Pastāsti par vietu
lv

Kosmosā tiek nogādāts Latvijas pirmais mākslīgais Zemes pavadonis Venta -1

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
23.06.2017

Venta-1 ir Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas orbītā palaists 2017. gada 23. jūnijā. Tas paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), sakaru starp pavadoņiem un attēlu uzņemšanas kameras izmēģinājumiem. Projektu vada Ventspils Augstskola, tajā iesaistīts Vācijas uzņēmums OHB-System AG, Brēmenes Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta galvenais inženieris ir Brēmenes Augstskolas profesors Indulis Kalniņš.

Ideja par Zemes mākslīgā pavadoņa veidošanu Ventspils Augstskolā radās 2008. gadā. Sadarbības partneris tika atrasts Brēmenes Augstskolā, kur strādāja arī Latvijas pārstāvis, profesors Indulis Kalniņš.

2008. gada septembrī Brēmenē kosmiskās tehnikas ražotājs OHB System prezentēja plānu būvēt trīs nanopavadoņus ar AIS aparatūru. Viens no tiem ar nosaukumu Venta-1 tiktu izgatavots Latvijā, iesaistot Ventspils Augstskolas un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālistus, sadarbībā ar Brēmenes Augstskolu un OHB System AG. Brēmenes Augstskola nodrošinātu pavadoņa izstrādi un palaišanu.

 Bez AIS Venta-1 tiktu uzstādīta arī attēlu uzņemšanas kamera un lāzera tālmēru reflektori. Pavadoņa izstrāde ilgtu 15 mēnešus, un to kosmosā bija plānots palaist 2009. gada beigās ar Indijas nesējraķeti. Vieta nesējraķetē tika piedāvāta bez maksas. Kopējās Venta-1 projekta izmaksas tika lēstas ap 350 000 LVL, bet tiešās izmaksas bija aptuveni puse no šīs summas (250 000 EUR). Tiešās izmaksas finansēja Izglītības un zinātnes ministrija.

2008. gada beigās projektam tika piešķirts finansējums 74 000 LVL.

Pavadoņa tehniskā izstrāde notika Vācijā. Latvijas puse iesaistīja studentus elektronikas, programmēšanas un datorzinību specialitātē, kuri brauca uz Brēmeni, savukārt Indulis Kalniņš — uz Latviju.

Latvijas finanšu krīzes dēļ projektam nepieciešamais finansējums pavadoņa pabeigšanai 2009. gada vidū netika piešķirts. Līdz ar to Venta-1 palaist 2009. gada beigās nebija iespējams.

 2010. gada sākumā projekta pabeigšanai pietrūka aptuveni 100 tūkstošu latu.

2010. gada decembrī paziņots, ka finansēšanas problēmas ir atrisinātas un Venta-1 izstrāde tiks pabeigta 2011. gada trešajā ceturksnī. Tā kā iespēja palaist pavadoni ar Indijas raķeti bez maksas bija palaista garām, šim mērķim bija jāmeklē finansējums. To atrisināja, uz Venta-1 izvietojot arī Zviedrijas uzņēmuma AAC Microtec tā partneru ASV plug and play tehnoloģiju moduli. Šis uzņēmums apņemās pilnībā segt pavadoņa palaišanas izmaksas. Ar papildu moduli Venta-1 masa no plānotajiem pieciem kilogramiem pieaugtu līdz 15 kilogramiem. Pavadoni varētu palaist ar Indijas raķeti 2011. gada trešajā ceturksnī.

2011. gada 31. augustā Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā notika Venta-1 prezentācija. Tajā laikā bija uzsākta kosmiskā aparāta testēšana un noritēja līgumsarunas ar pavadoņu palaišanas organizācijām no Indijas, Krievijas un ASV.

 Pavadoņa forma un masa bija palielinājusies: sistēmas tikušas dublētas, pievienots plug and play modulis, jauna Luxspace AIS antena, masa — 7,5 kilogrami. 2011. gada decembrī projekta koordinatore Dana Reizniece-Ozola informēja par problēmām kosmiskā aparāta nogādāšanai kosmosā. Lai pavadonis lidotu virs Latvijas, to nepieciešams ievadīt polārā orbītā, tāpēc neder jebkurš kosmiskais nesējs. Venta-1 bija paredzēts palaist kopā ar Itālijas mikropavadoni Max Valier Sat (arī tas tapis sadarbībā ar OHB System un Brēmenes Augstskolu), bet to palaišanai paredzētās nesējraķetes PSLV starts 2011. gada nogalē ticis atcelts uz nenoteiktu laiku. Ja pavadoņa masa būtu līdz 4 kg, to varētu palaist ar citu PSLV. Tika izskatīta iespēja izmantot ASV raķeti Falcon 9, bet tās maksa bija pārāk liela. Savukārt reālākais variants varētu būt Krievijas nesējraķete Kosmos-3M. Darbietilpīgs process bija arī Venta-1 darbībai nepieciešamo frekvenču saskaņošana.

