— Jānis Rapa, Arturs Valters u.c. nodibina komandītsabiedrību "A.Valters, J.Rapa un biedri", kas vēlāk pārtop akciju sabiedrībā

Apgāds “Valters un Rapa", kurš laikā no 1912. līdz 1940. gadam izdod vairāk nekā 3500 grāmatu aptuveni 11 miljonu lielā metienā, ir universāls grāmatniecības uzņēmums ar trim lielām darbības nozarēm — grāmatu izdošanu, grāmatu iespiešanu un grāmatu pārdošanu. Uz tā bāzes 1940. gadā (okupācijas laiks) tiek izveidota VAPP (Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes) Centrālā grāmatnīca.

Šis uzņēmums ir viens no pirmajiem Latvijā, kas apvieno izdevniecību, spiestuvi, grāmatu tirgotavu, burtu lietuvi un cinkogrāfiju. Līdz tam laikam gan izdevniecības, gan spiestuves darbojās atsevišķi; ļoti bieži izdevniecība bija kopā ar grāmatveikalu, bet bez spiestuves.

1911. un 1 91 2. gads latviešiem ir saimnieciska uzplaukuma periods, kad sāk zelt un nostiprināties arī latviešu panākumi namniecībā, tirdzniecībā un rūpniecībā. Arī latviešu literatūrā aug jauni spēki, taču topošie latviešu rakstnieki nonāk svešu tautību iespaidā, jo Rīgā toreiz nav neviena lielāka latviešu grāmatniecības uzņēmuma. Mācību grāmatu un līdzekļu apgādniecība un tirdzniecība, kā arī krievu un ārzemju literatūras piegādāšana atrodas gandrīz vaivienīgi cittautiešu rokās. Līdz 1912. gadam Rīgā nav plaša latviešu grāmatu veikala, kurāvarētu iegādāties arī krievu un ārzemju grāmatas, ir maza grāmatu izvēle, nav vispusīgas izdevniecības. Lielākie apgādi galveno uzmanību pievērš daiļliteratūrai, turklāt bieži vien apšaubāmas kvalitātes literatūrai. Daži no tiem šajā laikā pārtrauc darbību (“Zalktis” ,
Pūcīšu Ģederta, Jāņa Brigadera apgādi u. c.) vai arī to sašaurina (Derīgu grāmatu nodaļa).
Tas ir laiks, kad, kā teicis Jānis Rapa kādā intervijā, “uzticība pašu tautiešu spējām bija vēl ļoti maza. Bieži sastapāmies ar paziņām, kas bija pārsteigti, ka arī latvieši var interesēties par nopietniem oriģinālizdevumiem, ka latviešu firmai var būt sakari ar ārzemēm  u. tm l.” . Tāpēc rodas nepieciešamība izveidot plašu latviešu grāmatniecības uzņēmumu.

Kādā intervijā 1935. gadā viņš uzsver: "Mūsu tautas misija meklējama kultūras virzienā un tādēļ par jo sevišķi svarīgu uzskatu mūsu kultūras un rakstniecības nostiprināšanu un veicināšanu. Iepludinot ik gadus tautā tūkstošiem vērtīgu grāmatu, mēs paceļam un spodrinām mūsu kultūru. Labs
izdevējs līdz ar to aizsprosto ceļu mazvērtīgas literatūras plūdiem, kas diemžēl Latvijā kupli sazēlusi” .