots formāls iegansts - prasība atbrīvot braucamo daļu. Un tajā brīdī komunālā saimniecībai tika dots rīkojums laistīt ielu. Šajā laikā cilvēku aktivitāte un arī drosmes pakāpe rīkoties nebija tik stipra, lai notiktos nopietnas sadursmes ar miliciju.

Šajā dienā izveidojās nelieli konflikti ar LPSR prokuratūras darbiniekiem, kuri savā darba vietā, Raiņa bulvārī 9 varēja ierasties tikai miličiem uzrādot dienesta apliecības. Neliels piliens, bet... tomēr arī tam, lai arī šajā ēkā strādājošie sākt kritiski vērtēt notiekošo. Šajā gadījumā pie pieminekļa varēja būt ap trīs līdz pieci tūkstoši cilvēku, kuri atnāca uz šo svarīgo vietu un ... sāktu mosties. Neskatoties uz to, pēc aculiecinieku nostāstiem demonstrācijā piedalījās pieci līdz desmit tūkstoši cilvēku. 

Nākamajai līdzīgai akcijai vara gatavojās jau savlaicīgi. Tam vajadzēja notikt arī 1987. gada 18. novembrī.

Jau 17.novembra vakarā toreizējais LKP CK Ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs Latvijas Televīzijā paziņoja, ka ikviens, kas dosies pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības dienā, tiks uzskatīts par likuma pārkāpēju, kurš vēršas pret iekārtu un neizprot notiekošo procesu jēgu. Tomēr protesta akciju dalībnieku skaits ar katru reizi pieauga un tautas atmoda vairs nebija apturama.

Gatavojoties 18.novembrim, padomju partijas aktīvs sāka savu propagandas un aģitācijas darbu, aktivizējot dažādu valsts iestāžu darbiniekus un veidojot "tautas družīnas"- patruļas. Kaut kādas sistēmas kļūdas dēļ uz vienu šādu instruktāžu, ja nemaldos, Poligrāfiķu kultūras namā Lāčplēša ielā tika aicināti arī Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas daļas darbinieki no prokuratūras. Jāsaka - tā bija sistēmiska kļūda, jo aicinājums būt gataviem privātās drēbēs pie pieminekļa fiziskām sadursmēm ar demonstrantiem galīgi negāja kopā ar izpratni par sociālistisko likumību, kuru sargāt tik kaismīgi aicināja Rīgas pilsētas partijas komitejas darbinieki, uzsverot, ka "savējiem" vajagot kādas atšķirības zīmes, piemēraml, sarkanas lentas ap roku, lai sadursmju gadījumā netīšām netiktu piekauti ar gumijas stekiem.

Ne velti tiek lietoti no šodienas pozīcijām jocīgi skanoši termini - sociālistiskā likumība, perestroika vai Gorbačova demokrātijas atjaunošnas kurss. Tajā laikā tika tvertas zilbes, argumentēts ar pazīstamiem citātiem no marksisma-ļeņinisma klasiķu un kompartijas dokumentu frāzēm. Un tika meklēti sabiedrotie, savējie starp tiem, kuri bija pie varas, kuri varētu izteikt kaut vismazāko atbalstu.

Mūsdienās var novērot dīvainu pozīciju - parādās arvien vairāk dīvāna partizāņi, kuri ir tā cīnījušies ar padomju varu, ka šķiet, katra diena ir sākusies ar kāda milicijas iecirkņa nopostīšanu un beigusies ar partijas vai izpildkomitejas aizdedzināšanu. Virkne politiķu un viņu atbalstītāju savu politisko platformu būvē uz paaudzes, kura nodzīvoja padomju režīmā, dēvēšanu par kolaboracionistiem, kuri sadarbojušies ar padomju varu. Te jāatgādina, ka šī termina lietošana ir pilnīgi nevietā - cilvēki bija piedzimuši un dzīvoja valstī, kuras pilsonība un viss no tā juridiski un faktiski izrietošais bija dzīves realitāte. Ja personas izdarīja noziegumus pret līdzpilsoņiem, vajājot par politiskiem uzskatiem, ir atbildība. Citos gadījumos ir vairāku paaudžu nepelnīta norakstīšana vēstures mēslainē. 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Notiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkasNotiek sprādziens pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas12.12.1990lv
2Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
3Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 10.07.1986lv
4
Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv
5"Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde"Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde22.01.1940lv
6
Brīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku22.03.1919lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Konstantīns PupursKonstantīns Pupurs05.03.196410.09.2017lv, ru
    2Raimonds BitenieksRaimonds Bitenieks14.05.194405.12.2019lv
    Birkas