2012. gada oktobrī Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka notikušas sarunas ar Krievijas kosmosa aģentūru Roskosmos par iespēju Venta-1 palaist ar tās nesējraķeti. Ar šo raķeti paredzēts palaist vairākus lielus komercpavadoņus, un Brēmenes augstskola segtu starta izmaksas. Par to Venta 1 būtu jāuzstāda nelielas papildu ierīces, kuras nodrošinātu nesējraķetes telemetrijas pārraidīšanu.

Šis starts varētu notikt 2013. gada pirmajos četros mēnešos.

2015. gada novembrī saņemts valsts uzņēmuma "Elektroniskie sakari" apstiprinājums, ka Venta-1 radiofrekvences ir iekļautas Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR, un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību.

Decembrī Ventspils Augstskola noslēdza līgumu ar Brēmenes Augstskolu par Venta-1 nogādāšanu orbītā ar Indijas nesējraķeti PSLV; tā palaišana varētu notikt 2016. gada otrajā ceturksnī.

 2016. gada 1. februārī "Elektroniskie sakari" Ventspils Augstskolai oficiāli izsniedza izplatījuma radiosakaru tīkla lietošanas atļauju, kas ļauj Ventspils Augstskolai sazināties ar Venta-1 noteiktās radio frekvencēs. Šāda atļauja Latvijā izsniegta pirmoreiz un ir derīga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam.

2016. gada 16. un 17. martā Brēmenē Maksa Planka institūtā notika Venta-1 vibrāciju testi, kuros bija uzaicināti Ventspils Augstskolas pārstāvji. Tika prezentēts pavadoņa jaunais izskats: ja sākotnējā versijā saules bateriju paneļi pārsniedza korpusa malas, tad tagad saules baterijas ietilpa uz korpusa skaldnes. Saules bateriju samazināšana bijusi nepieciešama tādēļ, lai Venta-1 varētu sajūgt kopā ar pavadoni Max Valier Sat. Tas tika skaidrots ar nepieciešamību samazināt kosmiskā aparāta un tā atdalīšanai nepieciešamās iekārtas kopējo masu, un lai pavadonis drošāk atdalītos no nesējraķetes.[16] 15. aprīlī tika pabeigti Venta-1 vibrāciju testi, un 18. aprīlī uzsākti vakuuma testi, kas pabeigti 5 dienu laikā. Tika paziņots, ka pavadoņa palaišana plānota 2016. gada 10. jūnijā ar nesējraķeti PSLV, lidojuma numurs C34. Vēlāk starts tika pārcelts uz 20. jūniju.

2016. gada 14. jūnijā paziņots, ka Venta-1 un Max Valier Sat nogādāšana orbītā atlikta pēc Indijas starta nodrošināšanas uzņēmuma Antrix lūguma. Bija veiktas 22 palaižamo pavadoņu pēcatdalīšanās kolīziju un sadursmju analīzes un secināts, ka Venta-1 un Max Valier Sat būtu augsts risks sadurties ar citiem kosmiskajiem aparātiem. Abu pavadoņu palaišana tika pārnesta uz citu PSLV raķeti rudenī. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka pēc līguma noteikumiem Venta-1 palaišanai orbītā jānotiek līdz novembra beigām. Ja tas netiktu izdarīts, Ventspils Augstskolai nāktos atmaksāt valsts piešķirto 71 tūkstoti eiro.

 Oktobra sākumā kļuva zināms, ka Venta-1 būs sekundārā krava pavadonim Resourcesat-2A, kura starts plānots novembrī (vēlāk pārcelts uz 7. decembri) ar nesējraķeti PSLV (lidojuma numurs C36). Novembra beigās projekta koordinators Aigars Krauze paziņoja, ka, tā kā Resourcesat-2A orbītas augstums bija 817 km, bet Venta-1 izsniegta frekvenču atļauja 500 km orbītai, un jaunu frekvenču saskaņošana ilgtu vairākus gadus, tad Venta-1 palaišana ar PSLV–C36 tika atcelta.

Kosmosā Venta -1 tika palaists 2017. gada 23. jūnijā 

Venta-1 plānots ievadīt 500 km augstā apļveida orbītā ar slīpumu 98 grādi un apriņķošanas periodu 94 minūtes.

Pavadoņa galvenais uzdevums būs sekot kuģu kustībai un drošībai. Tas uztvers AIS sistēmas kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī varēs nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus.

Kosmiskajā aparātā iebūvēta Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kamera. Tam uzstādīts arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektors.

Bez tam Venta-1 tiks uzstādīts Zviedrijas uzņēmuma AAC Microtec plug and play (PnP) tehnoloģiju modulis, kas paredzēts jaunu kosmisko tehnoloģiju izmēģināšanai. Tajā iebūvēta jauna veida elektrības stabilizators, elektronu lauka mērīšanas sensors un miniaturizēta sistēma datu pārraidīšanai, lietojot NASA pavadoņu retranslācijas sistēmu TDRS.

Venta-1 signāli tiks uztverti Irbenē ar Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centra 16 metru radioteleskopu.

Rezerves stacijas būs Brēmenē un Dienvidtirolē.

 No zemes stacijām nākošos pavadoņa signālus uztvers 437,325 MHz un 145,850 MHz frekvencē, bet raidīs 437,325 MHz frekvencē.

***

Latvijai vēsturiski bija vieta, kura devusi gaisakuģošanas jomai desmitiem izcilu zinātnieku un inženieru, kuri guvuši pasaules slavu un atzinību:

-Frīdrihs Canders bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs. Viens no raķešbūves pionieriem, kopš 1908. gada nodarbojies ar aerodinamikas pētījumiem Rīgā, vēlāk PSRS

-Jānis Steglavs -dzimis Svētes pagastā. Latviešu uzņēmējs, miljonārs. 1911.g.  pirmais būvējis lidmašīnas no metāla un finiera, apsteigdams pārējo pasauli apmēram par 20 gadiem

-Jānis Akermanis, dzimis Rundāles pagastā, kara lidotājs, no 1928.g. Minnesotas universitātes, ASV  mācībspēks,  izgudrotājs, profesors, sabiedriskais darbinieks. 1931-1959 - Minnesotas universitātes Aeronatikas Inženierijas dekāns, 1934.g. kļuvis par Minnesotas štata aeronautikas komisāru.

-Teodors (Tudurs) Kalepsigaunis, pirmā Krievijas aviomotora konstruktors, dzimis Igaunijā, strādājis Rīgā

-Igors Sikorskis bija Kijevā dzimis poļu izcelsmes vēlāk amerikāņu aviokonstruktors, zinātnieks, helikoptera izgudrotājs un filozofs. 1908-1914.g. periodiski strādājis Rīgā

 

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 57Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 5724.12.2019en, lv, ru
2Stavropoles novadā, Krievijā nokritusi militārā lidmašīna SU-25UB. Abi piloti katapultējušies, taču atrasti mirušiStavropoles novadā, Krievijā nokritusi militārā lidmašīna SU-25UB. Abi piloti katapultējušies, taču atrasti miruši03.09.2019lv, ru
3Sočos, Krievijā nolaižoties avarējusi un aizdegusies kompānijas Utair reisa UT579 lidmašīna Boeing 737. Vismaz 18 ievainotoSočos, Krievijā nolaižoties avarējusi un aizdegusies kompānijas Utair reisa UT579 lidmašīna Boeing 737. Vismaz 18 ievainoto01.09.2018en, lv
4
Uz Marsu dodas ASV ģeoloģiskās pētniecības robots "InSight"05.05.2018lv
5
Bulgārijā, autobusa avārijā 6 bojāgājušie, vismaz 20 ievainoti13.04.2018en, lv
6Spānijas Gaisa spēku F18 iznīcinātājs avarējis netālu no MadridesSpānijas Gaisa spēku F18 iznīcinātājs avarējis netālu no Madrides17.10.2017en, lv
7Tiek atklāta sociālā saziņas platforma Twitter Tiek atklāta sociālā saziņas platforma Twitter 15.07.2006en, lv
8Pirmais auto uz Mēness virsmas. ElektromobīlisPirmais auto uz Mēness virsmas. Elektromobīlis30.07.1971lv
9Uz Mēness tiek nosēdināts PSRS "robots"- LunohodsUz Mēness tiek nosēdināts PSRS "robots"- Lunohods17.11.1970lv
10Žurnālā "Physical Review" publiskota Lielā Sprādziena teorijaŽurnālā "Physical Review" publiskota Lielā Sprādziena teorija01.04.1948en, lv
11Spilves lidostā notiek pirmais lidmašīnas VEF JDA-10M izmēģinājuma lidojumsSpilves lidostā notiek pirmais lidmašīnas VEF JDA-10M izmēģinājuma lidojums04.09.1939lv
12Luijs Šarls Žozefs Blerio kļūst par pirmo cilvēku, kurš pārlido Lamanšu.Luijs Šarls Žozefs Blerio kļūst par pirmo cilvēku, kurš pārlido Lamanšu.25.07.1909en, lv
13Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"Bavārijas aldaris J. Dauders Rīgā nodibina alus darītavu "Waldschlosshen"20.09.1856lv
14
Viktors Emmanuels II kļuva par Sardīnijas karalistes karali23.03.1849lv
15Ziņas par pirmo no cukurbietēm ražojošo cukura fabriku Kurzemē, ZūrāsZiņas par pirmo no cukurbietēm ražojošo cukura fabriku Kurzemē, Zūrās16.03.1839lv
16Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numursIznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs05.01.1822lv
17Notiek pirmais cilvēka pilotēta gaisa balona lidojums Latvijā Notiek pirmais cilvēka pilotēta gaisa balona lidojums Latvijā 30.08.1804lv, ru
18Džordža Vašingtona inaugurācijaDžordža Vašingtona inaugurācija30.04.1789lv, pl, ru

Karte

Avoti: ventspils.lv, news.lv, wikipedia.org

    Vietas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Ventspils Augstskola20.05.2013lv
    Birkas